VĒSTULE. Par lauku bibliotēku darba optimizāciju

Latvijas Republikas Saeimai

Latvijas Republikas

Ministru kabinetam

Latvijas Republikas

Kultūras ministrijai

Latvijas Pašvaldību savienībai

Masu medijiem

Medijos izskanējusi ziņa par bibliotēku tīkla optimizāciju Latvijas lauku mazapdzīvotajās vietās un iespējamo bibliotēku darba laiku samazinājumu. Šāda rīcība ir pretrunā Latvijā nesen pabeigtajai vērienīgajai bibliotēku reformai un Gaismas tīkla izveidei ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu un ātru informācijas pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Latvijas Rakstnieku savienība savu biedru vārdā pauž viedokli, ka tāds pavērsiens un iecerētās izmaiņas ir nepieļaujamas, un ar šo vēstuli vēršas pie politiķiem un pašvaldību vadītājiem, akcentējot viņu atbildību, ar šādu lēmumu turpinot sekmēt Latvijas lauku iztukšošanas un degradācijas procesus.

Lauku apvidos tuvredzīgi tiek likvidētas ne tikai mazās skolas, bet arī sabiedriskā transporta maršruti. Bibliotēkas tur ir palikušas kā pēdējie vēl dzīvie sabiedriskās un kultūras dzīves bastioni. Šādā pusmirušas infrastruktūras situācijā bibliotēkas pārcelšana «tikai» uz 10-15 kilometru attālo kaimiņu ciemu var izrādīties nepārvarams šķērslis, kas liegtu iespēju laukos vēl mītošajiem iedzīvotājiem izmantot bibliotēkas pakalpojumus. Bibliotēka mūsdienās nozīmē ne tikai grāmatu, mācību un uzziņu literatūras vai periodikas krātuvi - tā ir vieta, kur ikviens var saņemt informāciju, nokārtot savas saistības ar valsti (nodokļi, saziņa ar iestādēm), apmaksāt rēķinus, sazināties ar ārvalstīs strādājošajiem radiniekiem, socializēties utt. Bibliotēka, īpaši attālākajos novados, nereti ir vienīgais kultūras centrs, kurā bibliotekārs, uzturot vietējo kultūras dzīvi, rīko dažādus pasākumus, izstādes, tikšanās ar rakstniekiem.

Ar Bērnu žūrijas palīdzību bibliotēkas sekmīgi piesaista grāmatai jauno lasītāju paaudzi. Īpaši Latvijas austrumu pierobežā, kur iedzīvotāji atrodas lielā Krievijas informatīvās telpas ietekmē, bibliotēka ir arī nozīmīga latviešu valodas un kultūras vides veidotāja un sargs. Nav mazsvarīgi arī tas, ka daudzviet ārpus pilsētām ir apgrūtināta pieeja kvalitatīviem interneta pakalpojumiem, kurus līdz šim varēja saņemt bibliotēkās. Izslēdzot bibliotēku, automātiski nodziest arī gadiem veidotais Gaismas tīkls.

Attieksme pret bibliotēkām gan ir tikai simptoms daudz lielāka mēroga problēmām. Un šis mērogs ir attieksme pret humanitāro jomu un humanitārajām zināšanām (lai gan bibliotēkas uzkrāj ne tikai humanitāro intelektuālo kapitālu) mūsu valstī. Uzsveram, ka bibliotēku ietekmi uz laukos dzīvojošās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti nav iespējams izmērīt konkrētos skaitļos, tāpat kā nav iespējams izteikt aritmētiski šīs pašas sabiedrības intelektuālo un pilsonisko atdevi savam novadam. Varbūt to ir patiesi grūti izprast mūsdienu ierēdņiem un pašvaldību vadītājiem, kuri cilvēka un sabiedrības dzīves ritumu uzlūko un mērī tikai caur ekonomisko prizmu. Arī pašvaldībām Latvijā ir jāatgriežas pie samērīguma principa un veselā saprāta. Lietas jāskata ilgtermiņā, ne tikai vienas dienas loģikas ietvarā.

Jebkuru saprātīgu pārmaiņu - tostarp optimizācijas - mērķis ir uzlabot pakalpojumu un dzīves kvalitāti. Uzskatām, ka bibliotēku skaita samazināšana, to darba laiku saīsināšana drīz vien izrādīsies stratēģiska kļūda, kas traucēs Latvijas attīstībai. Tāpēc aicinām jūs, izmantojot tautas un likumu dotās pilnvaras, pieņemt lēmumus, kas stiprina Latvijas bibliotēkas, jo bibliotēku nepārvērtējamā nozīme tieši ietekmē Latvijas valsts nākotni.

Latvijas rakstnieku vārdā,

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs

Arno Jundze

Ekrānšāviņš no avīzes