30. aprīli bija noslēdzošā diena Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajām amatierkoru skatēm. 369 kori piecu nedēļu laikā sacentās savā starpā par vislabākā kora titulu. Sociālajā medijā facebook Māris Luste ir ievietojis galvenos koru skates rezultātus.
M. Luste raksta:
"Pavisam kori sacentās četrās kategorijās - jaukto koru (A un B sarežģītības grupā) - 216 kori, sieviešu koru - 85 kori, vīru koru - 24 kori un senioru koru kategorijā - 39 kori. Vēl skatē tika pielaisti kori arī īpašā “jaunu koru” kategorijā (2 kori) un “citu koru” kategorijā (3 kori). Senioru korus attiecīgi pārstāvēja 26 jauktie, 12 sieviešu un 1 vīru koris."
''Augstāko pakāpi žūrijas vērtējumā saņēma 25 jauktie, 7 sieviešu, 4 vīru un 2 senioru kori. Nospiedošais koru vairākums savā starpā sadalīja 1. un 2.pakāpes godu. Tikai 6 kori tika ierindoti 3.pakāpē, bet pateicība par piedalīšanos tika izteikta 3 koriem. Lielākoties reģionos koru vidū norisinājās sīva cīņa, tikai dažviet līderu pārsvars pār sekotājiem bija nospiedošs, kā, piemēram - Alūksnes-Gulbenes-Balvu koru apriņķa jaukto koru vai Daugavpils koru apriņķa sieviešu koru kategorijā. Arvien mazāk izteikts vadošo koru saimē paliek Rīgas koru izpildījuma kvalitātes pārsvars pār citu reģionu koriem. Cilvēki kļūst arvien mobilāki, un tas attiecas arī uz latviešu labākajiem diriģentiem, kas spēj sagatavot atzīstamiem panākumiem arī provinciālus korus. Lielā mērā šī situācija liek atcerēties par koru sacensības pirmsākumiem Latvijā, kad pirmais Rīgas koris dziesmu karā startu uzņēma vien otrajos Dziesmu svētkos, 1880.gadā. Tas bija Rīgas Latviešu biedrības koris, kurš Ārija Šķepasta vadībā tradīcijas turpināja arī šī gada skatē. Patīkami, ka dalību skatē ņēma arī vecākais aktīvais Latvijas koris - Lielvārdes “Lāčplēsis”, kas aprīļa vidū nosvinēja jau 152 gadskārtu. Tāpat skatē piedalījās neredzīgo biedrības (šobrīd - senioru) koris “Jolanta”, kas dibināts pirms 132 gadiem. Arvien ierastāka koru sacensībās atkal kļūst tradīcijām bagātu baznīcu koru klātbūtne.'' raksta M. Luste.