Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Parīzi, lai pastāstītu par Latviju

© F64

Šajā nedēļas nogalē, 26. un 27. maijā, Parīzē Orsē muzejā Baltijas festivāla programmas ietvaros gaidāma tikšanās ar ievērojamām personībām. Īpaša būs tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu.

Lai vairāk iepazītu baltiešu kultūras bagātību un savdabību, sarunas laikā V. Vīķes-Freibergas kundze stāstīs par triju Baltijas valstu pagātni un tagadni, pārtapšanu un cerībām, kā arī par to, kā savā dažādībā tās veido Eiropas identitāti.

Latvijas eksprezidentes, spilgtas intelektuālas un politiskas personības liktenis simbolizē to, ko piedzīvojusi mūsu valsts. Iepazinusi pārvietoto personu nometnes, trimdu un visbeidzot vēlāk atgriešanos dzimtenē, Vaira Vīķe-Freiberga palīdzēja Latvijai iestāties NATO un kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Vērienīgā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Orsē muzejā tika atklāta šī gada aprīlī, un līdz ar tās atklāšanu Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas ietvaros tika uzsākts dažādu pasākumu kopums, kas godina Baltijas valstu ievērojamās jubilejas. Baltijas kultūras sezona Francijā ļauj iepazīt dažādās Baltijas valstu nacionālās identitātes izpausmes caur mākslu, mūziku un literatūru.

Viena no spilgtākajām personībām, ar kuru šajā nedēļas nogalē tiek rīkota īpaša tikšanās ir Latvijas Republikas eksprezidente (1999 -2007), zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore Vaira Vīķe-Freiberga. Lai vairāk iepazītu baltiešu kultūras bagātību un savdabību, sarunas laikā V. Vīķes-Freibergas kundze stāstīs par triju Baltijas valstu pagātni un tagadni, pārtapšanu un cerībām, kā arī par to, kā savā dažādībā tās veido Eiropas identitāti.

Kā otrs Baltijas festivāla īpašais viesis šajā nedēļas nogalē būs erudītais vēsturnieks, 20. gadsimta sākuma speciālists un Baltijas lietu eksperts, Strasbūras Nacionālās bibliotēkas pētnieks Dr. hist. Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin), kurš specializējas Baltijas un Austrumeiropas valstu vēsturē, sevišķi starpkaru periodā. Šīs tikšanās moderēs žurnāliste Mariela Vituro (Marielle Vitureau).

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais