Brīvdienu ceļvedis
GRĀMATA MIESAI UN PRĀTAM
Vakariem kļūstot garākiem un laika apstākļiem - draņķīgākiem, rodas gan iespēja, gan vēlme pievērsties darbiem, kas darāmi telpās, un pie tiem pieskaitāma gan lasīšana, gan rosīšanās virtuvē, izmēģinot ko jaunu. Apgādā Lietusdārzs klajā nākusi Amadejas Morningstāras grāmata Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem. Garšīgi ēdieni labai veselībai, kas izmantojama gan kā pavārgrāmata, gan kā informatīvs avots, lai labāk saprastu cilvēka organismu. Jogas un ājurvēdas pasniedzēja Amadeja Morningstāra ir viena no pazīstamākajām uztura speciālistēm pasaulē. Savā darbā viņa apvienojusi mūsdienu uztura mācības un ājurvēdas ēdiena gatavošanas principus. Grāmata ne tikai sniedz zināšanas par uzturu, bet arī dziedināšanu saskaņā ar ājurvēdu.
OME UN BIZE RULLĒ
No 20. oktobra Latvijā sāk izrādīt divas jaunas pašmāju animācijas filmas bērniem - režisora Edmunda Jansona Bize un Neguļa un režisora Nila Skapāna Mūsu ome rullē. Katra filma ir 25 minūtes gara, seansa kopējais garums - nepilna stunda. Bize un Neguļa stāsta par iztēles bagātu un aktīvu meiteni Bizi, kura kopā ar savu draugu Neguļu nepacietīgi gaida Ziemassvētku brīvdienas, taču visus plānus izjauc brālīša ierašanās ģimenē. Plastilīna animācijas filma Mūsu ome rullē ir fantāzijas un piedzīvojumu žanra stāsts ar brīnumiem un pārvērtībām, negantiem laupītājiem, briesmām, pakaļdzīšanos un jokiem, un, protams, ar laimīgām beigām.
KLĀT VEĻU VAKARS
Svētdien, 22. oktobrī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks veļu vakars - kopīga sadziedāšanās, dzīves stāstu stāstīšana, kā arī īpašo rotaļu iziešana kopā ar folkloras kopām Grodi, Garataka un Mālis. Vakara gaitā būs iespējams kopā pieminēt un pateikties saviem aizgājušajiem tuviniekiem, tāpēc ikviens aicināts ņemt līdzi cienastu veļiem. Latviešu tautas tradīcijās īpaši nozīmīga ir senču jeb iepriekšējo paaudžu, kuras jau mīt viņā saulē, pieminēšana un godināšana. Latviešu apziņā svarīgos dzīves brīžos kopā ir gan tie, kuri šai saulē, gan tie, kuri viņā saulē - līdz ar to dzimtas robežas un arī kopīgā enerģija ievērojami paplašinās.
ARHEOLOĢISKAIS TĒRPS TUVPLĀNĀ
Sestdien, 21. oktobrī, pulksten 12 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks Iritas Žeieres lekcija par arheoloģiskā tautas tērpa rekonstrukciju. Lekcijas veidotāji uzsver, ka ar dažādu laikmetu tērpu rekonstrukcijām var iepazīties muzejos un citās kultūras iestādēs, tās aplūkojamas pasākumos un svētku reizēs, bet vai tās visas ir saucamas par «rekonstrukcijām»? Un ko īsti šis jēdziens nozīmē? Vai ir zināms, kad Latvijā aizsākās tērpu rekonstrukciju veidošana pēc arheoloģiskajiem materiāliem, kādi bija to veidi un kas šo darbu uzsāka? Lekcija domāta tiem, kuriem ir interese ne vien par rekonstrukciju praktisko darināšanu, bet arī vēlme uzzināt par rekonstrukciju pirmsākumiem Latvijā. Lektore sola sniegt ieskatu seno tērpu rekonstrukciju tapšanas vēsturē un attīstības gaitā, kā arī sniegt dažādus faktus par senākajām tērpu rekonstrukcijām Latvijā, izsekot to veidošanas gaitai līdz mūsdienām.
KLASIKA NO LIELĀ TEĀTRA
Ja gribas dažādot kultūras baudījuma paleti, ir vērts svētdienas, 22. oktobra, vakaru pavadīt kinoteātrī Citadele, lai noskatītos šogad tapušo iestudējumu Maskavas Lielā teātra baleta trupā. Savulaik arī mūsu Baltajā namā iestudējumu veidojušais horeogrāfs Aleksejs Ratmanskis pārstrādājis Mariusa Petipā 19. gadsimtā radīto baletu Korsārs (mūzikas autors - Ādolfs Adāns). Šis iestudējums tiek uzskatīts par vienu no greznākajiem šobrīd Lielā teātra repertuārā esošajiem. Par ko stāsts? Par pirātu Konrādu, kurš iemīlas no pirmā skatiena: rosīga tirgus laukuma vidū viņa uzmanību saista vergu tirgoņa Lankedema aizbilstamā - daiļā Medora. Stāsta pamatā ir Džordža Bairona episkā poēma. Vērienīgajā uzvedumā ir iesaistīta gandrīz visa teātra trupa.
BILDES NĀK
Pavisam drīz sāksies kārtējais festivāls Bildes 2017, un to savdabīgā veidā iesilda izstāde Instrumenti. Pārvērtības, kas aplūkojama, pat sevi neapgrūtinot ar došanos uz izstāžu zāli, jo tā apskatei izlikta tirdzniecības centrā Spice. Tajā tradicionāli apskatāmi mūziķu, mākslinieku un citu radošu personību radīti tematiskie mākslas darbi, un šogad uzdevums bija apgleznot, apdarināt savu muzikālo dzīvi jau nokalpojušus mūzikas instrumentus. Tad nu krāsām pakļauti čelli, ģitāras, bungas, vijoles, taures, kokles… Izstādes veidošanā šogad piedalījās 50 autori, radot kopumā 48 mākslas darbus. Festivāls Bildes notiks no 5. līdz 25. novembrim, kopumā plānoti deviņi koncerti, kas norisināsies četrās Rīgas vietās - Kongresu namā, mūzikas namā Daile, Spīķeru koncertzālē un mūzikas klubā Kaļķu vārti.