Klajā nācis Armanda Pučes romāns "Kurtizānes apakšveļa"

«Venēciešu klātbūtne mūsu ikdienā ir pārsteidzoši dīvaina. To var pārbaudīt, bet pataustīt to nevar,» uzskata rakstnieks un žurnālists Armands Puče. Nupat klajā nācis viņa jaunais romāns Kurtizānes apakšveļa, kas veltīts vienai no pasaules skaistākajām un vienlaikus arī noslēpumainākajām pilsētām – Venēcijai.

«Vai zināt, ko parasti noklusē, runājot par šo ārējo skaistumu un bagātību? Korupciju, šantāžu, ziņotājus, melus, liekulību… Nekas nav beidzies līdz pat mūsu dienām, pielāgojoties vēstures gaitai. Vai vēl precīzāk - pielāgojot to… Kāds nams šajā pilsētā cauri laikiem nes līdzi stāstus par lāstiem un nolemtību, kas piemeklē tā īpašniekus. Pašnāvība, izputēšana, slepkavība, narkotiku orģijas, finanšu afēras… Arī kāds ietekmīgs Latvijas advokāts vēlas dzīvot Lielā kanāla malā. Viņš labi papildina savu priekšgājēju atstātos nospiedumus, iepinoties izlūkdienestu un seksuālās orientācijas intrigā…» - tā par savu jaunāko romānu saka Armands Puče.

Ideja par to sākusies nejauši, kārtējo reizi atrodoties Venēcijā un, esot Lielā kanāla malā, pašam sev uzdodot vienkāršu jautājumu - kā šis muzejs uz ūdens «Venēcija» ir radies, kā dzīvojis cauri gadsimtiem? Būtiski arī tas, ka šie jautājumi sakrituši ar dzīves periodu, kurā ir ierasts uzdot jautājumus par pasaules kārtību, «par to, kāpēc ir tā, kā ir». Meklējot atbildes uz jautājumiem par pasaules kārtību un venēciešiem, pašam par lielu pārsteigumu secinājis, ka «nekas nerodas nejauši un nav arī mīklaini pazudis zudis, vien transformējies, jo venēciešu gars piespieda viņiem sameklēt veidu, kā izdzīvot. Mazi, bet viltīgi, gudri un spēcīgi, lai apspēlētu lielos, kas izmanto brutālu spēku.» Atbilžu meklēšana nākusi kopā ar atziņu, ka «eksistējošais pasaules rāmis ir ārkārtīgi primitīvs. Apzinoties un saprotot to, ka šobrīd mēs visi atrodamies rāmī, un ne jau sevis noteiktā, šim romānam vajadzētu lasītājus rosināt domāt par vietu un laiku, kurā atrodamies. Tas bija galvenais - mudināt cilvēkus tulkot rāmi, kas ir mums apkārt. Un tas nav vienkārši. Kāpēc cilvēki ir ielikti domāšanas rāmjos, kāpēc mums liek domāt stereotipos? Rāmis ir venēciešu veidots, mēs dzīvojam viņu strukturētā un noteiktā pasaulē, viņu kārtībā - tādā, kādu viņi redz pasauli.»

Romāna autors piebilst, ka nepretendē uz to, ka atklājis ko unikālu, viņš tikai esot salicis visu kopā un apspēlējis cauri gadsimtiem. Uz repliku, ka daudziem loģiski var rasties jautājums par ļaušanos dažādām sazvērestības teorijām, Armands Puče atbild: «Protams, ka idejas par sazvērestības teorijām ir aktuālas, bet tikai tad, kad esi atbilžu meklēšanas sākumposmā. Iedziļinoties, šķetinot un pārbaudot izrādās - fakti dominē pār fantāzijām. Par sazvērestības teorijām runā tie, kas nav iedziļinājušies faktos. Venēcieši nekad neliek priekšplānā, viņi rada sistēmu. 16. gadsimtā viņi izklīst pa Eiropu, ar venēciešu naudu tiek veidotas pirmās bankas Eiropā, moderno izglītības sistēmu izveido venēcieši... Grāmatā ir esence, es aicinu lasīt, domāt un meklēt atbildes pašiem, arī pārbaudīt un pārliecināties pašiem, ka līdz šim mēs visu esam uztvēruši pārāk vienkāršoti.» n

* Grāmatu Kurtizānes apakšveļa saņems Neatkarīgās Rīta Avīzes un Sporta Avīzes 2018. gada abonenti