KULTŪRA: Frankfurtes grāmatu tirgus vēderā
Pasaulē lielāko gada notikumu grāmatniecības jomā – Frankfurtes grāmatu tirgu – šogad raksturoja apņēmība būt politiski aktīviem un paust savu pozīciju par dažādām karstajām tēmām. Savukārt pati pilsēta sagaidīja ar rudenīgu lietu un ilgām pēc lielā lasīšanas un literāro baudu neprāta, kurā, neraugoties uz bargām cenām, allaž iesaistās vismaz simtiem tūkstošu apmeklētāju.
Politika un grāmatas
Vācu grāmatu izdevēju un grāmatu tirgotāju apvienības vadītāja Heinriha Rītmillera runa tirgus atklāšanas svinīgajā ceremonijā vairāk gan atgādināja politisku avīžrakstu. Tajā liela uzmanība tika pievērsta Turcijā notiekošajam, akcentējot nu jau pāris mēnešus cietumā ieslodzītās kurdu žurnālistes Asli Erdoganas likteni. Skaidrs, ka Vācijā, kur turku kopiena ir visai ietekmīga, zinot pēdējo mēnešu Vācijas un Turcijas dažubrīd ne pārāk rožainās attiecības, šogad kaut ko tādu varēja sagaidīt. Savukārt, ejot garām daudzajiem diskusiju stendiem, bija grūti nepamanīt tādus virsrakstus kā sieviete un islāms vai sievietes loma ģimenē islāma sabiedrībā, bet varbūt es maldījos, lielu interesi publikā tie neradīja. Paviljonā, kurā bija arī Latvijas stends, pēc izkļūšanas no starptautiskās izolācijas un embargo atcelšanas visnotaļ aktīvi darbojās Irāna, tā vien šķiet, šajā stendā pulcējās visa vietējā irāņu diaspora.
Dzejnieks Dilans
Nobela prēmijas kaislības šogad Frankfurtē varbūt nešķita tik traģikomiskas kā pērn, kad balva tika Svetlanai Aleksijevičai un viņas portretu visnotaļ jokainajā Baltkrievijas oficiālajā stendā nācās grūti saskatīt, jo tāds tur vienkārši netika izlikts. Tomēr arī šogad Bobs Dilans nebija nekāds dižais lielums, ar kuru izdevēji censtos pievilināt publiku, jo šis nudien nav nedz dziesminieku, nedz arī dzejnieku laikmets. Taču apgalvot, ka viņš tiktu ignorēts, arī nevar. Pāris vācu izdevēju stendus rotāja Boba Dilana plakāti, varēja arī aptaustīt un apskatīt viņa dzejas krājumus. Viens no tiem - iespaidīga biezuma brošēts ķieģelis pēc izmēriem rosināja asociācijas ar kārtīgu telefongrāmatu. Tomēr attieksme pret prēmijas laureātu bija ne pārāk nopietna, joki par šo tēmu tika plēsti uz nebēdu. Tad jau Nelei Noihausai vai Ritai Falkai tika izrādīta krietni lielāka uzmanība, savukārt vēl viens pretendents uz Nobela prēmiju - Haruki Murakami, ko Latvijā daudzi pašmāju eksperti par rakstnieku neuzskata, bija izpelnījies krietni lielāku plakātu par Dilanu. Ja balva tiktu viņam, tracis droši vien būtu vēl lielāks.
Autorizdevēji
Saistībā ar Frankfurtes priekšvakarā Latvijā uzvirmojušajām kaislībām par pelnītkārajiem izdevējiem, bija interesanti paskatīties, kā šogad izskatīsies viena no izstādes pieteiktajām lētajām tēmām - self publishers jeb autorizdevēji, jeb varbūt arī pašdrukātāji. Pērn mesē viņi plosījās diezgan aktīvi, piesaistot uzmanību ar dažādiem atraktīviem saukļiem: mēs gribam autorus, mēs gaidām tieši tevi! Neizdevās iekļūt viņu konferencē, tomēr pašā izstādē autorizdevēju bija pamaz. Dažas firmas piedāvāja to, ar ko arī Latvijā vismaz teorētiski (un daži arī praktiski) jau esam saskārušies. Tehnoloģijas tiešām ļauj ielikt datora programmā word uzrakstītu tekstu un dabūt laukā kaut ko līdzīgu grāmatai bez īpašas izdevēju klātbūtnes. Mašīna pati izveido maketu un pat vāku, atliek tikai pateikt - patīk vai ne. Pie viena tā veido arī egrāmatas formātu, kuru pēc tam var lasīt kaut vai telefonā. It kā jau viss ir ļoti vienkārši, arī nosūtīt pakalpojuma sniedzējiem savu materiālu var pat ar telefona palīdzību. Tomēr plauktā izliktais galaprodukts nudien ne pēc kā neizskatījās, to varbūt varētu izmantot iesācēji autori vai cilvēki, kas vēlas savas datorpiezīmes glabāt arī nodrukātas uz papīra, iesietas grāmatā, bet pirkt to var droši vien tikai ārkārtas gadījumos. Pieļauju, ka pasākums tiešām ir salīdzinoši ļoti lēts. Neņemos spriest, vai tā būs tāda pati revolūcija, kā savulaik Gūtenberga ieviestā iespiedmašīna, kas galu galā iznīcināja ar roku rakstīto grāmatu mākslu. Taču pēc pērn radītā pārliecinošā iespaida, ka šajā nozarē viss tūlīt sāksies un self publishers būs grāmatniecības gaišā nākotne, šogad tā vairs nešķita. Arī vārds egrāmata mesē nelikās pārlieku populārs pat mācību grāmatām veltītajos stendos, kur dominēja drukātā produkcija. Ka tik nu mīļā Latvijas izglītības sistēma neiebrauc kādā vecu tehnoloģiju grāvī. No drausmīgajiem planšetdatoriem to pirms dažiem gadiem glāba vien brīnums.
Holandieši un flāmi
Beļģijas un Nīderlandes monarhi šogad svinīgi atklāja goda viesu holandiešu un flāmu paviljonu. Šoreiz viesis tātad nav viena valsts, bet gan divas Eiropas valodas. Vienu no tām pie mums mēdz dēvēt gan par holandiešu, gan nīderlandiešu valodu, bet otra, ko valodnieki uzskata par pirmās dialektu, ir flāmu valoda. Mūsdienās tās lieto gan Nīderlandē, gan Beļģijā, tāpēc abas majestātes uzskatīja par savu godu ierasties Frankfurtē. Atradu statistiku, kurā tika teikts, ka holandieši un flāmi izstādē piedāvā 454 jaunus darbus dažādos žanros, iztulkotus vācu valodā, bet parasti ik gadus vāciski tiekot tulkoti apmēram 85 darbi. Pērn pavasarī Londonā satiktais Koens van Bokstals no Flāmu institūta teica, ka viņiem savas literatūras popularizēšanas vajadzībām esot diezgan maz naudas - tikai 15 miljonu eiro gada budžets. Kaut mums būtu tāda nabadzība! Goda viesu paviljons šogad varbūt nebija tik atraktīvs kā pērn Indonēzijai, tomēr viņi darbojās ļoti produktīvi un pārliecinoši, ar garšvielu maisiņiem neaizrāvās, lielāko akcentu liekot uz vācu autoru smadzeņu masēšanu, aktīvi darbojoties arī vairākās citās Frankfurtes vietās, iebarojot vāciešiem savus autorus.
Latvijas stends
Pēdējos gados ir noklusušas diskusijas par to, vai labi izskatāmies grāmatu mesēs - tas tāpēc, ka esam iemācījušies izskatīties solīdi. Piektajā meses paviljonā atrodamies labā kompānijā, arī interese par mūsu stendu ar katru gadu kļūst lielāka. Zinu, ka, parādoties pirmajām izstādes stenda fotogrāfijām, parasti sākas lielā pētīšana, kādas grāmatas tad nu ir bildē redzamas. Tomēr šis jau nav nekāds grāmatu vāciņu skaistumkonkurss, un diezin vai uz Frankfurti būtu jāved kaudzēm grāmatu. Ir jāved profesionāli sagatavoti materiāli: bukleti, paraugtulkojumi, cita informācija par literatūru un grāmatniecību, un tiem jābūt daudz. Latvijas pārstāvji - aģenti, izdevēji - strādāja pietiekami aktīvi, reizēm stendā pat nebija vietas, kur dažādu valstu un izdevniecību pārstāvjiem apsēsties pie sarunu galda. Sava programma bija arī Latvijas poligrāfijas uzņēmumiem, dažiem arī atsevišķi stendi.
Grāmatu pasaules specifika ir tāda, ka reizēm vienu darbu pērk arī četrus un piecus gadus. Jācer, ka ieguldītā enerģija ar laiku atmaksāsies. To, vai pēdējo pāris gadu darbs Frankfurtē ir attaisnojies, redzēsim, kad tas pārtaps reāli izdotās grāmatās. Pirmais atskaites punkts varētu būt nākamā gada sākums, kad būs noslēgušies visi 2016. gada Latvijas Rakstnieku savienības ārzemju izdevēju atbalsta konkursi.
Jaunas iespējas
Liels prieks, ka Latvijas Rakstnieku savienībai izdevās kļūt par vienu no starptautiskā tīklojuma ENLIT (European Network for Literary Translation) dibinātājorganizācijām. Šis veidojums Frankfurtē ieguva visu to, lai varētu tikt oficiāli piereģistrēts un sākt darboties - valdi, statūtus un pārējo birokrātisko atribūtiku. Organizācijas mērķi ir ļoti konkrēti - atvieglot tulkotāju un izdevēju darbu, popularizējot tās dalībvalstu literatūru. Šī būs struktūra, ar kuras palīdzību menedžeri, kas vada tulkojumu ārvalstu izdevēju atbalsta programmas, varēs sadarboties uz līdzvērtīgiem principiem. Ja ņem vērā pērno šmuci ar Latvijas Literatūras centru un to, ka Latvijas Rakstnieku savienība šajā jomā starptautiskajā arēnā darbojas tikai desmit mēnešus, iekļauties šādā tīklojumā kā dibinātājiem ir panākums, kas nākotnē varētu dot labus rezultātus. Tikšanās laikā ar citu valstu kolēģiem bijām diezgan vienisprātis, ka sistēma jāveido uz savstarpēja izdevīguma principiem, ja kāds izdod mūsu autora grāmatu, meklējam iespēju izdot Latvijā šīs valsts rakstnieka darbu un otrādi. Protams, lielāka interese bija par darbiem, kuriem ir kaut minimāls komerciāls potenciāls. Pārrunāju situāciju ar vairāku valstu pārstāvjiem un secinājām, ka gandrīz visām valstīm ir daudz kopīga - pārlieku liela aizraušanās ar angliski rakstītās literatūras tulkojumiem un diezgan snobiska attieksme pat pret savu tuvāko kaimiņvalstu literatūru. Šo attieksmi vajadzēs lauzt un mainīt.
***
MESe skaitļos
• Lielākā izdevējdarbības industrijas izstāde pasaulē
• Šogad tajā piedalījās 7100 izstādes dalībnieki no vairāk nekā 100 valstīm, kas vien veidoja ap 275 000 apmeklētāju
• Meses laikā notika vairāk nekā 4000 pasākumu
• Frankfurtē bija akreditēti apmēram 10 000 žurnālistu un 2000 blogeru