Inga Kalna. Skarbi, mistiski un romantiski
 
INGA KALNA: «Cikla tēlaino pasauli ietekmē Aleksandram Blokam raksturīga noskaņa: melanholiska, reizēm skarba, mistiska un – pāri visam – ļoti romantiska. Bloka romantisms nav apklāts ar zefīra pomādi, nav apkaisīts ar pūdercukuru. Tas ir skarbs, lakonisks, sāpju un cerību pilns, dažviet pravietiski dziļš. Leksika, ko Bloks lieto, ir visai sarežģīta, spēcīga, pārdomas veicinoša. Arī Šostakoviča mūzika mani katru reizi no jauna apbur, un, kā ar labām, gudrām grāmatām, es katru reizi atklāju sev ko jaunu» ©F64

Ceturtdien, 19. aprīlī, Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) māksliniekiem uzstāsies soliste Inga Kalna.

Vācijā dzīvojošā pieckārtējā Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte Inga Kalna koncertā Inga Kalna un septiņas romances šoreiz uzstāsies kopā ar vijolnieku Induli Cintiņu, čellisti Daci Zālīti un pianistu Mārtiņu Zilbertu, programmā - Dmitrija Šostakoviča cikls Septiņas romances ar Aleksandra Bloka dzeju, Jāņa Ivanova Klaviertrio un Franča Šūberta Otrais klaviertrio. Par Dmitrija Šostakoviča vokālo ciklu Inga Kalna saka: «Cikla tēlaino pasauli ietekmē Aleksandram Blokam raksturīga noskaņa: melanholiska, reizēm skarba, mistiska un - pāri visam - ļoti romantiska. Bloka romantisms nav apklāts ar zefīra pomādi, nav apkaisīts ar pūdercukuru. Tas ir skarbs, lakonisks, sāpju un cerību pilns, dažviet pravietiski dziļš. Leksika, ko Bloks lieto, ir visai sarežģīta, spēcīga, pārdomas veicinoša. Arī Šostakoviča mūzika mani katru reizi no jauna apbur, un, kā ar labām, gudrām grāmatām, es katru reizi atklāju sev ko jaunu.» Māksliniece atzīst, ka šim koncertam viņu uzrunājis Mārtiņš Zilberts, un viņa piekritusi vairāku iemeslu dēļ - pirmkārt, šis cikls viņai ļoti patīk, otrkārt, tas netiek bieži atskaņots, lai neteiktu - ļoti reti, treškārt, tikšanās ar jauniem kolēģiem, ar kuriem vēl nav strādāts kopā, jo no šīs kompānijas pazinusi tikai Mārtiņu Zilbertu, vienmēr ir patīkama un iedvesmojoša, ceturtkārt, koncerta programma kopumā ir ļoti skaista. Māksliniece atceras, ka savulaik, kad savai vokālajai pasniedzējai profesorei Braunai ieminējusies, ka grib mācīties Dmitrija Šostakoviča ciklu Septiņas romances ar Aleksandra Bloka dzeju, kas viņu uzrunā ar ļoti pravietisku skarbumu un vienlaikus - dziļu un skaudru romantismu, pedagoģe teikusi: «Ja tu varēsi šo ciklu nodziedāt, tas nozīmē, ka esi jau kaut ko sasniegusi.»

Pēdējo piecu gadu laikā māksliniece uz Latviju brauc samērā bieži, bet lielākoties, lai strādātu ar solistiem Latvijas Nacionālajā operā. «Kolēģiem palīdzu tikt skaidrībā ar profesionāliem jautājumiem, kas ikvienam, kas ir šajā profesijā, ik pa laikam rodas,» saka Inga Kalna. Operdziedātāja uzskata, ka, neraugoties uz dažādām pārmaiņām, mums joprojām ir daudz talantu un liels potenciāls pasaulē uzturēt izcilu mūziķu lielvalsts tēlu. «Dzīvē vissvarīgākā ir dabiskā atlase. Tas nozīmē - tas, kurš nebūs uzcītīgs un negribēs pilnveidoties, uz priekšu netiks. Talantu pasaulē ir daudz, un tādu ir ne tikai mums, tādu ir daudzviet pasaulē, bet panākumus var gūt un izcilības orbītā var iekļūt tie, kas ir gatavi strādāt, jo dabas doto talantu var ļoti ātri iztērēt. Esmu daudzus satikusi, kuri uzskata, ka viss viņiem ir, dzīve viņiem ir parādā, un vispār - viņi ir jauni mesijas. Un ir cilvēki, kas saprot, ka daba devusi viņiem ļoti daudz, bet, lai tas dotais tiktu pilnveidots un daudzināts, pašam arī jāinvestē savā talantā laiks un darbs.