Vīka un Tropa. Mīlas dzeja

NAV NOVĒRTĒTA. Hildas Vīkas spilgtais bagātais radošais mantojums dažādu iemeslu dēļ nav ticis pietiekami novērtēts – padomju laikā viņa tika noliegta, taču vēlāk nepamatoti nodota aizmirstībai. Šovakar aktrise Inga Tropa atklās Hildas Vīkas mīlestības pasauli © F64

Šovakar pulksten 19 krogā Zobens un lemess (Aristīda Briāna ielā 10 Rīgā) skanēs Hildas Vīkas mīlas dzeja aktrises un režisores Ingas Tropas izpildījumā. Ieeja bez maksas.

Atzīmējot laicīgajai varai neērtās Hildas Vīkas 120. jubileju, šodien un rīt Rīgā (Eiropas Savienības mājas Sarunu istabā) un Dobelē (Dobeles novadpētniecības muzejā) notiks starpdisciplināra zinātniska konference Hildai Vīkai 120. No visa bēgu un pēc visa ilgojos. Tā veltīta rakstnieces un gleznotājas Hildas Vīkas (1897-1963) atcerei, atklājot savrupo un neparasto mākslinieci ne tikai kā gleznotāju, bet arī kā rakstnieci un dzejnieci, aptverot dažādus ar viņas dzīvi un daiļradi saistītos jautājumus - dzeju, prozu, tēlotājmākslu, laikmeta kontekstus un mākslinieces daiļrades recepciju latviešu un cittautu kultūrā.



Kultūra

Mākslīgais intelekts nevar radīt oriģinālas lietas – tā uzskata komponists Jānis Lūsēns. “Mākslīgais intelekts muļļās, to, kas ir bijis, liks 1000 citas kombinācijās, bet viss jaunais taču nāk caur dievišķo dzirksti, nejaušību, kļūdām… Visa mūzikas attīstība ir tāda. Ja renesanses laika mūziķim parādītu to, kas notiek tagad, viņš šausmās saķertu galvu,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” spriež Lūsēns.