Jaunumi Dilana lietā – neskaidrība turpinās
Šonedēļ Nobela prēmijas oficiālajā vietnē parādījās paziņojums, ka Bobs Dilans esot beidzot pats piezvanījis Zviedru akadēmijas pārstāvjiem.
Tas, kas runāts telefonsarunā, sīkāk izpausts netiek. Nobela fonda komunikācijas direktores Annikas Pontikis parakstītajā oficiālajā paziņojumā Dilans citēts tik vien kā: «Ziņa par Nobela prēmijas saņemšanu atstāja mani bez valodas.» «Esmu tik ļoti pagodināts.» Savukārt par iespējamo Boba Dilana piedalīšanos decembrī gaidāmajos Nobela prēmijas pasākumos nekas ziņots netiek, jo pagaidām neesot izlemts, vai viņš tajos ņemšot dalību. Ar solījumu, ka Nobela fonds dalīsies ar informāciju, tiklīdz tā būs pieejama, šis visnotaļ savādais paziņojums arī beidzas, un pēdējo piecu dienu laikā nekādas citas ziņas nav parādījušās.
Jāatgādina, ka 21. gadsimtā visvairāk apspriestā Nobela prēmijas laureāta literatūrā - amerikāņu dziesminieka Boba Dilana - sāga sākās pēc tam, kad Zviedru akadēmija, ieturot tikpat karalisku pauzi kā Vija Artmane filmā Teātris, beidzot paziņoja par savu lēmumu, kas izraisīja debates visā pasaulē par to, vai Dilans vispār ir dzejnieks. Eļļu ugunī pielēja arī no Nobela prēmijas vietnes izčibējušais FAQ - visbiežāk uzdoto jautājumu un atbilžu apkopojums, kurā skaidrā angļu valodā tika teikts - balvu literatūrā var saņemt tikai rakstnieks, nevis citu nozaru mākslinieks, kas kaut ko sarakstījis. Akadēmiķi sava balsojuma rezultātā tomēr nodemonstrēja, ka uzskata Bobu Dilanu par īstu dzejnieku. To intervijā apstiprināja Sāra Daniusa, Zviedru akadēmijas sekretāre, paziņojot, ka Dilans ir patiesi izcils angļu valodā rakstošo tautu dzejnieks, un ieteica visiem noklausīties Boba Dilana 1966. gada albumu Blonde on Blonde, kas esot «ekstraordinārs Dilana briljantās dzejrades paraugs». Šajā intervijā Sāra Daniusa gan netieši atzina, ka Zviedru akadēmija esot paplašinājusi apbalvojamās literatūras robežas.
Arī Latvijā komentāri par Boba Dilana piemērotību Nobela prēmijai sita augstu vilni. Amerikāņu dziesminiekam bija savi atbalstītāji un kategoriski noliedzēji. Daži jokoja, ka nākamgad vajadzētu Nobela prēmijai beidzot izvirzīt Guntaru Raču, kurš taču arī esot neskaitāmu dziesmu tekstu autors, bet Klāss Vāvere pat veica savdabīgu izmeklēšanu sociālajos tīklos, lūdzot atsaukties un sniegt informāciju par Boba Dilana dzejas publikāciju kaut kad Atmodas laiku presē. Galu galā noskaidrojās, ka Bobu Dilanu savulaik atdzejojusi Amanda Aizpuriete un šie teksti tikuši publicēti kādā no literārā žurnāla Avots numuriem. Iespējams, apjukums Latvijā tik tiešām ir saistīts ar to, ka Dilana dzeja/teksti ir atdzejoti maz un gandrīz neviens tos vairs neatceras lasījis. Bet ja runājam par dziesmu tekstiem - jau sen beigušies tie laiki, kad tos masveidā kāds klausījās. Mūsdienās popmūzika visos tās neskaitāmajos virzienos galvenokārt ir fona ļerkšķis, kas traucē vai netraucē dzīvot, bet teksti tajā ir tik sekli un stulbi, ka ne jau velti Eirovīzijā reižu pa reizei patrāpās dalībnieki, kas dzied pašu izdomātā valodā.
Ja aplūko aptauju Nobela vietnē, kur jāatbild uz jautājumu Vai esat kādreiz dzirdējuši vai lasījuši Boba Dilana dzeju?, tad ar jā atbild 72% respondentu, bet to kopējais skaits vakar no rīta bija 16 915 balsotāju. Pirms divām nedēļām Frankfurtes grāmatu mesē vairāki vācu apgādi savos stendos lika akcentu tieši uz to, ka izdevuši Boba Dilana liriku vācu valodā. Vienā no stendiem bija apskatāms arī dzeju krājums, kas lapaspušu skaita ziņā neatpalika no Roberto Bolanjo romāna 2666 latviešu izdevuma. Tātad, ko atdzejot, ir, diezin vai kāds izdevējs tik ļoti ņemtos ar teju vai 1000 lappušu biezas dzejas grāmatas drukāšanu, ja tās saturu veidotu šķidras rīmes, kuras saklabinātas uz atskaņām tā, lai varētu nodziedāt trīs akordu pavadījumā.
Visā šā gada Nobela prēmijas kņadas kontekstā par to, kurš ko sacīja vai nepateica, kas aktuāls pasaules dzeltenajai presei, svarīgāk tomēr ir atbildēt uz jautājumu, kas notiks tālāk. Aģentūras Reuters zviedru korespondents Džoans Senero ir izpētījis arī turpmāko iespējamo scenāriju. Fakts numur viens ir tāds, ka no Nobela prēmijas nav iespējams atteikties. Tās laureāts, protams, var neierasties uz balvas pasniegšanu un ignorēt visu, kas ar to saistīts. Vienalga viņš ir Nobela prēmijas laureāts literatūrā. Šīs balvas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad tā ir noticis. Traģiskākais, šķiet, saistās ar Hruščova laiku Padomju Savienību. 1958. gadā prēmija tika piešķirta Albēra Kamī virzītajam kandidātam krievu rakstniekam Borisam Pasternakam. Sākotnēji viņš, protams, bija laimīgs un piekrita balvu saņemt, bet padomju valdība neļāva to izdarīt un ar masīvu nosodījuma kampaņu iedzina Doktora Živago autoru kapā.
Iznāk, ka vienīgais, ko Bobs Dilans var reāli zaudēt, - tā ir apmēram 900 000 eiro vērtā naudas prēmija. Nobela fonda naudas piešķiršanas noteikumi paredz, ka šo summu izmaksā par attiecīgā autora nolasīto lekciju, un ļaudis, kas šo faktu zina, ne bez pamata ironizē, ka teju katrs būtu gatavs nolasīt lekciju par tik karalisku atalgojumu. Boba Dilana gadījumā tomēr nauda nespēlē lielu nozīmi. Kāds jau aprēķinājis, ka Nobela prēmijai līdzvērtīgu summu viņš bez milzu grūtībām nopelnot apmēram pusgada laikā. Līdz ar to jautājums - vai Bobs Dilans ieradīsies uz svinīgo ceremoniju un nolasīs lekciju - ir drīzāk gan noformulējams šādi - vai dziesminieks atteiksies no liekiem 900 000 eiro, kurus, protams, var novirzīt kaut vai labdarībai. Tomēr netieši - ja Dilans uz pasākumu neatbrauks, var gadīties, ka tas būs pamatīgs kūliens tiem akadēmiķiem, kas, balsojot par viņa kandidatūru, nobalsoja par literatūras robežu paplašināšanu.