Reportāža: Kā Daugavpils pusē pošas Dziesmu un deju svētkiem

Kā Daugavpils pusē pošas Dziesmu un deju svētkiem.

Līksnieši deju svētkiem spiesti gatavoties pļavā

Līksnas pagastā skolu likvidēja 2009. gadā, pirms četriem gadiem slēdza kultūras namu, atstājot tā pašdarbības kolektīvus bez mēģinājumu un pasākumu telpām. Tomēr Līksnas pagastu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos pārstāvēs vidējās paaudzes deju kolektīvs Daugaveņa.

Publicitātes foto

DEJU kolektīva vadītāja Vilma Tāraude: «Esmu pateicīga visiem, kuri nāk un dara. Pārvar sevi, rada vērtības sevī, paši dara un rada svētkus sev un citiem. Saviem dejotājiem saku - dzīve pēc svētkiem turpinās. Mums ir plāni - oktobra beigās ir Daugaveņas desmit gadu jubilejas koncerts. Tālāk radīsies jauni mērķi. Tā ir bijis, tā būs» / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Krīzes laika auglis

Vidējās paaudzes deju kolektīvs Daugaveņa piedalīsies deju lieluzdevumā Māras zeme, kā arī deju koncertā Vēl simts gadu dejai Arēnā Rīga, un tas kolektīvam ir īpašs notikums, jo tādējādi viņi būs starp tiem 14 vidējās paaudzes deju kolektīviem, kuriem ir šāda iespēja. Pirms desmit gadiem kolektīvs Daugaveņa radās kā draugu iniciēta kopa, jo reiz, kādā tusiņā, prātojuši par to, ka vakaros neesot ko darīt, ka varētu taču izveidot deju kolektīvu, jo vismaz puse no nepieciešamajiem astoņiem pāriem taču esot viņi paši. Tolaik Līksnā vēl bijusi pamatskola, tajā darbojies bērnu deju kolektīvs, un tā vadītāja piekritusi viņus skolot.

KULTŪRAS NAMS ir slēgts, jo atzīts par ekspluatācijai bīstamu. Diemžēl šim faktam četru gadu laikā nav reāla risinājuma, bet līksnieši cer, pēc pāris gadiem pagastā būs jauns kultūras nams / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kopēja valoda rasta arī ar kultūras namu, un pavisam drīz astoņi pāri sākuši apgūt deju soļus. Kopā nākuši ne ar domu par piedalīšanos deju svētkos, jo tieši tā gada vasarā tie bija jau notikuši, bet līdz nākamajiem bija gana ilgs laiks, tāpēc mērķis bijis kopā sanākšana. Pēc diviem gadiem dejotājiem bija jāmeklē jauns vadītājs, un tā kolektīvam pievienojās diplomēta latviešu valodas skolotāja un deju pasniedzēja Vilma Tāraude no desmit kilometru attālās Daugavpils, kas arī kolektīvu aizvedusi līdz šiem un arī līdz iepriekšējiem deju svētkiem, kā arī kopīgā darbā panākuši, ka ir viens no labākajiem kolektīviem Daugavpils novadā. Šobrīd kolektīvā ir 24 dalībnieki, bet tikai viena trešdaļa no viņiem ir vietējie līksnieši, pārējie brauc šurp no citiem pagastiem, arī Daugavpils. «Deju kolektīvs nav tikai telpas, mēs neatteiksimies no sava vaļasprieka tikai tāpēc, ka nav telpu. Mēs sanācām dejot savam priekam, kamēr mēs dejojam savam priekam, mums ir labāki panākumi, augstāks līmenis, tiklīdz sākam dzīties pēc atzinības, zustu tas, kāpēc esam sanākuši. Galvenā ir emocionālā vide kolektīvā,» saka deju kolektīva dalībniece Olita Miglāne. Viņa ir dzimusi un augusi Līksnā, Daugaveņā dejo kopā ar vīru, taču dzīvo Daugavpilī. Esot gan plāns Līksnā atgriezties pēc pieciem gadiem, kad, ļoti cerams, gatava būs jaunā māja.

LĪKSNAS kultūras nama direktore Valentīna Korsiete / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Promplūšanas saknes

Līksnā šobrīd ir 1080 iedzīvotāju, ik gadu piedzimst pieci seši bērni, bet citā saulē dodas trīs reizes vairāk cilvēku, un, ja viņiem vēl piepluso aizbraucējus, slēgto skolu un avārijas stāvoklī esošo kultūras namu, tad skats uz nākotni neizskatās diez ko rožains. Līksnas kultūras nama direktore Valentīna Korsiete ir optimistiska, jo Līksna pamazām veidojas par daugavpiliešu guļamrajonu - daudzi tur ceļ mājas, un, nepaiešot ne ilgs laiks, kad ienācēji kļūs par savējiem, bet tikmēr galvenais ir saglabāt vietējo cilvēku aktivitāti.

Slēgtā kultūras nama dēļ bez savām mājām palikusi ne tikai Daugaveņa, bet arī pieaugušo amatieru teātris Maska un bērnu teātris Sprīdītis, sieviešu vokālais ansamblis Elēģija un Līksnas aktīvo sieviešu apvienība Saulestaka, kas kopā sanākšanai meklējot visdažādākās telpas. Vislabāk ir gada siltajos mēnešos, jo tad gan mēģinājumi, gan pasākumi varot notikt zem klajas debess - sporta laukumā, vasaras estrādē... Līksnieši esot sīksti un neatlaidīgi, radoši un daroši, to pierāda arī fakts, ka deju kolektīvs Daugaveņa dibināts tieši ekonomiskās krīzes laikā - pirms desmit gadiem. Tomēr ir lietas, ko ar uzņēmību vien nevar ietekmēt. Piemēram, skolas slēgšanu - Līksnā bija pirmā skola Daugavpils novadā, kuru piemeklēja šāds liktenis, bērniem bija jābrauc mācīties uz Vaboles vidusskolu un Nīcgales pamatskolu, kuru nu arī piemeklējis līdzīgs liktenis. «Līdz ko aizver skolu, sākas promplūšana, jo bērnu intereses saistās ar vietu, kur viņi mācās, kur ir viņu draugi un izklaides, te viņi ierodas pārgulēt. Skumji, bet viņu dzīve ar šejieni saistās arvien mazāk,» saka kultūras nama direktore Valentīna Korsiete. Tieši tāpēc jo īpaši svarīga ir jauna kultūras nama ēka, kas dotu iespēju cilvēkiem radīt lielāku piesaisti savai dzīvesvietai - veidot vairāk kolektīvu, rīkot vairāk pasākumu.

Pēc diviem gadiem cer uz jurģiem

Līksnieši cer, ka divu gadu laikā vecā kultūras nama ēka tiks nolīdzināta līdz ar pamatiem, tā vietā būs jaunceltne - tādi solījumi nāk no Daugavpils novada domes, zina teikt Valentīna Korsiete. Kad tika konstatēts kultūras nama avārijas stāvoklis, tika izstrādāts jauns kultūras nama projekts, bet tas izrādījās diezgan dārgs (teju pusotrs miljons eiro), tāpēc to neapstiprināja. «Līksna ir vieta, kur mīt ļoti aktīvi cilvēki, kuri nāk kopā un atbalsta cits citu. Daugavpils novadā ir tikai daži pagasti, kuros vairākums ir latvieši, un Līksnā ir lielākā latviešu diaspora Daugavpils novadā, šurp uz mūsu pasākumiem brauc latvieši no Daugavpils, bet pēdējos gados arī - krievu jaunieši. Uz Līksnu ik pēc diviem gadiem brauc, lai piedalītos Jaunās latgaliešu mūzikas festivālā Muzykys skrituļs, kas notiks arī šogad,» saka Valentīna Korsiete.

***