Lībieši apgādājas digitāliem rīkiem
Kompaktajai, taču raksturā spēcīgajai Latvijas lībiešu kopienai šis gads nāk ar nozīmīgiem ieguvumiem digitālajā vidē, un lietot tos varēs arī latvieši – savas valodas un kultūras sakņu izpētei.
Interneta portāls livones.net ieguvis jaunu veidolu, pārtopot bagātīgā lībiešu kultūras, valodas un vēstures izziņas avotā. Vairāk nekā 700 rakstu, un būs vēl - vēsture, nozīmīgi cilvēki, kultūra, notikumi un atsevišķā jaunā blokā atrodami dažādi lībiešu valodas apguves un iepazīšanas rīki: pētījumi par lībiešu valodu, lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas jaunākā elektroniskā versija, lībisko vietvārdu un no lībiešu valodas latviešu valodā aizgūtu vārdu saraksts. Allaž, liedags, paijāt - lūk, daži lībiešu vārdi, kas bagātinājuši latviešu mēli. Vēl šogad jaunā portāla sadaļa pamazām tiks papildināta ar Tartu universitātē topošo lībiešu valodas gramatiku. Pie tās stādā valodnieks, tulkotājs un dzejnieks Valts Ernštreits. Protams, lībietis. Viņš Neatkarīgajai stāsta, ka lībieši ir digitalizējušies jau pirms laba laika, taču Saeimas piešķirtais finansējums ļāvis darboties ar jaunu vērienu. Un tas svarīgi ne tikai lībiešiem, bet arī latviešiem. Livones.net runā trijās valodās, padarot pieejamus tekstus, dokumentus un kopīgo vēsturi. Starp citu - sklandurausis, kas tradicionāli tiek uzskatīts par kurzemnieku ēdienu, rūdzis arī lībiešu mājās - rudzu mīklas pīrāgs ar atvērtu augšu. Kurzemnieki tikai papildinājuši to ar burkāniem.
Kā lībiešiem šobrīd klājas?
V. Ernštreits atzīst - krietni labāk nekā pirms gadiem divdesmit, kad absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju bija pārliecināts, ka lībieši ir neglābjami izmiruši. Taču tā nebūt nav. Lībiešu kopiena pašlaik ir stabila - aptuveni 250 cilvēku. Ģimenē mantotajā valodā runā 20 cilvēki, citi valodu mācās. Pašapziņas lībiešiem netrūkst, un tas ļauj par sevi atgādināt arī starptautiskā līmenī. Uz grāmatu gadatirgu Londonā šogad dosies mūsdienu lībiešu dzejas krājums Trilium ar atdzejojumiem angļu valodā. Būs pasākumi arī Edinburgas festivālā. Lībiešu aktivitātes ieinteresējušas arī starptautiskus izdevumus. Un ar savu kultūras mantojumu lībieši vēlas nokļūt UNESCO aizsardzībā, turpat, kur jau ir viņu valoda. Lībieši ir svarīgi. Viņi ir pasaules vēstures un kultūras neatņemama sastāvdaļa arī mūsdienās. Un, kā uzsver V. Ernštreits: «Ir jāapzinās, ka arī lībieši ir veidojuši to, ko mēs saucam par Latviju.» Kaut kad sen, sen vēlajā bronzas laikmetā pie Daugavas viņi satikās ar latgaļiem.