Lielās piektdienas vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ar V. A. Mocarta Rekviēma atskaņojumu turpinās pavasara festivāls Windstream. «Man vienmēr ir paticis Mocarta Rekviēms, vienmēr gribējies kādreiz to atskaņot,» saka diriģents Jānis Ozols, kurš šajā koncertā arī debitēs pie orķestra Rīga diriģenta pults.
«Skaidrs, ka Rekviēms nav rakstīts pūtēju orķestrim, bet tie eksistē un tiem reizēm gribas izpildīt sev neierastu repertuāru, tāpēc arī tapis pārlikums pūtēju orķestrim, korim un solistiem. Līdz šim nekad nebiju strādājis ar pūtēju orķestri, un - kāpēc gan nepiekrist šādam piedāvājumam,» saka diriģents Jānis Ozols. V. A. Mocarta Rekviēma atskaņojumā piedalīsies divi Jāņa Ozola vadītie kori - Babītes novada jauktais koris Maska un Garkalnes novada jauktais koris Pa Saulei. Solistu kvarteta sastāvā būs Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ieva Parša, Raimonds Bramanis un Rihards Mačanovskis. «Protams, tas ir sarežģīts darbs, bet zinu, ka manis vadītajiem koriem tas ir pa spēkam, turklāt mēs nemaz tik bieži neatskaņojam klasiskus darbus,» piebilst Jānis Ozols.
Rekviēms ir Volfganga Amadeja Mocarta pēdējais iesāktais darbs. Sēru mesu komponistam pasūtījis kāds svešinieks, godinot mirušās sievas piemiņu, taču tobrīd, 1791. gada vasarā, strādājot pie operām Burvju flauta un Titus žēlsirdība, Mocarts, iespējams, pat nenojauta, ka mesa kļūs par viņa paša Gulbja dziesmu. Īsi pirms nāves viņš kopā ar draugiem izdziedājis uzrakstītās daļas - pilnībā pabeigto Requiem aeternam un citu daļu melodiskās līnijas, kur vietumis ieskicēta vien pavadošā basso continuo partija. Tomēr pabeigt apjomīgo opusu Mocartam neizdevās, un Rekviēmu pēc komponista atstātajām skicēm sakārtoja viņa laikabiedrs, austriešu komponists Francis Zīsmeijers. Orķestris Rīga V. A. Mocarta Rekviēmu atskaņos franču komponista Dezirē Dondeines pārlikumā simfoniskajam pūtēju orķestrim. Transkripcijas autors ir labi pazīstams franču 20. gadsimta pūtēju orķestru mūzikas komponists. Mocarta mūzikai Dezirē Dondeine piegājis ar lielu pietāti: pilnīgi nemainītas ir solistu un kora balsis, tikai orķestra stīgu instrumentu partijas ir pārliktas pūšaminstrumentiem, dodot Mocarta mūzikai ērģelēm līdzīgu skanējumu.
«Pat, ja cilvēks nav kristietis, Lieldienas ir labs laiks, lai atnāktu uz baznīcu, lai paklausītos skaistu mūziku šajā pārdomu laikā. Tāpēc arī šajā nedēļā ir Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Klusā sestdiena un Lieldienas - katrai dienai ir precīza nozīme, sākot ar pārdomām un skumjām - līdz lieliem priekiem,» uzskata Jānis Ozols.
Diriģents zinot cilvēkus, kuriem Mocarta Rekviēms šķiet «jocīgs», bet viņam šis darbs vienmēr ir ļoti paticis. «Man šis darbs saistās ar gaišumu, skaistumu un pozitīvismu. Es vienmēr esmu domājis, ka būtu labi kādreiz iestudēt šo skaņdarbu, un, redz, - sapņi piepildās, jo es nonācu tajā laimīgajā brīdī un laimīgajā vietā, kur vēl kāds gribēja iestudēt šo skaņdarbu un to darīt uzaicināja tieši mani. Redz, tā dzīvē notiek, un esmu priecīgs, ka tā sakritis,» saka Jānis Ozols. Diriģents atzīst, ka mēģinājumu process bijis ļoti jauks un radošs un viņam «kā cilvēkam, kuram īsti nav bijusi saskare ar pūtēju orķestriem, mēģinājumi bija ļoti interesants process, un rezultātā visi šajā koncertā iesaistītie noteikti ir ieguvēji. Jauna pieredze, jauni izaicinājumi, jauni mērķi. Ja jau būtu garlaicīgs šis process, tad mēs to arī nedarītu. Acīmredzot tāpēc mūziķis ir radīts, lai darbotos, lai ar savu darbu iepriecinātu klausītājus».
Diriģents cer, ka pirmā sadarbība ar pūtēju orķestri nav pēdējā, jo viņam profesionālajā ziņā āķis lūpā ir vienmēr un vienmēr gribas vairāk un labāk. «Es nekad nedomāju par pagātnes lietām, es vienmēr domāju uz priekšu. Ja būs iespēja, es ļoti labprāt atkal strādāšu ar pūtēju orķestri.
