Skandāls Stokholmā – Nobela akadēmiķi plūcas
Kamēr latvieši sīki tenko par kārtējiem Latvijas literatūras gada balvas žūrijas lēmumiem, vērienīgs skandāls turpinās Zviedru akadēmijā, organizācijā, kuras uz mūžu ievēlētie locekļi ir atbildīgi par ikgadējo Nobela prēmijas piešķiršanu literatūrā.
Taisnību sakot, šmuce karaliskajā akadēmijā sākās jau krietni sen - pērn, kad vispirms dāņu presē uzpeldēja apsūdzības par akadēmijas locekles dzejnieces Katarīnas Frostensones vīra Žana Kloda Arno seksuālo uzmācību. To varētu saukt par pirmo akmeni, kas izraisīja pamatīgu lavīnu globālās birkas #MeToo ietvaros. Lai gan policija kaut kad martā savu izmeklēšanu esot beigusi un nav īsti skaidrs, kādi būs tās rezultāti, jo cietušo dāmu esot daudz, bet notikumi esot seni un diezin vai pierādāmi. Paralēli noskaidrojās arī kas cits. Arno kungam kopā ar sievu pieder klubs Kulturplatz forum, ko, saprotams, dāsni atbalstījusi Nobela akadēmija. Grantu naudas tērcīte tam apturēta tikai pirms apmēram mēneša.
Skandālam augot augumā, notika mēģinājums izslēgt no Zviedru akadēmijas rindām Katarīnu Frostensoni. Tomēr akadēmiķu, kuri atbalstīja šādu lēmumu, bija mazāk nekā to, kuri to neatbalstīja. Kā var spriest no preses materiāliem, sadūrās divas nometnes. Vieni teica, cik var klusēt un reiz šīs lieta ir jāizbeidz. Otri uzstāja, ka šmuci nevajagot nest ārpus mājas. Trīs ar balsojumu neapmierinātie: Šells Espmarks, Klāss Estergrens un Pēters Englunds aprīļa sākumā cits pēc cita nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka pārtrauc savu darbību akadēmijā, pielejot eļļu kaislību ugunīs un iznesot netīro veļas grozu publikas priekšā.
Problēma ir tā, ka Zviedru akadēmijā ievēlē uz mūžu. Gandrīz kā jokā par VDK aģentiem, akadēmiķiem no tās nav nekādu iespēju izstāties. Trīs biedru aiziešanu varētu pārdzīvot, tomēr jau pirms tam dažādu iemeslu dēļ akadēmijā nedarbojās vairāki locekļi. Vēl trim apturot darbību, tika nopietni apdraudēts 12 cilvēku kvorums, kas bija nepieciešams, lai akadēmijas lēmumi būtu leģitīmi.
Paziņojumi pēc šīs ārkārtas demisijas bija visai raibi, tie vairāk atgādināja skarbu vārdu apmaiņu. Tā liecināja, ka visdrīzāk Arno kunga seksa dēkas ir pēdējais piliens gadiem briedušajā konfliktā starp dažādu uzskatu akadēmiķiem, kuri savā starpā tā īsti nespēja komunicēt jau sen. Šī problēma tūlīt pat no iekšpolitiskas kļuva par ārpolitisku. Skandāls satrauca pasauli tāpēc, ka būtībā tika apdraudēta gadskārtējā Nobela prēmijas piešķiršanas procedūra. Iekšpolitiski līdzīgi citiem fondiem Zviedru akadēmija atbalsta ar literatūru, tulkojumiem un valodas pētniecību saistītus projektus par apmēram trīs miljoniem eiro gadā. Kad trijotne izstājās, tika paziņots, ka, neraugoties uz saspringto situāciju, viss tiekot kontrolēts un akadēmija turpinot funkcionēt.
Diemžēl tad sākās nākamais cēliens. Izrādījās, akadēmija pirmās sūdzības par seksuālu uzmākšanos saņēmusi jau pērnā gadsimta deviņdesmitajos gados. Apsūdzošā vēstule ignorēta, jo toreizējais akadēmijas sekretārs Sture Allens «to uzskatījis par nesvarīgu». Pēc kārtējās viedokļu apmaiņas par savu aiziešanu paziņoja akadēmijas pastāvīgā sekretāre Sāra Daniusa (akadēmijas vadītāja, kundzīte, kura pēdējos gados lasīja paziņojumu presei par Nobela prēmijas piešķiršanu - tostarp arī Bobam Dilanam) un skandālā iesaistītā akadēmiķe Katarīna Frostensone. Formāli iestājās tas, no kā visi baidījās. Līdz ar dāmu aiziešanu saskaņā ar statūtiem atlikušie akadēmiķi nekādus lēmumus vairs pieņemt nevar.
Ticēt, ka Nobela prēmija literatūrā netiks piešķirta, tomēr nav nekāda pamata. Arī attēlot Zviedru akadēmiju kā pensionāru politbiroju nav ne mazākā iegansta. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija, pati akadēmija nolīga juristu kompāniju Hammarskiöld & Co. Izmeklēšanas rezultāti tiek komentēti skopi, bet apstiprinās tas, ka Katarīnas Frostensones vīrs ne vien uzmācies sievietēm, bet arī regulāri noplūdinājis konfidenciālo informāciju par Nobela prēmijas procedūru. (Interesanti, ko šogad iesāks bukmeikeri brīdī, kad būs jāslēdz derības par to, kurš kļūs par nākamo prēmijas laureātu.) Akadēmijas mājaslapā pagājušajā nedēļā tika publiskota milzu izmēru preses relīze, kurā skopi, bet precīzi skaidrota situācija: akadēmija dara visu, lai nekas tāds neatkārtotos, ar Zviedrijas karaļa starpniecību tiek veikti grozījumi statūtos, lai akadēmijas locekļu amats turpmāk nebūtu neatņemams mūža tituls pat tad, ja kāds no viņiem neglābjami sašmucējies.
Savukārt par jauno pagaidu sekretāru iecelts Anders Olsons (Anders Olsson). Viņam dotas visas pilnvaras veikt nepieciešamos pasākumus, lai Zviedru akadēmijā atgūtu sabiedrības uzticību un izveidotu funkcionējošu darba atmosfēru. Rakstnieks akadēmijā ievēlēts 2008. gadā nomirušā dzejnieka Larša Forsela vietā. Jāpiebilst tomēr, ka Olsona kungs pēc gada svinēs savu septiņdesmito jubileju un ir krietni vecāks par demisionējušo Sāru Daniusu. Vai viņš spēs reformēt Zviedru akadēmiju, ir jautājums, uz kuru pagaidām nav atbildes.