Vakar Londonā Olympia izstāžu centrā tika atklāts London Book Fair 2017 – starptautiskais grāmatu tirgus, kas katru gadu pulcē izdevējus no visas pasaules. Latviešiem par šo grāmatu izstādi īpaša interese tāpēc, ka pēc gada kopā ar Lietuvas un Igaunijas stendiem būsim Londonas meses īpašajā viesu statusā.
Aug interese
Būtu labi, ja Latvijā Londonas gaidas nepārvērstos par kaut ko līdzīgu brāļu Kaudzīšu romāna sarunām, kurās slātavieši un Čangalienas pārstāvji sirsnīgi apsprieda gaidāmo mielastu. Londonas grāmatu tirgus ir milzīga biznesa sastāvdaļa, tajā piedalās multinacionālas izdevēju kompānijas, kuru budžeti nav mazāki par dažas labas valsts budžetu. Svarīgākais Londonas gaidās ir nevis mielasts, bet gan tas, ka latvieši ir sākuši spēlēt pēc noteikumiem un mūsu literatūra pēdējā gadā sākusi iziet starptautiskā arēnā krietni plašākiem soļiem, nekā tas noticis jebkad agrāk. Arī šogad Latvijas stendā dažādas sarunas ar citu valstu izdevējiem, tulkotājiem sākās jau no paša rīta, tūlīt pēc izstādes atklāšanas. Kaut ko pavaicāt literārajiem aģentiem nebija nekādu iespēju, jo viņi reāli strādāja, risinot sarunas ar dažādu valstu izdevējiem. Latvijas stendā nāca gan britu, gan arī citu valstu apgādu pārstāvji, sarunas notika aktīvi, jautājumus uzdeva daudz. Salīdzinot pēdējos gados grāmatu tirgos notiekošo, šī pieaugošās intereses tendence noteikti ir pozitīva. Iespējams, visnotaļ konservatīvā Eiropas izdevēju publika pamazām sāk atzīt Latviju par vērā ņemamiem partneriem.
«Uz Londonu ir atvesta diezgan interesanta un kvalitatīva grāmatu kolekcija, ir arī pietiekami interesanti un daudzveidīgi pasākumi. Pirmā diena ļauj domāt, ka iepriekšējos gados ieguldītais darbs, lai piesaistītu uzmanību Latvijā iznākošajiem dažādu žanru darbiem, sāk lēnām atmaksāties, jo ir patiešām produktīvas tikšanās, kas no asociācijas viedokļa ir galvenais. Ir loģiski, ka esam kopā ar Lietuvu un Igauniju. Atrodoties starptautiskā zonā, mēs labi redzam, ka arī Ziemeļeiropas valstis parasti cenšas ņemt izstāžu platības līdzās. Cilvēkiem, kas iegādājas autortiesības un interesējas par konkrēto reģionu, ir ērtāk, ja tā valstis izvietotas vienviet. Drūzma un informācijas blīvums ir pamatīgi. Protams, šis koordinācijas darbs starp valstīm nav vienkāršs, bet mūsu komanda strādā radoši un šajā kopējā situācijā turas godam,» teica mūsu stendā satiktā Latvijas grāmatizdevēju valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
Runājot par pasākumiem, latviešiem galvenie darbi vēl priekšā. Šogad tiek izmēģināts minimodelis tam, kā varētu rīkoties nākamgad, liekot akcentu uz dažādiem notikumiem pilsētā ar Londonas mesi nesaistītās telpās. Brīdī, kad lasīsiet šīs rindas, būs jau notikusi Rūtas Briedes zīda apdrukas meistardarbnīca Londonas latviešu centrā, savukārt šodien notiks seminārs ar Osvalda Zebra, Paula Bankovska un Noras Ikstenas piedalīšanos, savā starpā debatēs Baltijas valstu bērnu grāmatu ilustratori, bet vakarā Latvijas vēstniecībā notiks Paula Bankovska lasījums.
Viesu valsts Polija
Londonas viesu valsts statusā šogad ir Polija. Aizkulisēs pirms izstādes tika runāts, ka poļi nav īpaši apmierināti ar vietu, kurā tagad un arī nākamgad tiks izvietoti viesu valsts stendi, to sadala kolonnas, un telpa atstāj mazliet neregulāru iespaidu. Pats poļu stends, ja ne vietumis rozā gaisma, kas vietām atgādināja Bārbijas kleitas toni, bija pragmatisks. Gāju tur ar īpašu interesi, jo gribēju redzēt, kā poļi būs tikuši galā ar konservatīvo britu grāmatu tirgu, kurā 95% aizņem paši britu autori, tikai 5% atvēlot tulkojumiem. Tā vien šķiet, poļi šī iemesla dēļ neskuma, viņi uz Londonu atveduši savus labākos autorus un viņu grāmatas dažādās valodās. Starp citu, arī stenda atklāšanas ceremonijā pamatā skanēja poļu valoda, bija tulki. Polijas ekspozīcijā vieta bija atradusies gan universitāšu izdevējiem, gan vietējiem grāmatu tirgus pārstāvjiem, īpašas teritorijas tika atvēlētas ne vien augstvērtīgajai poļu dzejai un apbalvotajām grāmatām, bet arī detektīvromāniem un bērnu literatūrai.
«Poļi ir veiksmīgi sadalījuši pozīciju, kura viņiem iedota, sadalījuši telpu starp izdevējiem, veiksmīgi izgaismojuši, kas bija tā lieta, par ko mēs satraucamies. Arī mūsu stenda konstrukciju, par kuru pirms izstādes nezinājām, kāda tā īsti būs igauņiem un lietuviešiem, ir veiksmīgi izdevies salikt kopā. Es redzu, ka latviešu izdevēji ļoti aktīvi iesaistījušies un uztver savu lomu nopietni. Atliek cerēt, ka rezultāti grāmatu tiesību pirkšanā un pārdošanā būs labi. Manuprāt, tieši tiesību pārdošana pēc visa tā darba, ko esam darījuši, popularizējot Latviju un rīkojot britu delegāciju vizītes, sāk nest augļus, arī mūsu izdevēji ir sapratuši, ka tas vajadzīgs arī viņiem pašiem,» - teica Latvija Londonas grāmattirgū projekta vadītāja Inga BodnarjukaMrazausks.
Polijas stendā varēja vērot arī virkni asprātīgu risinājumu, interesanta dizaina galdiņus, labi apspēlētu lingvistisku ņemšanos ap poļu autoru uzvārdu izrunu angļu valodā, bija redzams, ka poļi nekautrējas uzsvērt Londonai, ka viņi nav angļi un nāk uz šo izstādi ar savu pašlepnumu.
Publikas interese
Kādreiz par pašmāju grāmatu izstādi Ķīpsalā pat masu medijos ir izskanējuši žēlošanās, ka par ieeju tajā esot jāmaksā - simbolisks viens lats vai tagad eiro. Tā laikam tomēr ir tāda padomju domāšanas palieka, kas nāk no laikiem, kad valdība un partija apgalvoja - kultūrai jābūt par brīvu. Briti tā nedomā. Otrdienas rītā tūlīt pēc izstādes atklāšanas (darba diena, pulksten 10) varēja vērot, kā Olympia virzienā pamazām plūst ļaužu tērcītes, kas pakāpeniski izvēršas lielākās straumītēs. Jau pirmās stundas laikā paviljons bija apmeklētāju pilns, bet, ņemiet vērā, vienkāršākās apmeklētāju biļetes cena sākas no
40 angļu mārciņām. Te jāņem vērā arī, ka Londonas tirgus nav pārāk publikai atraktīvs, pamatā komerciāls, tas orientējas uz tiesību pārdošanu, nevis uz rakstnieku šoviem ar literatūras zvaigžņu līdzdalību. Angļi tomēr balso par grāmatu izstādi un lasīšanu ar saviem maciņiem. Tas, ka cilvēki joprojām lasa, bija labi vērojams Londonas metro. Jā, protams, tajā netrūka braucēju, kas urbās mobilajos telefonos, bet grāmatas, žurnāli un laikraksti joprojām ir lielā cieņā. Visinteresantākās bija kundzītes, kas, kājās stāvot, metro brauciena laikā risināja krustvārdu mīklas.