Vai tiešām televizoru no izklaidētāju pjedestāla nespēj gāzt neviens?

Šonedēļ publiskots jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums nr. 112.

Šis ir ikmēneša socioloģiskais pētījums par valstī un sabiedrībā aktuālām tēmām. To veido divas daļas. Pirmajā iedzīvotājiem katru mēnesi tiek uzdoti nemainīgi jautājumi. Kultūras jomā strādājošajiem saistošāki ir barometra otrās jeb mainīgās daļas jautājumi. Tie katru mēnesi aptver citu sabiedrībai aktuālu tēmu, bet šoreiz tā ir veltīta kultūras patēriņam, ietverot daudz noderīgas informācijas.

Ekrānšāviņš no avīzes

Jāpiebilst, ka aptaujas dati vairākās pozīcijās sniegti vairāku gadu aptauju salīdzinājumā. Šādā aspektā ļoti interesanti rezultāti redzami sadaļā Brīvā laika pavadīšanas paradumi, piemēram, 15. lappusē publicētajā materiālā, kurā 1000 respondentu snieguši atbildi uz jautājumu: «Ar ko jūs visbiežāk nodarbojaties brīvajā laikā?» No vienas puses, te it kā var priecāties visi grāmatniecības nozares pārstāvji, jo aptauja liecina, ka grāmatu lasīšana Latvijā joprojām ir ļoti nopietns brīvā laika pavadīšanas veids, kurš ar saviem 32% konkurē pat ar tādām pozīcijām kā «eju ciemos» vai «atpūšos pie dabas». Tomēr domīgu dara ailītes, kas uzrāda, ka salīdzinājumā ar 2015. gada aptauju grāmatu lasītāju skaits ir krities par 10%.

No otras puses, šajā dažādo izvēļu ainiņā acīmredzams ir fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem par attiecīgi 3% un 1% palielinās tikai brīvā laika izmantotāju internetā skaits, kuri spēlē datorspēles vai klausās dažādus mūzikas ierakstus. Pārējās jomās vērojams procentuāls kritums, kaut galveno brīvā laika izklaidētāju - televizoru - no pjedestāla nespēj gāzt neviens. To joprojām par savu atzīst 73% respondentu. Šis fakts visai īpatnēji sadzīvo ar televīzijas nozarē akcentētajiem saukļiem par TV ēras drīzo bankrotu par labu interneta medijiem. Skatoties barometra datus, drīzāk jāsecina, ka interneta loma brīvā laika pavadīšanā, iespējams, tomēr ir pat nedaudz pārspīlēta, jo opcija «Izklaidējos internetā, spēlēju datorspēles» atrodas tikai piektajā vietā. Patīkami, ka aptaujas veidotāji bijuši maksimāli godīgi un nav sirguši ar pārspīlētu puritānismu. Starp atbilžu variantiem iekļauts «Iedzeru kopā ar ģimeni, draugiem, paziņām», kas vistīkamākais šķitis 20% respondentu. Tieši tikpat procentu ieguvušas atbildes «Nodarbojos ar rokdarbiem, mājas, mašīnas remontdarbiem» un «Nododos aktīvajai atpūtai, sportoju».

Ekrānšāviņš no avīzes

Sadaļā Kultūras patēriņš atbildēs uz jautājumu «Kādus Latvijas kultūras pasākumus jūs pēdējā gada laikā esat apmeklējis/usi vai piedalījies/usies?» joprojām dominē klasiskas vērtības. Teātra izrādes - 33%; ar kultūru saistīti masu pasākumi, Muzeju nakts - 28%; populārās mūzikas un rokmūzikas koncerti 25%; muzeju apmeklējums 23%. Zīmīgi, ka 33% respondentu apgalvo - gada laikā viņi nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu. Skatoties salīdzinājumā ar 2015. gada aptauju - interese par 4% pieaugusi latviešu kino skatīšanās jomā. Atsevišķi aplūkoti Grāmatu lasīšanas paradumi. Tie uzrāda divas tendences. Lasīšana joprojām ir krietni populārāka par citām klasiskām kultūras piedāvājuma groza vērtībām. 51% respondentu grāmatas lasa, (salīdzinājumam - latviešu kino skatās 14%). Tomēr iespējas popularizēt grāmatas vēl ir milzīgas, jo aptauja parāda, ka 49% valsts iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu.

Galvenie traucēkļi kultūras pasākumu apmeklēšanai ir divi: «aizņemtība, trūkst laika», ko atzīst 43% respondentu; atbildi «trūkst naudas» norādījuši 40% aptaujāto. Piebilstams, ka salīdzinājumā ar 2015. gada aptauju naudas trūkums ir kļuvis mazāk aktuāls, jo toreiz par to nobalsoja 44% respondentu.

Barometra veidotāji ir uzdevuši arī jautājumu: «Kuras kultūras jomas, jūsuprāt, noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta?» Te respondenti ļoti pārliecinoši uzsver, ka atbalstāmi lielie «Nacionālas nozīmes tradicionāli kultūras pasākumi (piem., Dziesmu un Deju svētki u.tml.)» - 66%. Salīdzinājumā ar 2012. gada aptauju šogad palielinājies to aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka jāatbalsta «Latvijas kultūras popularizēšana ārzemēs» - attiecīgi 23% un 26%,

tomēr atbalsts par 4% samazinājies amatierkolektīvu un jaunu mākslas darbu dotēšanas piekritēju vidū - attiecīgi 31% un 27%.