Kārlis Anitens. No pagraba uz virszemi

© Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

«Jau diezgan ilgu laiku – deviņus gadus – veidoju izrādes Austrumu robežā, un, manuprāt, tieši šobrīd mēs beidzot esam sapratuši, kādā virzienā šim teātrim ir jāstrādā, kāds ir tā īstais virziens,» saka dramaturgs, režisors un aktieris Kārlis Anitens. Viņam šovakar pirmizrāde teātra klubārestorānā Austrumu robeža – gadumijas koncertizrāde Sapnis par virszemi ar smiekliem, asarām, dziesmām un šampiku.

Jauns gads - jauna dzīve! Austrumu robeža pārceļas no pagraba uz saulaino virszemi. Kur tieši virszemē teātris atradīsies, pagaidām nav zināms,- tas lai nāk kā pārsteigums. Tik intriģējošs ir koncertizrādes pieteikums, un šo intrigu Sapnī par virszemi izspēlēs Kārlis Anitens, Ivars Šterns, Zane Burnicka, Anna Šteina, Ausma Ziemele, Enriko Avots, Madars Zvagulis, kā arī muzikālo izrāžu izpildītāju specializācijas studenti no Latvijas Kultūras koledžas (LKK) Kaspars Ulmanis un Aleksis Budevičs. Izrādes scenogrāfiju un kostīmus veidojuši LKK dizaina mākslas studenti.

Aktieri nervozē

«Sapnis par virszemi ir kārtējais lielais izaicinājums visiem, kas šajā projektā piedalās - jo tā ir ļoti liela improvizācija ar dažām precīzi izmēģinātām vietām. Visi muzikālie numuri ir iestudēti, bet - kas notiks pa vidu, aktieri nezina. Un tas viņus nenormāli nervozē,» stāsta gadumijas koncertizrādes autors un režisors Kārlis Anitens, piebilstot, ka tas būs sarunu šovs, bet, uz kādiem jautājumiem būs jāatbild, aktieri nezina. «No manis tas prasīja izveidot piecpadsmit dažādus scenārijus [jo pavisam būs

15 izrādes], un skatītājus ik vakaru gaida vienreizīguma burvīgums. Jā, daži uzdevumi būs grūti, es to apzinos. Jo, no vienas puses, tas it kā iedzen stūrī, bet no otras - es zinu, ka viņi to var. Un tomēr aktieri ir uztraukušies, jo gadiem ilgi viņi pieraduši spēlēt iestudētas lomas, bet šoreiz savu profesionalitāti, kas apliecināta ar grādiem un papīriem, būs jāspēj parādīt zibenīgi. Viss balstīsies uz negaidīto, un līdz ar to tas būs īsts, un skatītājiem būs iespēja ieraudzīt ko tādu, ko standarta izrādēs nevar redzēt. Man pašam tas ir interesanti, un es domāju, ka arī skatītājiem būs interesanti.»

Vajag tikai darīt

Savukārt stāsts par Austrumu robežu, kas pārceļas uz virszemi, ļaus gan atcerēties, kā pa 16 gadiem, kopš teātris izveidots, tam gājis, gan pasapņot, kādas būs tā jaunās mājas. «Tā būs atvērta radoša darbnīca divu nedēļu garumā, kas aicinās ļauties neparedzamajam - jo mēs jau nezinām, kas mūs gaida jaunajā vietā. Un mēs arī nezinām, vai tāda jauna vieta vispār būs, varbūt kāds mūs grib tikai izprovocēt. Es, protams, neatklāšu intrigu, ir jānāk un jāskatās. Un nav jābaidās iegādāties biļetes uz citām Austrumu robežas izrādēm, jo - pat ja teātris būs citur, izrādes notiks,» apgalvo Kārlis Anitens. Un mirkli pirms šā vakara pirmizrādes viņš pauž cerību, ka skatītāji, noskatījušies šo uzvedumu, varbūt aizdomāsies, ka mēs pārāk zemu vērtējam to, kas mums ir. «Lai cik vilinoša ir saulainā tāle, mājas ir un paliek mājas, turklāt arī mājas iespējams pārbūvēt par pili. Viss atkarīgs no mums pašiem, vajag tikai darīt, nevis pīkstēt, cik Latvijā viss ir slikti. Jo - ko tad tu pats dari, lai būtu labi?! Ja dari - super, bet tad tu, visticamāk, arī nepīksti,» domā izrādes režisors.

Žanrs ir ļoti grūts

Kārlis Anitens ir dzirdējis sakām, ka Austrumu robeža nav nekāds teātris, ka tas ir restorāns. «Bet faktiski Austrumu robeža ir viens no ļoti nedaudzajiem privātajiem repertuārteātriem bez valsts finansējuma, kas strādā jau 16 gadus, diendienā piedāvājot izrādes. Tam nav milzu naudas, ko ieguldīt reklāmās, bet tas spēj savākt pilnu skatītāju zāli. Lai kādi laiki bijuši, lai cik grūti bijis. Tātad - tajā ir savs spēks, tajā ir kaut kas, kas skatītāju piesaista,» spriež režisors, uzsverot, ka šajā teātrī visi ir profesionāli režisori, visi mākslinieki ir ar bakalaura un maģistra grādiem, bet žanrs ir ļoti, ļoti grūts. «Jo cilvēki šeit nāk gūt teatrālu un gastronomisku baudījumu, viņi nāk atpūsties vārda tiešā nozīmē. Un mums ir jāvar vakariņas sabalansēt ar darbību uz skatuves. Patiesībā ceļš, lai atrastu, kam šajā teātrī jābūt, ir bijis ļoti grūts, arī ar neskaitāmiem projektiem, kas nav izdevušies. Bet mēs esam atraduši to, kas darbojas, un es varu teikt, ka jau daudzmaz saprotam, kas šobrīd, 2016./2017. gadu mijā, te ir jādara. Mēs beidzot esam sapratuši šī teātra spēles noteikumus.»

Režisors ir aizdomājies par to, vai tas, ko piedāvā teātra klubsrestorāns, ir māksla vai drīzāk izklaide. Un sapratis, ka tā tomēr ir izklaide. «Es pēc dabas esmu cilvēks, kuram patīk izklaidēt, un es esmu ieguvis visus nepieciešamos diplomus, lai to darītu profesionāli. Un, manuprāt, arī izklaidei ir jābūt profesionālai. Bet tie, kuri par Austrumu robežu kādreiz izsakās nievājoši, te nemaz nav bijuši vismaz gadus desmit,» uzskata Kārlis Anitens.

Restorāns ir atbalsts

Režisoram patīk darboties arī uz lielām skatuvēm, bet Austrumu robežu viņš sauc par savām mājām. Un to cīņassparu un spēju izdzīvot, kāds ir šī teātra saimniekiem Līgai un Arnim, viņš novēl visu lielo teātru vadībām. «Cepuri nost, ka mūsu vidū ir tādi uzņēmēji, kuri grib darīt lietas, kas nevis sola lielu peļņu, bet dod tikai īstu prieku. Un skaidrs, ka restorāns ir tas atbalsts, lai teātrī varētu ko ieguldīt. Jo katra izrāde, lai to uztaisītu, prasa līdzekļus,» skaidro Kārlis Anitens. Arī savu diplomdarba izrādi, absolvējot Kultūras akadēmijas režijas maģistrantūru, viņš iestudēja Austrumu robežā. Tā bija Leldes Stumbres detektīvkomēdija Burvīgie blēži, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada decembrī. «Lai ko arī akadēmiskie spēki teica par izrādei izvēlēto vietu, tā aizvien ir repertuārā. Arī mana kursabiedra Intara Rešetina diplomdarba izrāde Nakts vēl nav galā [Dailes teātrī] joprojām ir repertuārā. Bet - cik tad bieži ir tādi gadījumi, ka diplomdarba izrādes gadiem ir repertuārā? Un skatītājs nāk, un viņu interesē. Tas nozīmē, ka mutvārdu reklāma strādā - jo mēs jau neieguldām naudu reklāmai. Nevis tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka nevaram to atļauties. Un kas ir forši un reizē ļoti svarīgi - ka es pats sev godīgi varu pateikt: tas, ko mēs šeit darām, patīk arī man pašam. Man patīk likt skatītājiem smaidīt un vienlaikus likt padomāt par kādām mums visiem būtiskām lietām.»

Sakārtota vērtību skala

Aizdomājoties, ar ko 2016. gads viņam paliks atmiņā, Kārlis Anitens atzīstas: «Man šis bija savas vērtību skalas sakārtošanas gads, un es pats sev nospraudu prioritātes. Es mazliet mazāk strādāšu, lai vairāk paliek laika bērniem, jo, redzot, cik ātri viņi aug, man ir mazliet bail, ka kaut ko var palaist garām un tad atpakaļ vairs nepagriezt.»

Režisors stāsta: vērojot un sekojot līdzi notikumiem pasaulē, viņš sapratis, ka pasaule kļūst arvien radikālāka. «Un šogad es pats sev esmu pateicis, ka vairs neskatīšos un nelasīšu par visām tām briesmām, ko potē masu mediji - ka viss ir briesmīgi, ka pasaule iet postā... Jo, ja jau iet postā, ko tad es tur varu izdarīt? Bet - kamēr tas posts vēl nav pienācis, es veltīšu laiku tam, kas man dara prieku. Un es aicinu visus domāt ar prātu, lai tad, kad mums būs jāizdara savas balsošanas izvēles, mēs varētu pieņemt pareizos lēmumus.»

***

Kārlis ANITENS

• Dramaturgs, režisors, treneris

• Dzimis 1975. gada 9. oktobrī Smiltenē

• Izglītība: Smiltenes ģimnāzija (1994); bakalaura grāds Latvijas Universitātes (LU) Vadības un ekonomikas fakultātes biznesa vadībā (1998) un maģistra grāds vadzinību maģistra programmas vadības teorijas apakšprogrammā (2000); LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes sertifikāts rakstniecības teorijas un prakses apakšprogrammā (2009); C kategorijas sporta treneris (2016), Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūra (Teātra mākslas programma, 2015)

• Nodibinājis Muzikālo teātri 7 un rakstījis libretus un dziesmu tekstus šī teātra brīvdabas mūzikliem Vella kalpi (2005), Robinsona dārgumi (2006), Dāvana mūsdienu sievietei (2007), Vella kalpi (2014), Tā tik bija vasara! (2015)

• Ar lugu Lauvu būris uzvarējis nozīmīgākajā Eiropas lugu konkursā New Plays from Europe (2008)

• Austrumu robežā iestudētās izrādes, kas šobrīd ir repertuārā: Burvīgie blēži, Mūsu pašu republika, Mūsu pašu republika 2, Sapnis par virszemi, Slepkavība ar mandeļu smaržu. 2017. gada 3. februārī gaidāma pirmizrāde - Dienesta romāns

• Austrumu robežā spēlē komēdijās Padomi precētiem pāriem (rež. D. Balčus) un Stokholmas smukulis (rež. V. Šoriņš)

• Divas meitas: Sonora (12) un Sāra Estere (10)



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais