Kultūras ministrija (KM), lai nodrošinātu Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku pieejamību, 2018.gadā rūpēsies par sēdvietu skaita palielināšanu, samazinās ielūgumu skaitu, kā arī divas trešdaļas pasākumu plāno bez maksas pilsētvidē, pauda KM pārstāve Lita Kokale.
Viņa norādīja, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija kļūst arvien atpazīstamāka ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tāpēc attiecīgi arvien pieaug interese par katru nākamo svētku pasākumiem. Turklāt biļešu izplatīšanas jautājums ir aktuāls, jo pieprasījums uz koncertiem Mežaparkā un Daugavas stadionā vienmēr vairākkārt pārsniedzis piedāvājumu.
Taču neraugoties uz sēdvietu zonu paplašināšanu Daugavas stadionā un potenciālo rekonstrukciju Mežaparkā, jāapzinās, ka visu lielo interesentu loku, kas būs mērāms vairākos simtos tūkstošu, nevarēs apmierināt, skaidroja Kokale.
Viņa pavēstīja, ka svētku rīkotāju darba grupa, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus par 2013.gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem, izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus, izvērtējot to priekšrocības un vājās puses, ņemot vērā ārvalstu pieredzi uz pasākumiem, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas ticis izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izlozes mehānisms starp visiem svētkus apmeklēt gribošiem Latvijas iedzīvotājiem, kam būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais - lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem.
Kokale piebilda, ka trešdien, 15.martā, Dziesmu un deju svētku padome lems par vairākiem jautājumiem, tostarp biļešu tirdzniecības modeli.
KM skatījumā, patlaban galvenais uzdevums esot izvēlēties scenāriju, kas pēc iespējas mazinātu negodīgas un spekulatīvas darbības, kā arī pavērtu iespējas plašākai sabiedrībai apmeklēt Dziesmu un deju svētku pasākumus. Lēmumam par biļešu izplatīšanas veidu jābūt izsvērtam, ņemot vērā visus riskus, jo svētki skar lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu.
Jau ziņots, ka situāciju ap biļešu tirdzniecību par nolaidīgu attieksmi sauc "Biļešu paradīzes" direktors Ēriks Naļivaiko, jo viņš jau 2015.gadā ar vēstuli Kultūras ministrijai brīdinājis, ka steidzami ir jāmaina biļešu izplatīšanas veids uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertiem. Ministrijas ierēdņi aicinājumu tolaik ignorējuši. Taču svētku organizatori tagad galdā ceļot daļu no "Biļešu paradīzes" ierosinājumiem. "Esmu diezgan pārliecināts, ka tur nekādi risinājumi un lēmumi nebūs. Tāpēc, ka tad tas bija jādara pirms diviem gadiem, nevis tagad, kad ir palicis gads līdz svētkiem," komentēja Naļivaiko.