Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, miljoniem cilvēku visā pasaulē vakar kļuva liecinieki nervozi saspringtajām gaidām, kādas reizi gadā valda greznajā zālē pie baltajām divviru durvīm, aiz kurām tiek sagatavots Zviedru akadēmijas lēmums par Nobela balvas piešķiršanu literatūrā.
Arī šoreiz ilgu laiku nenotika nekas. Žurnālisti gaidīja un, kā ierasts, nervozēja. Vai nu mazums pieredzēts, ka baltās durvis neatveras un viņus palūdz sapulcēties pēc nedēļas. Bet šoreiz viss notika. Durvis atvērās. Pa tām iznāca atturīgi eleganti tērptā Nobela komitejas pastāvīgā sekretāre, literatūras profesore Sāra Daniusa. Pievērsiet uzmanību, ka ar pasaules žurnālistiem viņa vispirms runāja savā dzimtajā zviedru valodā, nevis tā, kā to vēlas ārzemju investoru padome Latvijā. Kārotā atbilde šoreiz slēpās nevis aploksnē, pērn ar tām bija pamatīgs juceklis, jo tās nezin kāpēc bija vairākas un nekādi nevarēja atrast īsto, bet gan vienā tumšā mapītē, kas, šķiet, bija pieskaņota Sāras Daniusas blūzītei. Vai varbūt otrādi. «Nobela prēmijas laureāts literatūrā ir britu rakstnieks Kadzuo Išiguro» - tika paziņots. Kā vienmēr oficiālais formulējums ir gana poētisks: «Viņa romānos ar lielu emocionālu spēku atklāts bezdibenis starp mūsu iedomām un reālo pasauli.»
Tā vien šķiet, ka literatūras pasaule šajā brīdī atviegloti uzelpoja, jo pēc pagājušā gada pārsteigumiem ar prēmijas laureātu Bobu Dilanu likās, ka no zviedru akadēmiķiem var sagaidīt visu. Arī latviešu lasītāji pēc lēmuma pasludināšanas mierīgu sirdi varēja doties pie saviem grāmatu plauktiem meklēt Kadzuo Išiguro romānus, lai vēlreiz pārliecinātos par to iedarbību un atliktu cerības par latviešu laureātu uz nākamo gadu.
Domāju, ka mūsu lasītājiem savās mājās vai bibliotēkās tur būs, ko atrast. Ātrumā pārskatot internetu un parakājoties atmiņā, atradu šādas publikācijas: Neļauj man aiziet (2006), tulkojusi Karīna Tillberga, Kad mēs bijām bāreņi (2004), tulkojusi Maija Andersone, Dienas atlikusī daļa (2004), tulkojusi Ingūna Beķere, Gaistošās pasaules mākslinieks (2006), tulkojusi Zane Rozenberga, Tāla kalnu ainava (2006), tulkojusi Zane Rozenberga. Kadzuo Išiguro grāmatām Latvijā bijuši divi izdevēji - apgāds AGB, kurš izputēja dēļ mīlestības pret augsto literatūru, tostarp drukājot arī Nobela prēmijas laureātu darbus, un apgāds Zvaigzne ABC. Tiklab Kadzuo Išiguro darbus var meklēt arī filmu plauktiņos. Šķiet slavenākais viņa romāna ekranizējums ir The Remains of the Day (1993) - režisora Džeimsa Eivorija amerikāņu un britu kopražojuma drāma, kas reiz tika nominēta astoņiem Oskariem, tiesa gan, nedabūjot nevienu. Šis bēdīgais apstāklis tomēr nemazina lielisko Entonija Hopkinsa un Emmas Tomsones aktierdarbu. Bet vēl jau ir arī Džeimsa Eivorija ekranizētā The White Countess un Marka Romaneka Never Let Me Go (2010).
Kadzuo Išiguro balvu saņems kā britu autors. Par to arī nebūtu jābrīnās, zinot viņa biogrāfiju. Japānā, Nagasaki, 1954. gadā dzimušais mākslinieks 1960. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Lielbritāniju, jo viņa tēvs okeanologs saņēma uzaicinājumu strādāt britu Nacionālajā okeanogrāfijas institūtā. Pirmoreiz dzimtenē Kadzuo Išiguro paviesojās tikai 1989. gadā, tātad gandrīz trīsdesmit gadu viņš dzīvoja angliski runājošā pasaules daļā un ar savu daiļradi apliecina to, ka reizēm literatūrā iespējams gūt panākumus valodā, kas nav autora dzimtā valoda.
Bukmeikeri jau prognozēja, ka pēc ekscentriskā pērnā gada lēmuma piešķirt Nobela prēmiju literatūrā Bobam Dilanam, kurš zviedru akadēmiķiem atbildēja ne mazāk ekscentriskā veidā, ko aizvainotais akadēmiķis Pērs Vastbergs galu galā publiski nosauca par «nepieklājīgu un augstprātīgu», šogad prēmijas dalītāji uzvedīšoties rātni un nekādi pārsteigumi neesot gaidāmi (pirms Dilana taču bija arī ne mazāk apšaubītā baltkrieviete Svetlana Aleksijeviča). Tā arī notika - Nobela prēmija tika piešķirta prominentam japāņu izcelsmes britu rakstniekam (te gan atkal iespējams paironizēt - lai tikai nebūtu jādod balva Haruki Murakami), kurš ir izgājis visu iespējamo prestižo balvu loku. Pazīstamākais Kadzuo Išiguro darbs, šķiet, ir Dienas atlikusī daļa, kas 1989. gadā saņēma ārkārtīgi augstu novērtēto vecā formāta Bukera godalgu, kuras piešķiršana reiz nozīmēja teju desmitkārtīgu darba tirāžu un milzu interesi grāmatnīcās. Sociālajos tīklos jau ir izskanējuši komentāri - prieks, ka Nobela prēmija literatūrā beidzot atkal pasniegta rakstniekam.
Interesanti, ka oficiālajā Nobela prēmijas vietnē šodien atgriezušās arī sekretāra Pētera Englunda atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par Nobela prēmiju literatūrā. Tur ir pat jautājums, kura dēļ pagājušajā gadā pēc Boba Dilana vārda nosaukšanas šī intervija no vietnes kaut kur izkūpēja. «Sakiet, vai varat izvēlēties Literatūras balvai kādu citu? Mūziķus, zinātniekus? Nē, lai kāds saņemtu prēmiju literatūrā, šai personai ir jārada literatūra.».