Filmā "Dvēseļu putenis" atdzīvinās vēsturiskās "Cēsu kaujas"

© Publicitātes foto

Sākot ar šodienu, 12.jūniju, septiņās filmēšanas dienās kino pilsētā “Cinevilla” un Cēsu apkaimē plānots uzņemt vēsturisko “Cēsu kauju” ainas filmai “Dvēseļu putenis”.

Filmēšanas laiks un vieta nav izvēlēti nejauši - tieši Cēsu apkaimē 1919. gadā jūnijā pie dzelzceļa tilta pāri Raunai latviešu kājinieku pulks ar igauņu karavīru papildspēku apturēja vācu uzbrukumu. Latvijas Neatkarības karā tas bija nozīmīgs pagrieziena punkts ar tālejošām sekām.

“Izšķirošais mirklis, kas ļāva Latvijai izcīnīt neatkarību, notika tieši Cēsīs. Tā bija pirmā reize, kad cīnījāmies paši par savu zemi, neticēdami citu solījumiem. Tieši Cēsu zēnu, kuri bija 14 - 18 gadus jauni, ticība un ieguldījums radīja nepieciešamo grūdienu mūsu pašapziņai, kas ļāva divu nedēļu laikā atbrīvot Rīgu un rudenī to aizstāvēt pret Bermontu,” komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Iespēja filmēt “Cēsu kauju” ainas pie dzelzceļa tilta pāri Raunai ir unikāla, jo tā ir autentiska cīņu vieta. “Raunas tilts ir īpašs ar to, ka tas ir augstākais dzelzceļa tilts Latvijā - aptuveni 24 metri virs upes ūdens līmeņa. Pirmā un arī Otrā pasaules kara laikā tā iznīcināšana ir bijis visu Latvijai naidīgo armiju un grupējumu mērķis. Tomēr Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā šo nozīmīgo infrastruktūras objektu tā nopietni nevienam nav izdevies apskādēt. Kāpēc? Lai rastu atbilsti, būs vērts noskatīties filmu,” uzsver VAS Latvijas dzelzceļš industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

“Dvēseļu puteņa” pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī. Lielāko daļu filmas izmaksu sedz valsts, savukārt trūkstošo finansējumu nodrošina Latvijas dzimtie zīmoli - filmas ģenerālsponsors veikals-noliktava DEPO un atbalstītājs Latvijas Mobilais Telefons; filmas atbalstītājs AS Cēsu alus sniedz īpašu atbalstu tieši „Cēsu kauju´’ uzņemšanā. Filmu atbalsta arī Jūrmalas pilsētas dome, Carnikavas novada dome, Latvijas avīze un filmas un komandas oficiālais apdrošinātājs ir AAS BALTA.

Filmas aktieru vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš un Ivars Krasts (Jaunais Rīgas Teātris), Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga, Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), Jēkabs Reinis (Latvijas Kultūras akadēmija), Ieva Florence (Dailes teātris, Latvijas Kultūras akadēmija), Renārs Zeltiņš un citi. Galveno varoni filmā atveido sešpadsmit gadus vecais Oto Brantevics no Turlavas.

Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm - režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija KULTFILMA un citi.

Filmas atbalstītāju vidū ir arī IMPRO ceļojumi, Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki, Rīgas Latviešu biedrības nams, Latvijas Universitāte, Merrild, LAIMA, Rīgas Kinostudija, Bellevue Park Hotel Riga, IRVE, atpūtas bāze un muzejs Miķelis, Kurbads, GEMOSS, MORA-Trans, Zemgus Poligrāfijas Serviss, SIA Auditorsabiedrība BK Partneris, Ezerkauliņi, Rīgas Dzirnavnieks, Hanzas Maiznīca, Žogu fabrika, Western Digital, Latvijas valsts meži, Rīgas meži, Latvijas Kara muzejs, Mūkusalas Biznesa centrs, PwC Latvija, Medicīnas centrs ARS, poligrāfija Viss Plusā un Ruckas muiža. Filmas veidotāji pateicas arī VAS “Latvijas dzelzceļš” par atbalstu filmēšanas procesā.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.