APRITĒ: Elzai Radziņai – 100
Piektdien, 10. februārī, pulksten 16, atzīmējot Latvijas Nacionālā teātra leģendārās skatuves mākslinieces Elzas Radziņas dzimšanas dienu, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tiks atklāta izstāde Pilnos auļos. Elzai Radziņai – 100.
Nepārspējama un neatkārtojama, vienkārša un vienlaikus karaliska, enerģiska un sievišķīga, spilgta, žilbinoša un krāsaini mirdzoša, noslēpumaina un tieši atklāta - tāda bija Elza Radziņa (10.02.1917.-18.08.2005.). Viņas aktieriskais talants un tā kontrastainās izpausmes spēja sajūsmināt gan teātra, gan kino skatītājus. Vairākas skatītāju paaudzes viņu joprojām atceras un šīs atmiņas glabā mīļā piemiņā. Un arī izstāde Eduarda Smiļģa muzejā, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un Rakstniecības un mūzikas muzeju, ir ilggadējās Latvijas Nacionālā teātra vēstures pētnieces Margitas Mantiņas un scenogrāfa Ivara Novika dāvana un vienlaikus mīlestības apliecinājums, cildinot izcilo aktrisi viņas dzimšanas dienā.
Muzeja vadītājs Jānis Siliņš atklāj, ka izstādē būs apskatāmas Elzas Radziņas fotogrāfijas, tērpi un dažādi priekšmeti, kas ne tikai atgādinās par aktrises daudzpusīgo talantu, bet arī tiem, kuri viņu šajās lomās nav redzējuši, ļaus sajust neatkārtojamo teatrālās dzīves un spēles atmosfēru, ko var radīt tikai izcils talants.
«Laikam ir tādi darba zirgi, kuriem vienmēr gribas strādāt. Viņi nevar norimt, viņiem gribas vienmēr kaut ko darīt. No šādiem zirgiem arī es esmu,» reiz kādā intervijā atzina izcilā skatuves māksliniece. Viņa ir viena no 20. gadsimta visspožākajām latviešu teātra un kino zvaigznēm, kuras talants mirdzēja vairāk nekā 60 radošu gadu garumā. Aktrises biogrāfijā ir ap 40 kino lomu, bet skatuves karalienes titulu Elzai Radziņai nodrošināja viņas lomas - Stella Kempbela Dž. Kiltija Mīļajā melī (1962), Hamleta māte karaliene Ģertrūde G. Kozinceva filmā Hamlets (1964), Žorža Sanda J. Ivaškeviča Vasara Noānā (1969), titulloma
Ž. Rasīna traģēdijā Fedra (1975), Elinora Dž. Goldmena Lauva ziemā (1979), titulloma Ā. Genca Mūslaiku Mēdejā (1989), Raiņa Asnate Jāzepā un viņa brāļos (1956), Ebolija F. Šillera Donā Karlosā (1956), titulloma
E. de Filipo komēdijā Filumēna Marturāno (1958), arī R. Blaumaņa Elīna, Antonija un Tomulīša Skroderdienās Silmačos (1955, 1966, 1975) un Indrānu māte lugā Indrāni (1956), Osiene A. Upīša Zaļajā zemē (1955), Angustiasa F. G. Lorkas Bernardas Albas mājā (1963), Muškātne F. Molnāra Liliomā (1971), Diāna Vrīlande M. Hemptona/M. Vilsona Pilnos auļos (1998), kā arī viņas pēdējā loma - Žorža Sanda P. Ēra vēstuļlugā Mīļo skolotāj! duetā ar Oļģertu Šalkoni Gustava Flobēra lomā (2002).
Piektdien izstādes atklāšanā piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri, un izstāde būs apskatāma līdz 2. septembrim.
Svētdien, 12. februārī, pulksten 14 Elzas Radziņas simtgadi atzīmēs arī Jelgavas Kultūras nama Mazajā zālē - pasākumā Es palikšu Jums neizdibināma. Elzai Radziņai 100 būs iespēja klausīties aktrises mīļākajā dzejā Ā. Alunāna Jelgavas teātra aktieru izpildījumā un teātra zinātnieces Ritas Melnaces un citu laikabiedru atmiņu stāstījumos. Bezmaksas ielūgumus var saņemt Kultūras nama kasē līdz 10. februārim.