Šonedēļ Tallinā sācies literatūras festivāls HeadRead, tā galvenie notikumi gaidāmi nedēļas nogalē, tāpēc literatūras faniem Latvijā vēl iespējams ieplānot brīvdienas tā, lai satiktu kādu pazīstamu Eiropas rakstnieku.
No Latvijā zināmākajiem autoriem noteikti jāpiemin krievu rakstnieku Vladimiru Sorokinu, pasākums ar viņu notiks šovakar Igaunijas Rakstnieku savienībā. Savukārt viesis no Latvijas Jānis Joņevs tur uzstāsies svētdien, kad sarunāsies ar kritiķi Kristianu Prīmegi. (Kopumā programmā 21 viesautors.) Desmit gadu laikā HeadRead izaudzis par lielāko literāro festivālu Baltijā. Tas notiek piecas dienas, piedāvājot internacionālus viesus, vietējās literatūras autoritātes, diskutējot, rīkojot lasījumus, autoru diskotēkas, filmu demonstrācijas un tamlīdzīgus notikumus. Saskaņā ar nolikumu, uzstāties Tallinā tiek aicināti autori, kuru darbi izdoti igauņu valodā.
Vienlaikus ar festivāla sākumu Tallinā notiek triju Baltijas valstu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - rakstnieku savienību delegāciju tikšanās. Šoreiz sarunās centrālā loma tika pievērsta neapmierinošajai situācijai ar Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. Lai gan tā ir lielākā literārā godalga reģionā, tomēr ir liela problēma ar tās atpazīstamību. Tāpat tikpat kā netiek veikta balvas statūtos paredzētā uzvarētāju darbu tulkošana pārējās divās Baltijas valstu valodās. Nesakārtotība balvas jautājumos rada lielas problēmas tad, kad Baltijas valstu autoru darbi jāpiedāvā Eiropas tirgos. No vienas puses, rakstnieka biogrāfijā ir ieraksts par it kā prestižas balvas saņemšanu, no otras puses, šis notikums nekļūst par kaut ko nozīmīgu Baltijas valstīs kopumā, jo uzvarētāju darbi tikpat kā netiek izdoti. Kaut ko tādu ir grūti uzdot par nozīmīgu panākumu starptautiskos grāmatu tirgos.
Tiekoties Igaunijas Rakstnieku savienībā, pasākuma namatēvs Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Eiropas Savienības literatūras balvas laureāts Tīts Aleksejevs iepazīstināja viesus ar festivāla veidošanas konceptu, stāstīja par dažādām Igaunijas rakstnieku godalgām un sadarbību ar privātajiem sponsoriem. Te nu Latvijas rakstniekiem atlika tikai klausīties - Balva par mūža ieguldījumu literatūrā ir 80 000 eiro, Latvijā - 3000 eiro. Igauņu autori par uzvaru gadabalvas nominācijās saņem 5000 eiro, latvieši 1500 eiro. Nozīmīgu atbalstu igauņu literatūrai sniedz privātais kapitāls. Par tā naudu notiek divi ikgadēji nopietni literatūras konkursi. Šogad izdevies piesaistīt 300 000 eiro privātā kapitāla nozīmīgu tulkojumu tapšanai. Igaunijā nerauc degunu un neprātuļo par naudas smaržu vai izcelsmi. Ja literatūru atbalsta alkohola ražotājs, tas tiek uztverts kā iespēja attīstīties literatūrai.
Salīdzinājumā ar Latviju liela problēma ir grāmatu dārdzība. Cena oriģinālliteratūras grāmatām Igaunijas grāmatnīcās var sa-sniegt 25 eiro, savukārt nopietniem liela formāta tulkojumiem - pat 50 eiro. Igauņu autori par šo situāciju nav sevišķi apmierināti, tomēr šādas cenas nosaka mazais tirgus un grāmatu tirāžas. Lai arī grāmatas nav lētas, pircēji tās labprāt pērkot. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā daudz tiek darīts arī tulkojumu atbalstam. Tik mazā tirgū tulkojumi iznāk ļoti dārgi, un tāpēc, lai lasītu grāmatas igauņu valodā, tās nepieciešams subsidēt.
Salīdzinājumā ar Latviju igauņu autoru darba apstākļi ir krietni labāki. Viņiem pieejamas labas stipendiju iespējas, ieviestas arī tā sauktās rakstnieku algas, kas ir vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, summa pieskaņota vidējai algai valstī (1146 eiro 2015. gadā). Šādu algu autori saņem trīs gadu periodā. Tās maksājot, valsts neprasa obligātu rezultātu grāmatas formā, tomēr Tīts Aleksejevs piebilst - visi, kas šīs algas saņēmuši, uzraksta jaunus tekstus. Starp pirmajiem algas saņēmējiem 2015. gadā ir arī Latvijā labi zināmā Pireta Rauda un Mārja Kangro, kuras jaunās grāmatas Stikla bērns prezentācija latviešu valodā notiks 30. maijā Latvijas Rakstnieku savienībā. To no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.