KULTŪRA: Zuzānu kolekcija. Grāmatā

To, ka līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā joprojām iespējams aplūkot Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcijas izstādes TOP no top darbus, Neatkarīgās lasītājiem esam stāstījuši vairākkārt. Nu izstādei, kura sevī ietver dažādu satelītpasākumu klāstu, pievienojies jaunums –grāmata Zuzānu kolekcija.

Iespaidīgi biezo un smago, gandrīz 500 lapaspušu, izdevumu laidis klajā apgāds Neputns. To sastādījusi Sniedze Sofija Kāle. Apgāda mājaslapā norādīta arī izdevuma cena - 25 eiro, kas šādai lielai grāmatai uz mākslas izdevumu fona ir visnotaļ pircējiem draudzīga. Kā jau jebkurš mākslas albums arī Zuzānu kolekcija pamatā ir skatāma grāmata, tomēr, pievērsiet uzmanību, tā tiešām ir reize, kad, šķirot lapas, nekad nezini, kas sekos nākamajā atvērumā. Turklāt katram darbam pievienots arī neliels teksts, kas pastāsta lasītājam kaut ko būtisku par attiecīgo attēlu. Šie teksti kā nu kurais - dažs atgādina mazu anotāciju izstāžu zālē, cits nelielu eseju ar atsaucēm uz avotiem, vēl kāds vēsturisku aprakstu.

Publicitātes foto

Par to arī nevajadzētu brīnīties. Kolekcija ir tiešām plaša, grāmatā ietilpinātā izlase aptver latviešu mākslas vēstures posmu no celmlaužiem līdz mūsdienām, tāpēc šāda dažādība ir tikai dabiska. Valters, Feders, Rozentāls, Padegs, Matvejs, Vidbergs, Purvītis. Jānis Pauļuks, Solveiga Vasiļjeva, Bruno Vasiļevskis, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Edgars Vērpe, Auseklis Baušķenieks. Aija Zariņa, Miervaldis Polis. Laikmetu, tehniku un mediju dažādība ir iespaidīga, tomēr nav sajūtas, ka, grāmatu pētot, esi nonācis raibā Austrumu tirgū - darbi savā starpā sarunājas, komunicē, veido attiecības. Šajā ziņā izdevums ir tiešām izdevies.

Arī pašas Zuzānu kolekcijas nozīmi Latvijas mākslas telpā nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Kaut vai tāpēc, ka privātpersonu iniciatīva saglabā darbus Latvijai, kaut mūsdienu globālajā tirgū māksliniekiem ir visas iespējas tos palaist pasaules plašajos vējos. Savulaik arī tas, ko tagad saucam par Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, vēsturiski tapa no pilsētas rātes pārņemtām privātkolekcijām, kurās bija krietni mazāk gleznu nekā Zuzāniem. Šā iemesla dēļ ir vērts atšķirt izdevuma 474. lapaspusi un aplūkot Mākslas centra Zuzeum projektu, ko veidojusi arhitekte Zaiga Gaile. Ja vecā korķu fabrika Lāčplēša ielā 101 pārtaps par modernu izstāžu centru, Rīgai tas būs iespaidīgs ieguvums, kas ievērojami pārsniegs vienkāršas galerijas iespējas, piedāvājot bez izstāžu telpām un glabātavām universālo auditoriju 400 vietām, bāru, iespēju rīkot lekcijas, seminārus, koncertus, teātra un kino izrādes.