Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) jau 14. reizi gada nogalē notiek košā un daudzveidīgā studentu darbu izstāde – gadatirgus Jarmarka ar saukli Māksla = sirdslieta. Šogad tajā piedalās ap 350 jauno mākslinieku ar vairāk nekā 10 000 darbu, kas radīti studiju procesā. Daļa no ienākumiem ik gadu tiek ziedoti simtgadīgās akadēmijas ēkas atjaunošanai.
Darbu daudzveidība
LMA rektors Aleksejs Naumovs atzīst: ir patīkami, ka Jarmarka izveidojusies par stabilu tradīciju jau četrpadsmit gadu garumā. Būtībā to varot dēvēt par LMA zīmolu. Nu jau šim pasākumam vairs nav vajadzīga reklāma, jo daudzi to zina un to pāris nedēļu laikā, kad gadatirgus notiek, iegriežas te ne vienu reizi vien, jo nopirkto darbu vietā aizvien tiek izlikti jauni. Piesaista arī tas, ka katrs šajā zālē var atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu - gleznas, grafiku, tekstilu, rotas, keramiku, apģērbu un citas lietas, kas radītas studiju procesā. Tas ir arī palīdzējis mākslas mīļotājiem iepazīt jaunos talantus. «Man ir prieks, ka šogad Jarmarkā būs atrodami arī to jauno mākslinieku darbi, kas pavisam nesen tika izstādīti prestižajās galerijās Dashanzi 798 Art District Pekinā un Crous de Paris Parīzē,» norāda rektors, piebilstot, ka, šķiet, šogad te kopnoskaņa ir krāsaināka nekā citugad. Arī viņš Jarmarkā ik gadu kaut ko iegādājoties Ziemassvētku dāvanām, jo piedāvājums ir ļoti daudzpusīgs, arī cenas ir gana draudzīgas. Starp citu, rektoram šoreiz šis pasākums ir vēl jo īpašāks, jo nule iznākusi dzejnieka Leona Brieža grāmata Staigājošā kāja ar A. Naumova ilustrācijām.
Ieguvumi visiem
Pie Jarmarkas pirmsākumiem un visus turpmākos gadus klāt bijusi arī Agnese Leilande. Viņa atceras, ka mācījusies otrajā kursā, kad abas ar māsu mājās pēc darbu skates sēdējušas un spriedušas, ka visi tur izliktie darbi ir tik forši, bet neviens tos ārpus akadēmijas neredz. Lauzījušas galvu, kā tos izvest cilvēkos. Un tad uzzinājušas, ka pagājušā gadsimta 50. gados LMA bijis izveidots kas līdzīgs gadatirgum - tiesa gan, savādākā formātā. Jāteic, ka arī 30. gados šāda tradīcija bijusi: studenti izlikuši savus skates darbus darbnīcās, ko uz vietas varēja arī iegādāties.
Tā nu māsas gājušas ar ieceri pie A. Naumova, kurš tolaik bijis akadēmijas prorektors, un viņš uzklausījis studentes un devis savu jāvārdu. Tikai ar noteikumu, ka jāsapulcē vismaz četrdesmit dalībnieku. Lai noskaidrotu, kuri ir gatavi piedalīties, LMA vestibilā novietota liela kaste, kurā aicinājuši iemest savus pieteikumus. Vai izdevās piesaistīt 40 cilvēkus? Protams, un pat vēl vairāk, lai gan ne uz pusi tādā apmērā, kā tas ir tagad. Toreiz uzņemtajās fotogrāfijās varot redzēt, cik daudz ir brīvu laukumu starp gleznām, atminas Agnese. Neraugoties uz to, jau pirmajā gadā pēc tirdziņa bijušas pozitīvas atsauksmes no visām pusēm, arī studentiem, jo tas deva iespēju iepazīstināt ar sevi, saviem darbiem. Kāda ļoti laba gleznotāja Agnesei nesen esot atzinusies, ka, pateicoties Jarmarkai, saņēmusi tādu novērtējumu, ka tas motivējis strādāt tālāk. Izrādās, ka šāda atzinība var būt ļoti svarīga, lai attīstītu savu talantu.
Tāpat nevar nenovērtēt finansiālos ieguvumus, jo dažam izdodas pat labi nopelnīt. Cenu politika? To katrs pats nosakot, jo tikai pats autors varot zināt, cik laika un enerģijas tajā ieguldījis. Arī ar cenzēšanu rīkotāji nenodarbojoties - līdz ar to darbu kvalitāte ir dažāda. Jāņem vērā, ka tie tomēr ir studiju darbi, arī skices, kas nav pilnīgs gala produkts. Ar to arī Jarmarka atšķiroties no galeriju piedāvājuma. «Te redzams ceļš, kā veidojas mākslinieks. Tāpēc tādu noteikumu, sak, to tu nesīsi, to ne - šeit nav. Bet varbūt kādu tieši tāda vasaras skicīte ļoti uzrunā,» teic Agnese.
Atjauno arī akadēmijas ēku
Par to, vai izvēlēties citas - plašākas - telpas, ticis runāts teju katru gadu, bet negriboties zaudēt šīs vietas šarmu, ko noteikti zaudētu, izvietojot darbus, piemēram, sporta zālē. Tad jau drīzāk limitēšot iesniedzamo darbu skaitu. Arī šobrīd ierobežojumi pastāv attiecībā uz daudzumu, it īpaši gleznām. Diemžēl nākas domāt arī par drošību - katru gadu kaut kas tiek nozagts. Tāpēc tiekot algota apsardze, kas vērīgi seko līdzi tam, lai viss būtu savās vietās. Tomēr - lai arī tas ir tāds darvas piliens, tomēr tā medus ir vairāk. Lūk, tikko te bijusi kāda māksliniece no Minhenes, kas ar baltu skaudību raudzījusies uz te notiekošo, jo viņas studiju vietā šāda pasākuma neesot.
Cenšoties uzlabot pasākuma norisi, ieklausoties arī pastāvīgo apmeklētāju viedoklī. Piemēram, šogad ar bankas Citadele atbalstu ir pieejams bankomāts, ja nu gadījumā rodas vēlme kādu no darbiem iegādāties. Tāpat šogad noteiktos laikos ir pieejamas bezmaksas ekskursijas mākslas ekspertu, jau atzītu mākslinieku vadībā. Apmeklētājiem tas palīdzēs iepazīties ar aktuālāko mākslā un uzzināt vairāk par akadēmijas studentiem - esošajiem un topošajiem māksliniekiem un viņu tirdziņā izliktajiem darbiem.
Šā pasākuma pievienotā vērtība ir arī tā, ka neliela daļa no ienākumiem tiek ziedota LMA un tai piederošo telpu restaurācijai un remontam. (Atjaunošanas darbus veic studenti - restauratori.) Līdz šim jaunu veidolu ir ieguvusi aula, koridori un citas telpas, atjaunotas arī akadēmijai novēlētās gleznotāja Jāņa Kugas (1878-1969) mājas Ikšķilē.