Lai gan Nacionālā teātra kā valsts uzņēmuma darbība ir bijusi veiksmīga, tas patlaban strādā krīzes menedžmenta apstākļos, un šādi ilgi izdzīvot nav iespējams, intervijā aģentūrai LETA pauda jaunais teātra vadītājs Jānis Vimba, kurš amatā stāsies 27.jūnijā. Viņaprāt, repertuāra vienību teātrī ir par daudz, arī aktieru slodze ir pārāk liela - tas tikšot risināts.
Pie tik lielas noslodzes, kāda patlaban ir teātrī, varam nonākt dziļas radošas krīzes priekšā, jo būsim sevi izsmēluši
Vimba arī iecerējis veikt funkciju auditu, pārskatīt darbinieku struktūru, kā arī pārskatīt izdevumus un meklēt veidus papildu ieņēmumu gūšanai. Tomēr būtiskākais ir gan trupas, gan radošo un tehnisko darbinieku tālāka izglītība, uzsvēra Vimba. "Uzskatu, ka pie tik lielas noslodzes, kāda patlaban ir teātrī, varam nonākt dziļas radošas krīzes priekšā, jo būsim sevi izsmēluši. Līdz ar to mums ir jāpilnveidojas," akcentēja jaunais teātra vadītājs.
Vimba ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā viņš ieguvis bakalaura grādu un šogad beidza maģistrantūras studijas teātra mākslā. Vimba ir Nacionālā teātra aktieris kopš 2007.gada, kā arī ir veidojis režijas darbus šajā teātrī kopš 2009.gada. Viņam ir arī darba pieredze Finanšu ministrijā pie valsts budžeta izdevumu prognožu sagatavošanas un Pašvaldību lietu pārvaldē, piedaloties valsts teritoriālās reformas izstrādē.
Vimba uzskata, ka Nacionālajam teātrim ir absolūta nepieciešamība pēc jaunas vidēja izmēra zāles. Zāli ar 450-500 skatītāju vietām iecerēts uzbūvēt pašreizējo tenisa kortu vietā, kas atrodas aiz Nacionālā teātra. Iepriekšējais valdes loceklis Ojārs Rubenis iesāka risināt šo jautājumu, Vimba sola to turpināt.
Pabraukājot pa Krieviju un apskatoties teātrus citās Eiropas valstīs, kļūst skaidrs, ka skatītājiem vairs nav nepieciešamas tik lielas teātra zāles, kāda ir, piemēram, Dailes teātra Lielā zāle.
Jaunais Nacionālā teātra vadītājs sola pārskatīt darbinieku kolektīva struktūru, teātra izdevumus un censties gūt jaunus ieņēmumus.
"Trešā lielā lieta, ko es rosināju kā amata pretendents, ir visbūtiskākā - gan trupas, gan radošo un tehnisko darbinieku tālāka izglītība," norādīja Vimba. Viņš esot izdomājis daudzus posmus, kā to veidot. "Es uzskatu, ka pie tik lielas noslodzes, kāda patlaban ir Nacionālajā teātrī, mēs varam nonākt dziļas radošas krīzes priekšā, jo būsim sevi izsmēluši, uzsvēra Vimba. Teātris mēģinās meklēt sadarbību starp Mākslas akadēmiju, Kultūras akadēmiju, centīsies atrast veiksmīgus pasniedzējus, kas aizraujas ne tik daudz ar teoriju, bet spēj arī pastāstīt, kas notiek mūsdienu teātrī.