Zane Grīnvalde vilina uz Latvijas muzejiem
«Pēdējos gados lēnām, bet konsekventi pieaug apmeklētāju skaits muzejos, jo īpaši daudz nāk ģimenes ar bērniem. To var skaidrot gan ar vēlmi saturīgi pavadīt brīvo laiku, iepazīt mākslu un vēsturi, gan ar muzeju spēju pielāgoties darbam jaunajos apstākļos, kad atšķirībā no laika pirms dažiem gadu desmitiem muzejiem ir ļoti daudz konkurentu – mūsdienās tik daudzas dzīves sfēras cīnās par cilvēku brīvo laiku,» saka Latvijas Muzeju biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde un aicina piedalīties akcijā "Apceļo Latvijas muzejus!".
Latvijas Muzeju biedrība, kas šogad atzīmē pastāvēšanas ceturtdaļgadsimtu, uzsākusi vasaras akciju Apceļo Latvijas muzejus!, kas norisināsies līdz 31. augustam. Akcijā piedalās visi Latvijas muzeji, un tās galvenais mērķis ir pievērst uzmanību mazajiem muzejiem Latvijā, turklāt ne tikai Latvijas novados, bet arī Rīgā, veicināt to atpazīstamību, rosināt interesi par piedāvājumu un parādīt šo muzeju šarmu. Akcijā var piedalīties ikviens, kas vairāk vai mazāk regulāri apmeklē muzejus, ne tikai vērienīgās un popularitāti iemantojušās akcijas Muzeju nakts ietvaros, kas interesējas par kultūras mantojumu un vietējo novadu. Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook. Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam jāatzīmējas savā Facebook profilā, laika līnijā ievietojot foto no apmeklētās vietas un komentējot piedzīvoto, redzēto un uzzināto. Jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta, izmantojot sociālā tīkla Facebook rīku ar vietas atzīmēšanu vai arī ierakstot konkrētu muzeju, piemēram, @Limbažu muzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā www.muzeji.lv. Kā norāde, ka muzejs piedalās akcijā, tajā būs Apceļo Latvijas muzejus! pazīšanas zīme. Akcijas uzvarētāji tiks noteikti, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus par vismaz pieciem apmeklētiem muzejiem. Katrs uzvarētājs iegūs piecas brīvbiļetes uz kādu no Latvijas muzejiem: Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Rīgas Motormuzeju, Rīgas Jūgendstila centru, Laimas šokolādes muzeju, Rundāles pils muzeju, Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, Latvijas Etnogrāfisko Brīvdabas muzeju, Turaidas muzejrezervātu un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju.
Latvijas Muzeju biedrība apvieno 107 valsts, pašvaldības, privātos un autonomos muzejus, taču valstī ir vairāk nekā 200 iestāžu, kas sevi dēvē par muzejiem. Valsts akreditētu muzeju ir aptuveni 130 (valsts, pašvaldību, autonomie, privātie muzeji). Turklāt Latvijā ir samērā daudz tieši sezonāla rakstura muzeju, un tādi ir katrā Latvijas reģionā - Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, arī Rīgas reģionā.
Saturīga laika pavadīšana ģimenei
Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde stāsta, ka ideja par šādu akciju bijusi jau pērn, taču pagājušajā gadā «vasara pienāca ātrāk, nekā akcijas ideja izkristalizējās», taču šogad, kad biedrība atzīmē pastāvēšanas 25 gadu jubileju, tā beidzot realizēta. Zane Grīnvalde uzsver, ka tieši pēdējos gados lēnām, bet konsekventi pieaug apmeklētāju skaits muzejos, jo īpaši daudz nāk ģimenes ar bērniem, un speciāliste to skaidro gan ar vēlmi saturīgi pavadīt brīvo laiku, iepazīt mākslu un vēsturi, gan ar muzeju spēju pielāgoties darbam jaunajos apstākļos, kad atšķirībā no laika pirms dažiem gadu desmitiem muzejiem ir ļoti daudz konkurentu - mūsdienās tik daudzas dzīves sfēras cīnās par cilvēku brīvo laiku. «Muzejiem, kas atrodas reģionu centros, ir vieglāk piesaistīt sev apmeklētājus, daudz grūtāk klājas tiem, kas atrodas tālāk vai tālu no reģionālā centra, kā arī tiem, kas atvērti tikai vasaras sezonā. Ar akciju gribam atgādināt, ka arī tajos, kas galvenokārt ir memoriālie muzeji, notiek liels darbs, lai izceltu kādu personu vai konkrētās vietas vēsturi, tāpēc gribam rosināt lielāku interesi par šo muzeju unikālo piedāvājumu,» saka Zane Grīnvalde. Speciāliste uzsver, ka daudzos muzejos tieši vasaras sezonas laikā iespējams aplūkot to, kas citā laikā nav iespējams. Piemēram, Daugavas muzejā, kas apmeklētājus gaida visu cauru gadu, tikai vasaras sezonā apskatei tiek atvērta zvejnieku sēta. «Vasarā cilvēkiem ir arī vairāk brīvā laika, uz muzeju var aiziet nesteidzoties, var mierīgi visu apskatīt, tāds kārtīgs ģimenes ceļojums uz muzejiem,» uzskata Zane Grīnvalde. «Mēs vēlētos, lai cilvēki vēl vairāk iemīl muzejus, redz muzeju kā lielisku brīvā laika pavadīšanas vietu. Mēs arī gribētu lauzt stereotipus, kas daudziem ir saglabājušies vēl no skolas laikiem, kad muzeja apmeklējums, iespējams, bija obligāts, un kopš tā laika palikusi sajūta, ka turp negribas iet. Laiks ir cits, muzeji mainās, tajos strādā lieliski gidi, kas par ekspozīciju var pastāstīt saistoši. Esmu pārliecināta, ka priekšstats par muzejiem mainās uz labo pusi.»
Spiesti būt radoši
Zane Grīnvalde ir dzimusi Ventspilī, augusi Talsos, kur viņas mamma strādājusi Talsu muzejā. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Alūksni, arī tur mamma strādājusi muzejā. Zane Grīnvalde atzīst, ka pati ir teju vai uzaugusi muzejā, jo pēc skolas daudz laika pavadījusi mammas darba vietā. Tur arī guvusi pirmo darba pieredzi muzeju jomā - strādājusi par zāles uzraugu, izgājusi gidu kursus, vadījusi ekskursijas Alūksnes muzejā un pils parkā.
Pēc skolas bijušas divas iespējas studijām - vācu valoda un literatūra un vēsture, un, tā kā vēsturi bija iespējams apgūt par valsts budžeta līdzekļiem, izvēlējusies to. «Laikam jau tas bija loģiski, jo interese par vēsturi man bijusi vienmēr, jo īpaši vidusskolā, turklāt man arī bija labas sekmes šajā priekšmetā, tā ka viss noticis likumsakarīgi,» atzīst Zane Grīnvalde. Studiju laikā Zanei paticis brīvo laiku pavadīt Mākslas muzejā, sākusi arī strādāt - vispirms muzejā Ebreji Latvijā, pēc tam Daugavas muzejā. Kad aizprecējusies uz Madonas pusi, pirmā vieta, kur sūtījusi savu pieteikumu darbam, bija Madonas muzejs, kas nu jau trīs gadus ir viņas darbavieta. «Man vienmēr ir paticis muzejā. Arī manai meitai, kura mācās 2. klasē, un viņas draugiem patīk nākt uz muzeju, un, ja ir brīvs laiks, viņa labprāt nāk uz šejieni, te viņi var uzzināt daudz kā jauna,» saka Zane Grīnvalde. «Uz mūsu muzeju praksē nāk 12. klases skolēni, pēc tam atzīst, ka uz labo pusi mainījuši savas domas par to, kā muzejā strādā un ir jāstrādā. Protams, muzejā atalgojums nav konkurētspējīgs, bet tajā darbs ir interesants un radošs.» Zane Grīnvalde ir pārliecināta, ka šajā sfērā nav iespējams ilgstoši strādāt tiem, kam šis darbs nepatīk. «Vispār cilvēkam ir jābūt radošam un komunikablam, jāspēj uzrunāt dažāda vecuma publiku, jāspēj izdomāt un organizēt pasākumus, kā arī jādraudzējas ar datoru, jo projektu rakstīšana ir mūsu ikdiena... Man patīk darbs ar cilvēkiem, manos pienākumos ir izglītojošs darbs, tiekos ar skolēniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir mūsu pastāvīgie apmeklētāji. Ir patīkami, ka cilvēks uz muzeju nāk vairākas reizes, ka tas ir viņa ierasto kultūras pasākumu sarakstā. Protams, lai būtu interese pie mums nākt, muzejam visu laiku ir jāmainās, pat pastāvīgā ekspozīcija ik pa laikam jāatjauno. Piemēram, Madonas muzejā ir laba izstāžu zāle, tajā ik pēc pusotra mēneša mainās izstāde, turklāt tajā aplūkojami ne tikai vietējo mākslinieku darbi, regulāri savus darbus izstāda mākslinieki no Madonas sadraudzības pilsētām Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā... Esam spiesti domāt un būt radoši, mēs piedāvājam arī pasākumus, nodarbības, jo muzejs ir arī vieta, kur satikties,» stāsta Zane Grīnvalde. Tieši socializācijai ir būtiska loma mūsdienās, kad iespēju sazināties ir lērums, bet reālas satikšanās iet mazumā. Speciāliste ir novērojusi, ka daudzi skolotāji audzēkņus regulāri ved uz vietējo muzeju, apmeklē pasākumus, kā arī rīko braucienus uz galvaspilsētu. Ja uz muzeju nevedīs jau bērnībā, tad kā pieaugušais turp neies, jo tā būs viņam sveša, ne ierasta vide.
Paskatīties citādi
No šā gada pavasara Zane Grīnvalde ir Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja un uzskata, ka sabiedriskais darbs, lai arī paņem daudz brīvā laika, tomēr ir svētīgs ikvienam sociāli atbildīgam cilvēkam. «Ir vērts tam veltīt savu laiku un enerģiju. Turklāt esmu arī pārliecināta, ka muzejiem ir jābūt aktīviem, ir jāstāsta par sevi, jāparāda, ko dara, cik daudz izdara. Sabiedrībai ir jāzina, ko, kā un kāpēc mēs darām. Ir stereotips - ka muzejā neko nedara, tikai dzer kafiju, tāpēc muzejiem pašiem jāstāsta par sevi. Nereti esmu dzirdējusi sakām - priekš kam muzejs vajadzīgs? Atbildu - lai izglītotu jebkuru apmeklētāju, un kur vēl labāk pastāstīt, kā dzīvoja mūsu senči, ja ne muzejā?» uzskata Zane Grīnvalde. «Mūsdienās daudzi veido privātus muzejus, bet pieredze rāda, ka viņu bērniem tas vairs nav vajadzīgs. Kas turpinās viņu darbu, lai savāktais un saglabātais neaizietu nebūtībā? Tāpēc ir jābūt vietai, kur tiek glabātas ne tikai privātas kolekcijas, jo galvenais ir, lai muzeji glabātu sabiedrībai nozīmīgas vērtības. Esmu pārliecināta, ka muzeji pastāvēs vienmēr, vienkārši pašlaik ir tāds brīdis, kad tie mainās, tiem ir jāmainās, apmeklētāji ir jāuzrunā mazliet citādi, bet muzeji izdzīvos, pilnveidosies, kļūs vēl interesantāki.»
Kad Zane nav aizņemta ar profesionālajiem pienākumiem, viņa ir kopā ar savu astoņus gadus veco meitu Sofiju, strādā dārzā savās lauku mājās, kur vispār par darba trūkumu nevar sūdzēties, vai arī pievēršas jau studiju laikā iesāktām nodarbēm. Dzīvojot Rīgā, kopā ar studiju biedreni Inesi Grandāni izveidojusi biedrību Cita Rīga, kas esošos, bijušos un topošos rīdziniekus un Rīgas viesus iepazīstina ar Rīgas vēsturi, jo īpaši ar Rīgas priekšpilsētu unikālo vēsturisko mantojumu, kas ir jāsaudzē un jāsaglabā nākamajām paaudzēm. «Kopā ar Inesi darām to, kas patīk, gatavojam spēles, dažādas programmas, aktivitātes. Aicinām iepazīt neierasto. Paskatīties citādi uz lietām, caur citu prizmu. Piemēram, Inese izveidoja maršrutu Karameļu Rīga, kurā pilsētu, dažādas tās vēsturiskās vietas varēja iepazīt, izstaigājot «saldumu ceļu». Protams, šis hobijs paņem daudz laika, bet - iesākts ir, negribas pamest,» pasmaida Zane Grīnvalde. Labi, ka daudz aizraušanos ir arī meitai, kuras brīvais laiks tiek veltīts mūzikas skolai, korim, dejošanai, tāpēc meita saprot, ka arī mammai ir aizraušanās. Esot domājusi, ka arī gribētos iesaistīties korī vai deju kolektīvā, bet tam pašlaik nav vaļas, turklāt mazliet laika jāatrod tikai sev.
Pat izplatīto viedokli, ka lauki kļūst arvien tukšāki, tie pamazām iznīkst, bet vairums tur palikušo ir depresīvi un neuzņēmīgi, Zanei ir viedoklis: «Ikvienam cilvēkam, lai vai kur viņš dzīvotu - pilsētā vai laukos, ir nepieciešams darbs, kas viņam patīk. Zinu daudz brīnišķīgu piemēru laukos, kad cilvēki veido savus uzņēmumus, viņiem neatliek laika ne dzeršanai, ne iznīkšanai. Protams, visi cilvēki nav vienlīdz uzņēmīgi, un, ja nav darba, tad to ir ļoti grūti atrast, un, ja tomēr var, cits jautājums - vai ar šo darbu varēs arī nopelnīt.» Madonas pusē viņa dzīvo jau devīto gadu, atzīst, ka nu jau tur ir labi iejutusies. «Ir labi aizbraukt uz Rīgu, uz teātriem, uz muzejiem, bet ir labi atgriezties svaigā gaisā, mierīgā dzīves ritmā. Varbūt gribētos vairāk cilvēku, bet - ir labi.»
Zane GRĪNVALDE
Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja (kopš 2014. gada)
Dzimusi 1981. gada 8. oktobrī Ventspilī
Absolvējusi Alūksnes 1. vidusskolu (1997), E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju (2000), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (humanitāro zinātņu bakalaurs vēsturē, kultūras mantojuma specializācija (2004) un maģistra grāds (2006))
Mācījusies Alūksnes Mākslas un amatu skolā (1992-1995)
Zināšanas papildinājusi dažādos kvalifikācijas celšanas kursos un semināros Latvijā, Igaunijā, Ungārijā, Nīderlandē u.c.
Darba pieredze: biedrība Cita Rīga (2011-2014), Daugavas muzeja galvenā speciāliste (2006-2010), muzejs Ebreji Latvijā (2004), Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs (1997-2000) u.c.
Intereses: mākslas vēsture, kultūras mantojums un kultūras pieminekļu aizsardzība, franču valoda