VĒRTS APMEKLĒT: Viena diena jūgendstila laikā
Muzejs Rīgas Jūgendstila centrs 29. aprīlī svin pastāvēšanas astoņu gadu jubileju, un šoreiz to atzīmēs ar «papildinājumu ekspozīcijā» – režisores Ināras Kolmanes īsfilmu Viesos pie Konstantīna Pēkšēna.
Režisore Ināra Kolmane muzejam Rīgas Jūgendstila centrs jau iepriekš veidojusi mazāka apjoma darbiņus, bet ar šo filmu bijusi vēlēšanās pastāstīt gan par muzeju, gan arhitektu Konstantīnu Pēkšēnu (1859-1928), kura projektētajā ēkā atrodas šis muzejs, turklāt tas ierīkots dzīvoklī, kurā savulaik mitis Pēkšēns ar ģimeni. Ināra Kolmane: «Muzeja ekspozīcija iekārtota kā dzīvoklis, man likās interesanti to atdzīvināt. Īstenībā tā ir muzikāla filma, kurā it kā dzīvoklis atdzīvojas - mēs radījām priekšstatu par vienu dienu Konstantīna Pēkšēna dzīvē. Teiksim, rīta pusē Alberta ielā, kurā atrodas šis nams, kā ierasts, ierodas viņa kolēģi un studenti, tiek apspriesti kārtējie darbi, bet Pēkšēna kundzei ir savas darīšanas, kalponei - savas.» Lomas atveido lielākoties paši muzeja darbinieki, jo viņi arī ikdienā daudz laika pavada šajā dzīvoklī, pārtopot dažādos tēlos. Režisore cer, ka filma būs saistoša gan tiem, kas nekad nav bijuši šajā muzejā, gan tiem, kas tajā ciemojušies ne reizi vien.
Veidojot filmu, režisore tuvāk iepazinusies ar Konstantīna Pēkšēna dzīves gājumu un atstāto mantojumu. Viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns ir ievērojams ar savu radošo darbību - pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas aptuveni 250 ēkas. 1895. gadā pēc viņa projekta uzcēla IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku ēku Jelgavā, ko uzskatīja par tā brīža lielāko koka konstrukciju pasaulē. 20. gadsimta sākumā viņš nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu. Līdztekus arhitekta darbam viņš darbojās arī Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. Līdz Pirmajam pasaules karam K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kuri vēlāk kļuva ļoti slaveni, - Eižens Laube, Ernests Pole, Aleksandrs Vanags, Augusts Malvess u.c. «Nezinu, vai tas, ko viņš paveicis, ir skaidrojams tikai ar neatlaidību un darba tikumu, es tomēr ticu tam, ko sauc par talantu. Katrā ziņā - viņa atstātais mantojums ir iespaidīgs, ne tikai ēkas, bet arī studenti,» saka Ināra Kolmane.
Divdesmit minūšu ilgā filma Viesos pie Konstantīna Pēkšēna sāk savu dzīvi, bet tikmēr Inārai Kolmanei visas domas saistītas ar pilnmetrāžas filmu Bille, kas top pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma darba motīviem. Daļēji autobiogrāfiskais romāns Bille par bērnību un bērna pasauli 30. gadu Latvijā ir viena no latviešu literatūras klasikas pērlēm, kas ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Filma ir tikpat kā nofilmēta. «Palikuši pēdējie kadri. Pat daba mums nākusi pretī - mums vajag piefilmēt rudens ainas, un šogad pavasaris ir vēls, lapas nav izplaukušas. Vasarā arī būs daži piefilmējumi. Jā, protams, manā galvā filma ir gatava par 90 procentiem, un drīz arī sāksies filmas montāža, pēc tam - filmas ieskaņošana, pārējie tehniskie procesi, un jau nākamā gada pirmajā pusē filma Bille sāks ceļu pie skatītājiem,» saka Ināra Kolmane.