Īpaša balva vairos Latvijas dizaina prestižu

Līdz šim Latvijas radošo industriju vidē pasniegtas vairākas balvas, un nu tām pievienojusies Dizaina balva. Tā tiks izsludināta nākamā gada sākumā, un tā izveidota, lai popularizētu Latvijas dizaineru izcilākos sasniegumus un sekmētu nozares izaugsmi ilgtermiņā.

Šobrīd ir sākta gatavošanās balvai, un šā notikuma rīkotāji ir birojs H2E sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju. «Tas darīts ar mērķi celt dizaina prestižu gan pie mums, gan starptautiskā mērogā,» teic Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone, norādot, ka dizaina uzdevums ir radīt pievienoto vērtību precēm un pakalpojumiem. Viņa to salīdzina ar valsts vizītkarti, jo idejiski jaudīgs un kvalitatīvs dizains nes līdzi daļiņu Latvijas un ir interesants ārvalstīs. Mūsu valsts profesionāļi ir apliecinājuši savu talantu arī starptautiskā apritē un vairākkārt saņēmuši tādus prestižus apbalvojumus dizaina jomā kā Red Dot Award, A’Design Award, IF Design Award un citus. KM cer, ka dizaineru saime uzticēsies arī šai balvai un žūrijas novērtējumam un profesionālajam skatam no malas.

Dizaina biroja H2E, kas KM konkursā ieguvis tiesības rīkot šo pasākumu, radošā direktore Ingūna Elere informē, ka pieteikšanās balvai notiks no 2017. gada 1. janvāra līdz 1. februārim. Ekspertu pulkā būs ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu speciālisti, kas piedos šim notikumam starptautisku publicitāti. Visi iesniegtie darbi (pieteikt varēs visdažādākos, neierobežojot arī formāta ziņā) tiks izvērtēti pēc vienlīdzīgiem kritērijiem, nedalot tos atsevišķās kategorijās, un finālā nonāks 20 labākie. Šo darbu autori tiks apbalvoti īpašā ceremonijā 3. martā, un viņu veikums būs apskatāms no 4. marta līdz 9. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bet pēc 9. aprīļa arī citur Latvijā un aiz tās robežām.

Latvijā izpratne par dizaina nozīmīgumu pēdējo desmit gadu laikā ir augusi, atzīst šīs jomas eksperti. Un to rāda arī Eiropas Komisijas pērn veiktais pētījums par inovāciju attīstību Eiropā, kur ar īpašu metodoloģiju izanalizēta situācija arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā rāda, ka Latvijā uzņēmumi visbiežāk no Baltijas vastīm savā darbībā izmanto profesionālo dizainu (46%), kamēr Igaunijā - tikai 18% un Lietuvā - 37%. Dizains kā stils vienlīdz poulārs ir gan pie mums (11%), gan Lietuvā, bet ziemeļu kaimiņiem - tas sasniedz vien 3%. Tas nozīmē, ka dizains tiek pievienots kā stila elements produkta beigu posmā un uzskatīts par sekundāru produkta izstrādē. Ievērojami biežāk nekā stila elementu Latvijā 28% uzņēmumu dizainu izmanto kā procesu. Tas nozīmē, ka mākslinieciskais noformējums tiek integrēts procesos no sākuma līdz beigām. Aptauja liecina, ka Igaunijā un Lietuvā - attiecīgi 82% un 63% uzņēmumu - dizainu neizmanto vispār vai pavisam minimāli. Latvijā situācija ir labāka - 56% vēl neiegulda šajā jomā līdzekļus un nesadarbojas ar profesionāliem dizaina izstrādātājiem.

***

VIEDOKLIS

Andris TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors:

- Dizains patiesībā ir domāšanas veids, tas nav paredzēts tikai preču vai pakalpojumu «noformēšanai». Šī profesija patiesībā ir ar augstu atbildības standartu. Kā 1968. gadā teica viens no dizaina teorētiķiem Herberts Saimons - arī valsts konstitūcija ir sociālā dizaina paraugs. Tas ir juridisks dokuments un balstās tiesību vēsturē, bet atstāj iespaidu uz lielu ļaužu masu ikdienā - kā viņi pārvietojas telpā, kā komunicē savā starpā. Tā ka šis vārds ir ļoti ietilpīgs, un to apliecina arī mūsu dizaineru daudzpusīgie darbi, arī ļoti sarežģītās jomās, ko dēvē par universālo dizainu. Tas nodarbojas ar preču, pakalpojumu vai norišu radīšanu cilvēkiem, kam ir ierobežotas kustības vai maņas. Piemēram, sadarbībā ar Strazdumuižas internāta neredzīgajiem bērniem tiek veidoti dažādi komunikācijas līdzekļi, kas balstīti uz tausti. Vai Alcheimera slimnieku socializācijai domāti elementi. Nevis, lai pievienotu kādai lietai ārējo «laķējumu», bet gan atrodot labāko risinājumu, lai nestu maksimālu labumu sabiedrībai, kas izmantos konkrēto lietu vai pakalpojumu. Tas viss notiek, pateicoties arī izpratnes maiņai par dizaina vietu mūsu ikdienā. Jāpiebilst, ka šīs jomas popularizēšanā savs devums ir arī Latvijas Mākslas akadēmijai, kas ik gadu rīko Dizaina Diplomandu dienas. Un arī šī jaunizveidotā balva, cerams, veidos vēl dziļāku izpratni par dizaina pievienoto vērtību.