TEZĒ. Svētceļnieki lūgsies un baudīs kultūras programmu

ŠOGAD RĪGā. Pērn Tezē kopienas rīkotais Uzticības svētceļojums notika Spānijas pilsētā Valensijā, bet šogad ticīgie jaunieši no visas Eiropas un arī citām zemēm saplūst Rīgā. © F64

Tezē kopienas rīkotā Eiropas jauniešu tikšanās notiek jau 39. reizi. Šoreiz par pasākuma vietu izvēlēta Rīga, un te jau vakar ieradās ap 15 000 dažādas konfesijas pārstāvošu svētceļnieku. Līdz pat 1. janvārim viņi ne tikai kopā lūgsies, bet arī piedalīsies plašā kultūras programmā.

Daudzviet galvaspilsētā vakar no rīta bija redzami neskaitāmi jaunu cilvēku bariņi, kuri ar bagāžu pie rokas vai mugurā devās uz pierakstīšanās vietām. Viena no tām bija Ķīpsalas halle, kurā tika sagaidīti ticīgie no Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Neatkarīgā pārliecinājās, ka no Polijas ieradušies tiešām ļoti daudzi svētceļnieki.

Vienā no lielajām zālēm dzirdama tikai poļu valoda, jaunieši sasēduši bariņos un klausās organizatoru sniegto informāciju, dažs pa to laiku vēl pagūst nosnausties, dažs iebaudīt kādu ātro uzkodu. Eju klāt divām meitenēm, kas uzmanīgi pēta karti un bukletu. No kurienes atbraukušas? No Krakovas. Esot divas no 200 cilvēku lielas grupas, ko pavada daži katoļu priesteri. Magda un Anja, kā sauc meitenes, abas ir studentes: viena - medicīnas, otra - inženierzinātņu. Tezē dienās piedaloties pirmo reizi - līdz ar to viss jauns un neparasts. Arī Rīgā nekad nav bijušas. Jā, it kā Polija taču tepat netālu, bet nekad līdz šim to nav iznācis izdarīt. Taču nekas - lai arī lielu dienas daļu aizņem lūgšanas, iznāks arī laiks apskatīt vecpilsētu un varbūt arī apmeklēt kādu no pasākumiem, kas, kā redzot bukletā, ir ļoti dažādi un interesanti. Vēl gan neesot iznācis laika izvērtēt, kam dot priekšroku. Ieradušās vien tikko. Zinot, ka šeit saņemšot biļetes. Pēc tam jādodas uz draudzēm, kur tad uzzinās, kurās viesģimenēs būs jānakšņo. Bet varbūt arī kādā skolas zālē, jo zinot, ka aptuveni 200 cilvēkiem neesot atrastas mājvietas. Kas vēl plānā? Vēl esot paredzētas vakariņas pussešos tepat Ķīpsalā vai kādā citā vietā, bet astoņos - vakara lūgšanas. Vairāk gan neko nezinot. Aukstais un vējainais laiks nav izbiedējis? Nepavisam, jo Polijā tas neesot necik mīlīgāks, tā ka tas nu noteikti neatturēs no kultūras programmas baudīšanas. Anja vēl piebilst: aukstums ir nieks, ja ir karsta sirds. Izrādās, ka netālu stāvošie puiši Kaspars un Endrū, kas ieradušies no Gdaņskas (grupā esot 100 cilvēku), arī Krakovā studējot: viens - tieslietas, otrs - automātiku un robotiku. Arī abiem šī ir pirmā reize Tezē kopienā, taču grupā esot tādi, kas bijuši šādos pasākumos vairākkārt. Lūk, Silēzijas apgabala jauniešu bariņā vairākkārt Tezē dienas apmeklējis Voiteks un divreiz Marija, kura Vroclavā studē angļu filoloģiju. Viņa pastāsta, ka pagājušajā gadā lūgšanas notikušas Valensijā. Lai gan tā ir Spānijā, kur klimats ir daudz siltāks, zināma līdzība ar Rīgu esot. Tajā mīt arī aptuveni miljons cilvēku, un tajā ir daudz jūgendstila ēku. Viņa šeit jau reizi bijusi, tāpēc šo to zinot par Latvijas galvaspilsētu. Noteikti vēlreiz apskatīšot vecpilsētu un baznīcas. Interesanti būs sagaidīt šeit Jaungadu, pērn to piedzīvojusi Valensijā. Visvairāk šajos pasākumos patīkot tas, ka te sanāk kopā tik daudz jaunu cilvēku - ir iespēja satikties, parunāt, uzzināt ko jaunu, iepazīt citu kultūru, ēdienus (piemēram, Valensijā tā ir paelja un bezalkoholisks dzēriens horčata), piedalīties lūgšanās, kopā ar visiem sūtot gaišas domas pasaulei un lūdzot Dievam dot Zemei mieru un sapratni.

Kamēr runājamies, pienāk kāds no rīkotājiem, kurš vēlas uzzināt, ko pārstāvu. Izskatās nobažījies. Izrādās, šādos pasākumos, kuru organizēšanā piedaloties jau četrpadsmito gadu, nereti «sirojot» dažādi «sektanti» un aizdomīgi ļaudis, kas iztaujājot jauniešus, tāpēc esot jāseko notiekošajam. Eiropā arī vairs nav tik droši kā agrāk, tāpēc drošības jautājumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība. Viņš gan cerot, ka viss būs kārtībā un Tezē kopienas rīkotās lūgšanu dienas Rīgā noritēs vislabākajā kārtībā.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.