APRITĒ: Zobens jātur gatavībā
«Dzimtenes mīlestība vienmēr ir aktuāla tēma, un tieši par to ir No zobena saule lēca, kas pastarpinātā veidā to arī māca. Un vēl – es nevaru iejaukties lielajā politikā, ko bīda citi spēki, bet ar savu darbu varu atgādināt latviešiem, ka ir dzimtene, ir Latvija, ir mūsu valoda un tradīcijas. Un to vajag atgādināt katru mīļu brīdi, ja vispār gribam saglabāt latvietību, savu identitāti,» uzskata horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Šīs izrādes nosaukums neviļus atgādina – ja īstajā brīdī nebūsi gatavs pacelt zobenu, saule neuzlēks.
Uzreiz pēc valsts svētkiem, 19. un 20. novembrī, Ķīpsalas hallē atkal būs iespējams noskatīties nu jau par leģendāru dēvējamu dejas izrādi No zobena saule lēca. Dejas izrāde No zobena saule lēca pirmo reizi tika uzvesta 2010. gada novembrī, pēc tam to vēlreiz bija iespējams skatīties 2013. gadā, bet šogad, tieši pusnaktī saulgriežos, tā tika izdejota Neikenkalna dabas koncertzālē Kocēnu novada Dikļos, vietā, kur 1864. gadā piedzima dziesmu svētki. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs uzsver, ka visas reizes iniciatori iestudējuma reanimēšanai ir bijuši tieši dejotāji (uzvedumā piedalās vairāk nekā 40 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīvi, vairāk nekā 1000 dejotāji), kas šo darbu grib izpildīt, turklāt visas reizes dejas izrāde raisījusi milzīgu skatītāju interesi. Uzdevuma režisors ir Uģis Brikmanis, piedalās bungu un dūdu grupa Auļi, etnomūziķi Kristīne Ādmine, Liene Brence, Lauma Bērza, Aiga Sprindža, Sandra Budeviča, Rihards Rudzītis un koris Gaudeamus. Tērpu autores - Evija Dāboliņa un Kristīne Korečko.
Dejas izrāde No zobena saule lēca ir stāsts par sewno baltu dzīvi, kuru dalībnieki atspoguļo dejā, mūzikā, rituālos un scenogrāfijas simbolos, tā radīta kā kultūras vērtība, atspoguļojot mūsu senču viedo dzīvesziņu. Izrādes sižetiskā līnija ļauj iepazīt baltu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskākos ritus, piemēram, dzimšanu, kristības, kāzas. Izrāde ir par cilvēka likteni - spēju to pieņemt. Stāsts ir ar laimīgām beigām, taču tas aizskar tādas tēmas kā drosme, izvēle, zaudējums. Tas nav par tiem, kuri karo, bet par tiem, kuri kādu pavada karā, par tiem, kuri dzīvo blakus, par tiem, kuri gaida pārnākam no kara, par tiem, kuri nesagaida, un tiem, kuri sagaida.
Agris Daņiļevičs valsts svētkus pavadīs mēģinājumos, kas ieplānoti no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet par brīvdienu neesamību nesūrojas. «Kāpēc gan nestrādāt? Šīs izrādes mēģinājumi ir kā saldais ēdiens. Ir īstais brīdis kaut ko mainīt, arī iedvesmot dejotājus. Laiks kopā ar līdzīgi domājošiem arī ir svētki. Esmu pārliecināts - tiem, kas piedalās šajā izrādē, rūp latviešu kultūra, tās uzturēšana un saglabāšana.»
Vaicāts izteikt novēlējumu valsts svētkos, horeogrāfs iesaka visiem uzmanīgi analizēt Latvijā un pasaulē notiekošo, latviešiem aprakt kara cirvjus, ko esam gatavi izmantot cīņā cits pret citu, bet vienoties un saprast, cik nopietna šobrīd ir situācija. «Latvieši, esiet saimnieki savā zemē!».