Liepājas teātra aktrise rada unikālus māla traukus

«Šajā ziemā vēlējos izveidot kaut ko pašas rokām, taustāmu rezultātu, tieši pretēji tam, ko es ikdienā daru kā aktrise, jo manai profesijai ir tik gaistošs, netverams rezultāts. Veidojot māla traukus, es ļoti atpūšos, tā ir iespēja kādu brīdi neko nedomāt,» saka Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska.

Šodien mākslas salonā Ludviķis (Ludviķa ielā 3 Liepājā) tiks atklāta viņas svēpētās keramikas darbu izstāde Raupjums un maigums. Tā būs aplūkojama līdz 23. jūnijam. Turpat arī iespējams iegādāties aktrises veidotus traukus.

«Es uzskatu, ka katrai sievietei būtu jāprot kaut ko izveidot pašai, tāpēc es ārkārtīgi priecājos, ka man savulaik bija iespēja apgūt keramikas trauku veidošanu. Mēs dzīvojam tādā virtuālajā pasaulē, kur praktiskās zināšanas un prasmes ir īpaši vērtīgas,» uzskata māksliniece.

Edgars Pohevičs

Viņa atminas, kā savulaik no kādas keramikas mākslinieces gribējusi nopirkt melnā māla traukus, bet viņa aktrisei tos nepārdeva, sakot, lai pati iemācās tādus uztaisīt. «Toreiz sirsnīgi nosmējos, jo domāju, ka man tādai padarīšanai nepietiks pacietības. Viņa bija mācījusies pie Latgales podniekmeistara Ēvalda Vasiļevska, kurš Bruknas muižā šad tad pasniedz meistarklases. Un sagadījās tā, ka, aizbraucot uz Bruknu, arī viņš tur bija. Nedēļu sēdēju viņam blakus un skatījos, mācījos. Tas bija apmēram pirms sešiem gadiem,» stāsta Sigita Jevgļevska, piebilstot, ka viņa vēl nevirpo, taisa traukus tikai ar rokām. «Vēl neesmu tam nobriedusi,» aktrise domā. Viņa ļoti labi atceras, kā Ēvalds Vasiļevskis reiz teica, ka māceklim būtu jātaisa traukus ar rokām vismaz divus trīs gadus un tikai tad viņš vispār var sēsties pie virpas.

«Trauki atnāca pie manis ļoti organiski. Es ar to nodarbojos no teātra brīvajos brīžos un, patiesībā, šo procesu ļoti izbaudu - tik mierīga un harmoniska es esmu vēl tikai tad, kad dziedu savus koncertus. Jo tas tiešām ir tas, kas nāk no manas sirds un dvēseles, absolūti brīva mana radošā izpausme,» aktrise secina.

Kāpēc viņu ieinteresējusi tieši svēpētā keramika? Sigita saka, ka tās vienkāršība un skaistums ir tās melnajā tonī. Tas pieļauj, ka izveidotie trauki nav perfekti pareizi, uz tiem redzami neskaitāmi pirkstu nospiedumi. Un maznozīmīgs nav arī fakts, ka šie trauki ir pilnībā ekoloģiski - veidoti no māla un specifiskā veidā dedzināti, iegūstot melno krāsu.

Māksliniece uzsver, ka viņai ir svarīgi, lai viņas veidotie trauki būtu praktiski pielietojami, nevis vienkārši eksponāti, kas stāv apputējuši virtuvē uz augstākā plaukta. «Daudzās mājās esmu redzējusi tādus plauktus, kas visi nokrāmēti ar māla traukiem. To redzot, vienmēr iedomājos, ka negribētu tā redzēt savus traukus. Jo man ļoti patīk, ka trauks ir praktiski noderīgs, ka tajā var ieliet pienu, sabērt konfektes, ielikt pašas ceptus cepumiņus.»

Sigita stāsta, ka izstādes vadmotīvs ir maigie mežģīņu raksti, kas kā kultūras nospiedums rotā raupjo mālu. Tādēļ arī izstādei dots nosaukums Raupjums un maigums. «Kad mālā iespiež mežģīni, tas vienalga izskatās raupjš, bet, kad tu ar mīlestību to līdzini, pulē un daudz turi rokās, pat raupjais māls kļūst maigs,» saka māksliniece, atklājot, ka mežģīņu periods viņai ilgst jau pāris gadus. Tam līdzās ir arī dabas pieskāriens jeb Liepājas koku lapu motīvs. Tās ir liepu, ozolu un ošu lapas, ko Sigita salasa parkā un iespiež mālā. Bet izstādē galvenās ir mežģīnes. «Reizē ar melno mālu, kas ienācis manā mājā, ir atgriezies arī lins, koks. Un, pateicoties šiem dabas materiāliem, manas mājas kļūst arvien siltākas un siltākas.»