Šīs nedēļas nogalē, 15. decembrī, atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē sāksies Ziemassvētku festivāls, kura laikā izskanēs desmit koncerti.
Sestdien, 16. decembrī, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri programmā Mocarts, Britens un Čaikovskis uzstāsies šobrīd Lietuvā dzīvojošā Gunta Gelgote (soprāns), atskaņojot Bendžamina Britena dziesmu ciklu Iluminācijas.
Soliste Gunta Gelgote atzīst, ka koncertu Dzintaru koncertzālē gaidot ar lielām cerībām. «Britena skaņdarbs prasa lielisku vokālo meistarību, arī iedziļināšanos spilgtos tēlos, varētu teikt - krāsainību un niansētību. Un es esmu gatava šim izaicinājumam,» atzīst Gunta Gelgote, kura šo Britena skaņdarbu pēdējo reizi izpildīja pirms pieciem gadiem. «Laiks atnesis man labu briedumu,» viņa nosaka. Pēdējā gada laikā Gunta Gelgote, kas jau astoņus gadus dzīvo Lietuvā, arvien biežāk uzstājas Latvijā, arī kopā ar savu dzīvesbiedru Ģiedru Gelgotu (flauta). «Es esmu noilgojusies pēc Latvijas, man gribas būt un dziedāt dzimtenē. Un es ļoti priecājos, ka pēdējā laikā arvien biežāk varu uzstāties Latvijā.»
Soliste 2009. gadā saņēma Lielo mūzikas balvu nominācijā Gada debija un drīz pēc tam pazuda no mūzikas dzīves apvāršņa - aizbrauca studēt Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. «Balsij ir visādi periodi - tā ir pazušanas viena puse, bet otra puse - no Davidčukas kļuvu par Gelgoti, dzima bērni, un tas, kā zināms, paņem laiku,» smaidot nosaka divu bērnu mamma. Izvēli dzīvei Viļņā noteikusi vīra darba specifika - viņš ir Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra flautists, bet Guntai kā brīvmāksliniecei ir vieglāk «kustēties pa pasauli». Dzīvojot Viļņā, Gunta pamazām iekļaujas Lietuvas mūzikas dzīvē, uzstājusies vairākās operās, izpildījusi arī laikmetīgo mūziku. «Kad dziedāju mazāk, es cītīgu strādāju pie savas profesionālās izaugsmes, un tagad sevi parādu jaunā kvalitātē. Brīvmāksliniekiem allaž jāstrādā ne tikai pie savas profesionālās varēšanas, bet arī jāmeklē iespējas. Jārada idejas, jāplāno koncerti, pats sev esi gan menedžeris, gan organizators, gan darba devējs,» nosaka soliste. Nākamā gada darba kalendārā paredzēti vairāki koncerti, un soliste cer, ka tiem piepulcēsies arī kamermūzikas koncerti ar iespējām atskaņot mūsdienu latviešu komponistu darbus. Lai gan līgumu nav, pat ne mutiskas vienošanās, soliste, kura regulāri uzstājas Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī, kā arī Ģintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā, cer, ka kādreiz viņai būs iespēja uzstāties arī Baltajā namā.
Četrus un trīs gadus veco resgaļu, dēla un meitas, mamma atzīst, ka abas atvases latviski runā pat labāk nekā lietuviski. Un ne tikai tāpēc, ka viņa ar bērniem daudz runā latviski, lasa viņiem priekšā grāmatas, bet arī tāpēc, ka itin bieži visa ģimene ir Latvijā, arī Guntas dzimtajā Līgatnē. «Ziemassvētkos būsim Viļņā, bet pēc tam visa ģimene būsim Latvijā,» stāsta Gunta. 29. decembrī viņa uzstāsies kopā ar Latvijas Radio kori J. S. Baha Ziemassvētku oratorijas fragmentu atskaņojumā Lutera baznīcā Rīgā.
Lai arī ne pirmo gadu Gunta dzīvo Lietuvā, ir dažas tradīcijas, kuras viņa joprojām uztur. «Sākumā es biju pārsteigta, ka lietuvieši necep piparkūkas, eglītē neliek īstas svecītes. Kad pirmo reizi eglītē ieliku svecītes, mani draugi teica, ka es māju nodedzināšot, un es viņiem nekādi nevarēju iestāstīt, ka mēs tā darām gadsimtiem ilgi,» stāsta Gunta. Ne piparkūku mīklu, ne eglīšu svecītes, ne tām piemērotus svečturus nevar nopirkt Lietuvā, šīs lietas ved no Latvijas. «Es diezgan stipri te ieviešu latviskās tradīcijas,» atzīst Gunta Gelgote.
