Lielā mūzikas balva. Pirmie 25

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā notiks Lielās mūzikas balvas laureātu sumināšana. Jau 25. reizi. Koncertorganizācijas Latvijas koncerti, kas ir šā pasākuma rīkotāja, vadītājs Guntars Ķirsis sola īpašu balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā «paši mūziķi varēs justies pacilāti, apbrīnoti un novērtēti».

Šā gada ceremonija ir īpaša, jo līdzās balvas ieguvējiem tiks svinēta arī šīs balvas pastāvēšanas ceturtdaļgadsimta jubileja - Lielā mūzikas balva (LMB) ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā, tā izveidota 1993. gadā, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula inciatīvas. Laureāti saņem Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju. «Tas bijis fantastisks laiks, ir interesanti paskatīties, kā daudz kas mainījies. Viens no galvenajiem faktoriem - pieaudzis koncertu apjoms, ļoti sarežģīts ir kļuvis žūrijas darbs,» atzīst Guntars Ķirsis. Ja pirms 25 gadiem koncerti galvenokārt notika Rīgā, tad šobrīd ir daudz vairāk koncertu norises vietu - jaunas koncertzāles ir uzbūvētas Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā, restaurēta arī vēsturiskā koncertzāle Dzintaros, un visās augu gadu notiek muzikāli pasākumi. «Ir izveidojušies jauni kolektīvi, ir, ko vērtēt žūrijai, un klausītājiem ir, ko baudīt,» uzskata Guntars Ķirsis.

Lielās mūzikas balvas 2017 nominantus, kas tapa zināmi jau gada sākumā, daudzi novērtējuši kā jaunu un ne tik labi zināmu mākslinieku uznācienu. Koncertorganizācijas Latvijas koncerti vadītājs Guntars Ķirsis atgādina, ka nominantu izvēle ir tikai un vienīgi žūrijas lēmums, un piebilst, ka katru gadu nominantu vidū ir jauni vārdi - citreiz vairāk, citreiz mazāk. «Katrs no nominantiem ir pelnījis būt par to, tāda ir šīsdienas mūzikas kopaina. Es novēlu ikvienam nominantam izbaudīt to laika posmu, kas ir starp nomināciju paziņošanu līdz ceremonijai,» saka Guntars Ķirsis.

Zināms, ka šovakar balvu par mūža ieguldījumu saņems komponists Romualds Kalsons, bet uzvarētājus pārējās septiņās nominācijās žūrija izlems pēdējā sēdē neilgi pirms ceremonijas. Balvas jubileja tiks atgādināta arī tās paniegšanas ceremonijā, kurā uzvarētājus visās kategorijās paziņos tikai un vienīgi diriģenti - LMB laureāti iepriekšējos gados. «Sākot no pirmā diriģenta, kas saņēma Lielo mūzikas balvu. Starp citu, pirmo Lielo mūzikas balvu savulaik saņēma diriģents Edgars Račevskis, jaunākais šajā plejādē ir Jānis Liepiņš. Protams, būs arī citi šīs balvas laureāti - diriģenti Imants Resnis, Normunds Šnē, Māris Sirmais, Kaspars Putniņš... Diriģents jau ir tas cilvēks, kurš vada - procesus, kolektīvus; latviešu tautai diriģenti ir ļoti būtiski, viņiem ir būtiska loma latviešu kultūrā,» saka Guntars Ķirsis.

Uz jautājumu, kurā gadā LMB ceremonija varētu notikt jaunuzceltā koncertzālē Rīgā, Guntars Ķirsis pasmaida: «Es jau ceru, ka iespējami drīz. Esmu gandrīz pārliecināts par to - kad koncertzāle būs uzbūvēta, tad ceremonija notiks tur. Es ļoti ceru, ka nebūs jāgaida vēl gadsimta ceturksnis, ka tas notiks daudz ātrāk.