Imanta Ziedoņa muzejs Dzirnakmeņi pašlaik vēl nav akreditēts, taču līdz gada beigām to izdarīs, sola muzeja direktore Dace Zariņa. Valsts budžetā šā privātā muzeja kultūrvēsturiskā mantojuma uzskaitīšanai un sakārtošanai šim gadam tika atvēlēti 50 000 eiro, lai gan muzeja veidotāji lūdza 100 000 eiro. Arī nākamajam gadam vajadzīgi līdzekļi – 158 000 eiro, un, iespējams, daļa finansējuma tiks piešķirts no tā dēvētajām deputātu kvotām.
Pašlaik viss notiek, un uztraukumam, ka muzejs šogad varētu palikt bez akreditācijas, neesot pamata, uzsver Dzirnakmeņu direktore Dace Zariņa. Visticamāk, ka tas notiks 24. novembra vai 14. decembra Muzeju padomes sēdē. Dokumenti uz akreditāciju Muzeju valsts pārvaldē iesniegti 20. augustā, un nekādu aizķeršanos vai šķēršļu izvērtēšanas procesā nav bijis. Valsts piešķirtie līdzekļi izlietoti tam, kam tie tika lūgti, - darbinieku algām, krājuma sakārtošanai un uzskaitei, komunikācijai, skaidro muzeja direktore. Ar šo summu, protams, bijis par maz, jo tā bijusi tikai puse no vajadzīgā apjoma, kas bija 100 000 eiro. Trūkstošo naudu rodot dažādos avotos: gan no privātiem atbalstītājiem, gan Kultūrkapitāla fonda, gan Eiropas Savienības fondiem. D. Zariņa norādīja, ka nākamajam gadam būtu nepieciešami 158 000 eiro. Vai tie tiks arī piešķirti, grūti pateikt, taču Saeimas deputātiem šāda informācija ir zināma. «Ja tiks piešķirta visa summa, tas nozīmē, ka varēsim īstenot ne tikai nelielu daļu no saviem plāniem,» norādīja Dzirnakmeņu direktore. Ir cerība, ka tā sauktās deputātu kvotas varētu tikt Imanta Ziedoņa muzejam, Žaņa Lipkes memoriālam un Okupācijas muzejam.
Jāpiebilst, ka arī Žaņa Lipkes memoriāls (arī privātais muzejs), kurš tapis par ziedotāju naudu, akreditāciju 2013. gadā izgājis ar valsts atbalstu - 50 000 latu, apliecināja viens no muzeja autoriem Māris Gailis. Sākotnēji neesot bijusi doma kļūt par muzeju, taču tieši iespēja gūt valsts atbalstu motivējusi iziet akreditāciju. Šobrīd memoriāls, kas ir atvērts visu gadu, ik gadu saņemot no Latvijas budžeta vairāk nekā 70 000 eiro.
Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns pauda pārliecību, ka līdz gada beigām Dzirnakmeņus akreditēs. Viņš gan norādīja, ka zināma aizķeršanās ir un tas attiecas uz krājuma sagatavošanu. Normas, ko prasa akreditētam muzejam, ir vienādas visiem - vai tie būtu privāti, pašvaldības vai valsts pārziņā esošie. « Viena no kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanas formām ir muzejs, un ir arī citas iespējās, kā to var darīt. Ja ir izlemts par muzeju, tad jārespektē prasības, kas uz to attiecas,» teica J. Garjāns. Aizķeršanos radot arī tas, ka darbinieki Dzirnakmeņos ir gados jauni un krātuvju darbā nepieredzējuši. Rūdītākiem muzejniekiem šāds darbs ietu raitāk. Taču svarīgi, ka šeit strādājošajiem esot pozitīva attieksme un izpratne par izvērtēšanas procesu. Darbinieki bieži ierodoties uz konsultācijām, un soli pa solim krājums iegūst vajadzīgo formu. KM pārstāvis akcentēja, ka tikai akreditēti privātie muzeji var pretendēt uz valsts finansējumu - gan tikai tas, kas attiecas uz valstij nozīmīgo sadaļu, taču par uzturēšanu un darbību jāatbild privātpersonām pašām. Tas, ka Dzirnakameņi jau pirms visa procesa saņēmuši atbalstu no nodokļu maksātāju naudas, ir, visticamāk, tāpēc, ka «nostrādāja Ziedoņa vārds», pieļāva J. Garjāns. Viņš gan nenoliedza, ka muzejs ir interesants ar to, ka atšķiras no citiem, - tas meklē savus oriģinālos ceļus. Patiesībā jau tā būtu jādomā ne tikai privātajām krātuvēm, bet arī visām pārējām. Tāpat vienmēr jāpatur prātā ilglaicīga pieeja, lai muzejs neapstātos pie sasniegtā un neiegrimtu rutīnā, jo ar vecām formām mūsdienās apmeklētājus piesaitīt vairs nevar.