KULTŪRA: Ko svinēsim un par ko priecāsimies šogad

Sācies jaunais gads, un tā otrajā dienā ir vērts ielūkoties kalendārā, lai kopīgi saprastu, kas ir tas, ko pienāktos svinēt kultūras jomā 2017. gadā.

Vēstures mantojums

Vispirms jāatgriežas tālākā pagātnē, jo divus izcilus notikumus, kas saistīti ar latviešiem un Latviju, atrodam vēstures hronikās. Tie risinājušies tieši pirms divsimt un simt gadiem.

Vēstures grāmatas liecina, ka 1817. gada aprīlī Kurzemes landtāgs pieņēma vēsturisko lēmumu par zemnieku brīvlaišanu. Hronoloģiski šis lēmums bija tiešas sekas senākiem cara ukaziem, tam, ka trīs gadus iepriekš, 1814. gadā, cars Aleksandrs I deva rīkojumu Baltijas ģenerālgubernatoram Filipam Pauluči izveidot komisiju Kurzemes zemnieku tiesiskā stāvokļa uzlabošanai. Kurzemes landtāga lēmumu apstiprināja nedaudz vēlāk - 1817. gada 25. augustā - un izsludināja svinīgā ceremonijā ķeizara Aleksandra I klātbūtnē 1818. gada 30. augustā Mītavas pilī - Jelgava tolaik par dažādu caru un karaļgalmu vizīšu trūkumu nevarēja sūdzēties. Formāli Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likums deva personīgo un pārvietošanās brīvību 300 000 personām. Vēsturnieki var pamatoti iebilst, ka brīvlaišana sākumā bija ļoti nosacīta - pēc tās pasludināšanas trīs gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt savas draudzes robežas, bet nākamos trīs - virspilskunga iecirkņa robežas, savukārt pilsētās drīkstēja apmesties tikai, sākot no 1848. gada, tomēr ar Kurzemes landtāga lēmumu mucai spunde bija vaļā. Vēsturiskais brīvlaišanas fakts būtībā kļuva par pamatu, uz kura vēlāk varēja izveidoties latviešu nācija. Godam neatzīmēt šo datumu mūsdienās, protams, var, tas būtu tāds tipisks kaunīgo latviešu variants, tomēr šo vēsturisko lēmumu par zemu novērtēt nevajadzētu.

Pārceļoties laikā par simt gadiem, nonākam Pirmā pasaules kara frontēs. Kalendāra pārgrozību dēļ asiņainās un Latvijas vēsturē daudzinātās Ziemassvētku kaujas, kurās latviešu strēlnieki parādīja lielu, bet, kā izrādījās vēlāk, nevienam nevajadzīgu varonību, zaudējot ap 9000 vīru, pēc mūsdienās pieņemtās laika skaitīšanas sistēmas norisinājās no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim. Šo kauju laikā ģenerāļu neprasmīgās rīcības dēļ strēlnieki no caram uzticīgiem karotājiem kļuva par revolūcijas atbalstītājiem, lielā mērā izšķirot Krievijas impērijas likteni un nolemjot to sabrukumam. Vai strēlnieku leģenda ir dzīva un nopietnas atceres vērta mūsdienās, redzēsim jau tuvāko dienu laikā.

Pieminot Latvijas vēsturei nozīmīgus datumus, cienot kristīgās vērtības, atcerēsimies, ka pasaules mēroga piemiņas notikums ir tas, ka pirms 500 gadiem sākās reformācijas kustība. Par tās «oficiālo sākumu» uzskata 1517. gada 31. oktobri. Šajā vēsturiskajā dienā toreiz vēl augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pienagloja pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm savas leģendārās tēzes pret indulgenču tirdzniecību. Te nu Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai pienāktos izrādīt kādu cienījamu un kristiešiem saprotamu aktivitāti, jo ir grūti nepamanīt to, ka latvieši, tiklīdz jārunā par ticības lietām, uzsver, ka atšķirībā no lietuviešiem vai poļiem esot luterāņi.

Pieminam klasiķus

Latviešu kultūrai kļūstot vecākai, jubileju kļūst aizvien vairāk un cienījamu jubilāru netrūkst. Nu kaut vai izcilais nacionālās atmodas celmlauzis Atis Kronvalds, kam 15. aprīlī atzīmēsim 180 gadu. 25. augustā - 140 paliktu Baltās grāmatas radītājam rakstniekam un gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam. Ar televīzijas seriāla palīdzību jaunu popularitāti ieguvušajam rakstniekam Alfredam Dziļumam 2. maijā apritētu 110 gadu. Savukārt sieviešu elkam un izcilajam Purva bridējam - leģendārajam aktierim Uldim Pūcītim 15. aprīlī paliktu 80. Piebilstams, ka diviem ģeniāliem un pāragri aizsaulē aizsauktiem dzejniekiem Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim apritētu tikai sešdesmit. Viņi abi dzimuši pavasarī - Māris Melgalvs 15. martā, savukārt Pēters Brūveris 24. aprīlī. Savukārt viena no tālās Amerikas latviešu izcelsmes leģendām Eduards (Eds) Liedskalniņš, kurš, mīlot savu sweet sixteen, uzcēla sapņu meitenei koraļļu pili, 130. jubileju svinēs jau pavisam drīz - 12. janvārī.

Šādu uzskaitījumu varētu turpināt vēl krietni ilgi, īpaši, ja rokās ir kārtīgs kalendārs vai kaudzīte enciklopēdiju. Tomēr pasaulē ir pieņemts, ka lielās jubilejas - tie ir 100, 150, 200… gadu. No šāda viedokļa, 2017. gads, iespējams, būtu izsludināms par Eduarda Veidenbauma gadu. 3. oktobrī dzejniekam apritēs 150 gadu. Labākais, ko varētu izdarīt viņa talanta cienītāji šogad, - noņemt Veidenbaumam piekabināto dzērāja imidžu, kas acīm redzami radies dažu ar vieglu roku radītu krogusdziesmu un grādīgo dzērienu cienītāju lobija dēļ. Nu nevarēja trūcīgais zemnieka dēls, kurš kāvās ar nabadzību līdz mūža pēdējam brīdim, izdzert tik daudz, cik viņam to dažkārt labprāt piedēvē. Tad jau ģēnijs nebūtu dzimis, turklāt viņš to nemaz nevarēja atļauties, jo nebija tik turīgs. Un pat ja Veidenbaums ar nepārprotamu ironiju raksta:

Atliks miršanu uz rītu,

Šodien vēlu staigāt turp.

Krodzniek, dosi vēl uz krītu?

- Došu. - Duci alus šurp!

Nepārspīlēsim dažu dzejoļu nozīmi. Veidenbauma kredītspējas vietējā krogā bija krietni vien mazākas par viņa talanta degsmi, bet 150. jubilejas dotā iespēja paskatīties uz dzejnieka ģēniju bez nodrāztām klišejām ir laba iespēja it kā zināmās dzejas rindas ieraudzīt jaunā gaismā, restartējot Eduardu Veidenbaumu mūsu kultūrā.

Teātra mākslas cienītāji varētu iebilst - kāds gan Veidenbaums, 2017. gads būtu jāizsludina par Elzas Radziņas gadu! 10. februārī izcilajai latviešu teātra un kino aktrisei apritētu 100. Nacionālā (drāmas) teātra dīva atstājusi spožas pēdas arī kinematogrāfijā, iegūstot starptautisku slavu kā karaliene Ģertrūde leģendārajā režisora Grigorija Kozinceva filmā Hamlets (1964). Viņa bija māksliniece, kas spēja vienlīdz labi nospēlēt gan vecu lauku sievu, gan karalieni, un Elzas Radziņas simtās gadadienas svinības būs notikums visiem viņas talanta cienītājiem. Jācer, ka tās kļūs arī par iespēju redzēt viņu kādā izcilā teātra vai kino lomā televīzijā.

Jau šomēnes, 25. janvārī, simt gadu apritēs valodniecei un folkloristei Veltai RūķeiDraviņai. Kādreizējā Jāņa Endzelīna asistente pēc Otrā pasaules kara sargāja latviešu valodu svešatnē. 1944. gadā bēgļu gaitās devusies uz Zviedriju, Velta Rūķe Draviņa ilgus gadus docēja Lundas universitātē, bet vēlāk vadīja Stokholmas universitātes Slāvu un baltu institūta Baltu valodu un literatūras katedru, uzstājoties ar vieslekcijām dažādu valstu universitātēs.

Gada gaviļnieki

Daudz darba šogad būs konditoriem, cepot dzimšanas dienas tortes un kliņģerus. Aktrisei Baibai Indriksonei 85. gadskārta apritēs 22. februārī. Mēneša beigās, 27. februārī, 70. jubilejā sveiksim vijolnieku un diriģentu Gidonu Krēmeru. Komponistam Pēterim Plakidim 70. dzimšanas diena būs vēl pēc dažām dienām - 4. martā. Mēneša vidū, 17. martā, 75. jubileju svinēs daudzu paaudžu bērnu mīlētā animatore Roze Stiebra. 12. aprīlī 80 apritēs visvairāk citētākajai latviešu dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai. 14. maijā 80. jubileju svinēs tēlniece Valentīna Zeile, bet 13. jūnijā - aktieris Juris Strenga. 28. jūlijā 70. dzimšanas dienu atzīmēs režisors Kārlis Auškāps. Septembra gaviļnieks būs mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, kuru 23. septembrī varēsim sveikt 80. jubilejā. Savukārt 10. oktobrī 70 atzīmēs tēlnieks Ojārs Feldbergs. 12. novembrī 80 apritēs dramaturgam Paulam Putniņam, bet žurnālistam un dzejniekam Viktoram Avotiņam 12. decembrī būs 70. Šis, protams, ir tikai mazs ieskats plašajā gada jubilāru saimē. Tā teikt, garšai un daudzveidībai.

Gada notikumi

Šogad Latvija iesprings simtgades gaidās. Nevajadzētu iedomāties, ka svinības nākamgad ir mērķis, kam tiks ziedots pārējais. Ja pārlūko Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu sarakstu, kurā 2016. gada nogalē atbalstīti projekti par 1 204 000 eiro, tad pilnīgi skaidrs, ka bešā nepaliksim. Mūs sagaida iecienītie festivāli - Siguldas Opermūzikas svētki, Pasaules mūzikas festivāls Porta, 17. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, 25. Liepājas Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, XIV Kremerata Baltica festivāls Dzintaru mūzika. Valmieras vasaras festivāls. Bērni. Rīgas fotogrāfijas biennāle 2018, Rīgas fotomēnesis 2017, Laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 9, festivāls Dzejas dienas, festivāls Prozas lasījumi, Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo novus, 5. Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē un virkne citu pasākumu. Notiks arī XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta modelēšanas koncerti Jēkabpilī un Dikļos, XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas pasākumi, festivāla Baltica 2018 ieskaņas pasākumi.