Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Kultūra

KULTŪRA: Trīs Belvederas apolloni

LAUREĀTI. Trīs Belvederas apolloni. No kreisās: 2. vietas ieguvējs Georgioss Aleksandross Stavrakakis (bass, Grieķija), 1. vietas ieguvējs Sungo Kims (Dienvidkoreja) un 3. vietas ieguvējs Pāvels Petrovs (tenors, Baltkrievija) © Publicitātes foto

Dzintaru koncertzālē Jūrmalā pirmoreiz Latvijā notika 37. Hansa Gabora Belvederas jauno operdziedātāju konkursa fināla kārtas.

Belvederas konkursa saknes meklējamas Vīnē, bet kopš 2013. gada tas notiek dažādās pilsētās - līdz šim divreiz Amsterdamā un pa vienai reizei Diseldorfā, Keiptaunā un Maskavā.

Šogad konkursa atlasēs 71 pilsētā piedalījās kopskaitā 1225 operdziedātāji no 78 valstīm, vecumā no 17 līdz 32 gadiem, bet fināla kārtām Jūrmalā kvalificējās 147 no 54 pasaules valstīm, sākot no Dienvidkorejas un Krievijas, līdz Austrālijai, Brazīlijai, Meksikai, Svazilendai, Kenijai, Dienvidāfrikai, kā arī, protams, Vācijai, Itālijai, Francijai un citām Eiropas valstīm.

Sīvā konkurencē pusfinālam tika atlasīti 63 dziedātāji, tostarp arī trīs latvieši: jaunais soprāns burtiski no skolas sola - Līga Gita Zīriņa un divi jau uz LNOB skatuves dziedoši baritoni - Kalvis Kalniņš un Rihards Millers.

Finālā bija lemts iekļūt 16 pretendentiem, turklāt visai nevienlīdzīgā dzimumu un balsu tipu proporcijā - trīs soprāni, viens mecosoprāns, pieci tenori, pieci baritoni un divi basi. Žūrijā, kura vērtē Belvederas konkursu, ir tikai opernamu un festivālu direktori un dziedātāju atlasītāji, tātad reālu potenciālo darba devēju pārstāvji, savukārt novērotāja statusā zālē atradās arī krietns skaits aģentu. Ne jau velti tieši šis vokālistu konkurss ir sava veida tirgus, kurā dziedātāji meklē iespējas starptautiskai karjerai, bet opernami un aģenti - jaunas asinis. Vairākas dienas vērojot konkursu klātienē, noformulēt savu attieksmi pret šo tirgu ir grūti. No vienas puses, tik daudz lielisku, jaunu balsu! No otras puses, cik tomēr ļoti tas viss līdzinās sportam, tikai bez eksakti precīziem kritērijiem vērtējumā, jo daudz ko izšķir ne tikai vērtētāju pieredze un kompetence, bet arī individuālā gaume un intereses.

Finālā triumfēja trīs Belvederas apolloni: pirmo vietu ieguva tenors Sungo Kims no Dienvidkorejas, otro - bass Georgioss Aleksandross Stavrakakis no Grieķijas, bet trešo vietu - tenors Pāvels Petrovs no Baltkrievijas. Visi trīs fināla programmā dziedāja absolūti atšķirīgu repertuāru - korejietis interpretēja Ernesto āriju no Gaetāno Doniceti operas Dons Paskvāle, grieķis - dramatisko Filipa II āriju no Džuzepes Verdi Dona Karlosa, savukārt baltkrievu tenoram žūrija bija pasūtījusi Rūdolfa āriju no Džakomo Pučīni Bohēmas. To Pāvels Petrovs nodziedāja īsti itāliskā manierē, bez mazākās slāviskuma pieskaņas.

Starptautiskās mediju žūrijas simpātijas izpelnījās tenors - Boriss Stepanovs no Krievijas, kurš niansēti smalki, vokāli spoži un emocionāli nodziedāja Ļenska āriju no Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins. Publikas un kolēģu, jo liela daļa fināla koncerta publikas bija Belvederas konkursa dalībnieki, kvēlākās simpātijas un skatītāju simpātiju balvu gan izpelnījās bass Georgioss Aleksandross Stavrakakis - tādi basi mūsdienās tiešām kļūst par retumu. Īpašo Vila Keunes balvu jaunam, talantīgam dziedātājam, kas dzimis pēc 1992. gada, īru soprāns un mediju žūrijas pārstāve Džeina Kārtija piešķīra baritonam Jakam Mihelačam no Slovēnijas. Jāpiebilst, Mihelačs fināla 1. atlases kārtā startēja ar pēdējo kārtas numuru, taču ar savu harismātisko uzstāšanos sniedza žūrijai un novērotājiem patiešām skaistu konkursa otrā dienas noslēgumu.

Kā jau katrās sacensībās, iespaidi par uzvarētājiem publikā bija dažādi. Citi kaismīgi priecājās par korejieša uzvaru, citi - pārsteigumā šūpoja galvu, acīm redzami nebūdami mierā ar žūrijas lēmumu. Taču pēdējā balsojumā žūrijā diskusiju vairs nav - katrs no 12 žūrijas dalībniekiem sarindo visus sešpadsmit finālistus savā prioritārajā secībā, un rezultāts tiek summēts, par uzvarētāju pasludinot dziedātāju ar mazāko punktu skaitu, tātad to, kas saņēmis visvairāk vieninieku. Tomēr galvenais jau ir tas, ka gandrīz visi finālisti tika pie jauniem angažementiem vai, piemēram, meistarklašu piedāvājumiem.

Hansa Gabora formulētais mērķis - palīdzēt pēc iespējas vairāk jaunajiem operdziedātājiem mazliet tikt uz priekšu savā ceļā uz pasaules skatuvēm - ir piepildījies. Latvija, kur latviešu diriģents Ilmārs Lapiņš jau vairāk nekā divus gadu desmitus rīkojis atlases uz Belvederas vokālistu konkursu Vīnē, bija cienīga šā notikuma mājvieta savā simtgades gadā. Zināms, ka nākamie Hansa Gabora Belvederas konkursi notiks Austrijā (Karintijas Mūzikas festivāla ietvaros), Spānijā (Madrides Karaliskajā teātrī) un Īrijā (Veksfordas Operas festivālā), kur konkurss atzīmēs 40. gadadienu.