Lielo dienu Rīgā šodien iekandinās visas dienas garumā. Ja no sešiem rītā saullēkts tradicionāli tika sagaidīts Arkādijas parkā ar dziesmām Liepu aplī, pēršanos ar pūpolu un izplaucētiem bērzu zariem, veselības un skaistuma veicināšanas rituāliem Mārupītes krastā, putnu dzīšanu, šūpoļu kāršanu un citiem tradicionāliem rituāliem auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai.
Savukārt no divpadsmitiem līdz trijiem pēcpusdienā Lielās dienas ieskandināšana norisināsies Vecrīgā, Līvu laukumā, kur skanēs Lieldienu dziesmas un apdziedāšanās, tiks pušķotas šūpoles, krāsotas olas, notiks dažādas Lieldienu laika spēles un rotaļas, olu kaujas un ripināšana, kā arī sadancošana. Un, protams, neiztrūkstošā šūpošanās, lai nodrošinātu labu vasaru.
Lielās dienas sagaidīšanu un svinēšanu vadīs Rīgas folkloras kopas “Grodi”, “Garataka”, “Savieši”, “Ceidari”, “Berendejka”, Rīgas Danču klubs, kā arī Bārbeles folkloras kopa “Tīrums” un Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”.
Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas gandrīz mēneša garumā - jau sākot no Austrām jeb Pūpolnīcas, ko atzīmējam marta vidū. Vēlāk nāk Ģērda jeb Kustoņu diena, un tad jau pati, Lielā diena, kam seko vēl vairākas svarīgas dienas - Bendiks, Ganu diena un visbeidzot Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos un atjaunošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu. Daba mostas lēnām, tāpēc arī iezīmīgo dienu daudz. Un īpaši nozīmīgs ir tieši Lielās dienas svinamo dienu laiks.