«Tas nav depresīvs stāsts, tā ir pasaka pieaugušajiem. Neapšaubāmi, šajā stāstā galvenā persona ir Margarita, es šo darbu nosauktu par Margaritas kaislībām,» saka režisors Aiks Karapetjans.
30. septembrī šīs sezonas pirmais jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā - Šarla Guno opera Fausts. «Man šī izrāde ir par laiku. Par to, kā cilvēkam tiek dota otra iespēja izdzīvot pilnvērtīgu mūžu, bet viņš to neizmanto sakarīgi.»
Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Tadeušs Voicehovskis, režisors Aiks Karapetjans, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, video mākslinieks Artis Dzērve un kustību režisore Linda Mīļā. Galvenās lomas jauniestudējumā atveidos Sonora Vaice vai Margarita Vilsone, Valentīns Ditjuks vai Raimonds Bramanis, Andreass Bauers vai Krišjānis Norvelis. Šarla Guno operas Fausts pirmizrāde notika Parīzes Théâtre-Lyrique 1859. gadā. Rīgas Pilsētas teātrī Fausts pirmo reizi uzvests 1862. gadā, Latvijas Nacionālās operas trupā Fausts pirmo reizi tika iestudēts 1918. gadā. Šis jauniestudējums ir pirmais Šarla Guno operas Fausts uzvedums Latvijā 21. gadsimtā. Aiks Karapetjans jauniestudējumu veido vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma mēmā kino stilistiku. «Šarla Guno opera dod ļoti labu iespēju radīt krāšņu, atmosfērisku, biedējošu, bet arī tajā pašā laikā izklaidējošu izrādi,» uzskata režisors Aiks Karapetjans. Viņš ir pārliecināts, ka jaunākais iestudējums Baltajā namā spēs piesaistīt to cilvēku uzmanību, kurus vispār interesē kultūra un mūzika, «kuri nesēž tikai internetā, kuri uz dažām stundām grib aizmirst par briesmīgo realitāti».
Guno Fausts nav Gētes Fausts
Aiks Karapetjans pirmo reizi operā debitēja pirms pieciem gadiem, iestudējot operu Seviljas bārddzinis, kas vēlāk saņēma Latvijas gāzes gada balvu operai kā sezonas labākais jauniestudējums, kā arī Lielo mūzikas balvu 2011 kategorijā Gada uzvedums, bet Aiks Karapetjans bija izvirzīts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Sasniegums muzikālajā izrādē. Šī iestudējuma veiksmīgais skatuves mūžs, visticamāk, nodrošinājis iespēju veidot šo darbu, uzskata Aiks Karapetjans.
Tā esot tikai sakritība, ka viņš, nupat 33 gadu jeb tā saucamo Jēzus vecuma slieksni pārkāpis, veido iestudējumu, kura pamatā ir senā leģenda par vīru, kas meklē atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem: kas ir visa pamats, no kā viss radies, kāda ir dzīves jēga? «Neticu simboliem, zīmēm, tas viss ir pilnīga figņa. Mēs visi zinām, kas ir Gētes Fausts, bet tas stipri atšķiras no operas, kuras libretā tikai pirmā daļa ir no Gētes Fausta, jo franči savā stilā no tā stāsta ir paņēmuši tikai romantisko līniju, tikai mīlasstāstu, un par to uztaisījuši operu. Līdz ar to Guno Fausts nav Gētes Fausts,» uzsver Aiks Karapetjans. Līdzīgi kā Gēte ir interpretējis leģendu par Faustu, arī šī iestudējuma radošā komanda veido savu interpretāciju par to. «Mēs mēģinām radīt savu pasauli, tās pamatā ir gotika, 15.-16. gadsimts, bet tajā pašā laikā nemēģinām atdarināt šo vēsturisko periodu, bet uz tā pamata būvēt savu fantasmagoriju, pilnīgi citu nereālu un nosacītu pasauli. Protams, ikvienu stāstu jeb iestudējumu var aktualizēt, arī operu var politizēt, ar to taisīt sociālu mesidžu, bet - vai vajag?» vaicā Aiks Karapetjans. «Man ambīcijas joprojām lielas, bet tagad man ir lielāka pārliecība par savu darbu, un nevis tāpēc, ka vairāk ticu sev, bet ir lielāka pieredze, bet līdz ar to arī lielākas bailes, un tas ir loģiski - jo vairāk zini, jo vairāk baidies. Toreiz es vispār nebaidījos, jo nezināju, kas tas ir. Man nebija nekāda spiediena. Tagad ir grūtāk, jo ir iepriekšējā veiksmīgā iestudējuma spiediens, cilvēki gaida kaut ko līdzīgu, bet Fausts ļoti atšķiras no Seviljas bārddziņa, tas ir materiāls, ar kuru var baigi izgāzties. Saprotu, ka profesionāli viss būs kvalitatīvi, bet līdz pirmizrādei es nevaru atbildēt uz jautājumu, vai tas viss «strādās». Es cenšos taisīt tā, lai viss būtu maksimāli labi, bet ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē rezultātu un kas paliek skatītājiem nepamanīti. Diemžēl laiks ir mūsu galvenais ienaidnieks, ir jātiek galā ar dažādām problēmām, kas ir jebkurā iestudējumā.»
Darbi, kas atstāj rētas
Uzreiz pēc šī iestudējuma Aiks Karapetjans turpinās darbu pie savas trešās spēlfilmas Pirmdzimtais. Filma jau esot samontēta, esot vēl krietni daudz darba tās pēcapstrādes procesā, bet pavisam noteikti nākamajā gadā var gaidīt tās pirmizrādi. Filmā galvenās lomas atveido aktieri Kaspars Znotiņš, Maija Doveika un Kaspars Zāle, un filmas veidotāji jau darījuši zināmu, ka topošais trilleris būs stāsts par vidēja vecuma inteliģentu, kurš, cenšoties sievas acīs atjaunot savu reputāciju, ko jūtas zaudējis pēc nepatīkama incidenta ar laupītāju, nejauši izdara slepkavību un ar laiku sāk saskatīt noslēpumainas sakarības starp mirušo, sievas grūtniecību un noslēpumainu šantāžistu, kurš viņu spiež rīkoties pret paša gribu.
«Tā ir filma par bailēm un par attiecībām, bet no vīrieša skatu punkta. Man neraksturīgs darbs, bet mani neinteresē atkārtot to, ko jau esmu darījis. Iespējams, tā ir mana problēma, ka es visu laiku mēģinu kaut ko jaunu,» saka Aiks Karapetjans. Režisors neslēpj, ka caur saviem darbiem mēģina uzdot «mūžīgos jautājumus» un tiem, kurus arī interesē viņa uzdotie jautājumi, palīdz «vismaz parunāt ar sevi, būt dialogā ar sevi un būt ilūzijā, ka atbildes vispār eksistē. Esmu pārliecināts, ka režisoram nevajag taisīt skatītāju vairākumam komfortablus darbus. Ja tiek dota radoša brīvība, tad ir liela kļūda taisīt darbu, kas domāts tikai skatītāju vairākumam, un prātot par naudas nopelnīšanu. Ja būs piedāvājums taisīt «kases grāvēju», tā būs cita lieta, bet pagaidām es taisu darbus, kas, cerams, atstāj rētas skatītājos.»
Darīt to, kas patīk
«Ciest nevaru atrasties dabā, tāpēc man ir konflikti ar manu sievieti, jo viņa ļoti grib būt dabā, bet es tur nevaru izturēt, tur jūku prātā, dabā jūtos nedrošs un nekomfortabli, mani tas nogurdina, tad labāk sēžu mājās un kaut ko daru. Turklāt - ja sākšu laiku tērēt būšanai dabā, tad visam pārējam nepietiks laika,» smaidot saka Aiks Karapetjans. Pēc tik intensīva darba perioda viņš noteikti atļaušoties mazāk strādāt, risinās sadzīviskas problēmas, vairāk laika pavadīs ar ģimeni, bet jo īpaši - pusotru gadu veco meitiņu, kurai dots armēņu vārds Ani. Kā zināms, Ani ir senpilsēta Turcijā, netālu no Armēnijas robežas, kas no 961. līdz 1046. gadam bija Armēnijas karalistes galvaspilsēta, bet 1319. gadā to nopostīja zemestrīce. Ja izdosies viss kā iecerēts, nākamvasar dosies uz savu senču dzimteni Armēniju, kur joprojām dzīvo viņa abu vecāku dzimtas. Tētis ir pārliecināts, ka viņa meita runās gan armēņu, gan latviešu valodā. «Domāju, ka viņa zinās divas pilnīgi nevajadzīgas valodas, kurās pasaulē runā ļoti maz cilvēku, bet pagaidām meita runā savā valodā,» smaidot saka jaunais tētis un piebilst, ka, lai arī tas izklausās pragmatiski, bez tā šajā dzīvē nudien nevarot iztikt, bet ar kaut ko ir jāsāk, un viņu ģimenes gadījumā tās būs abas šīs valodas.
«Ceru, ka latviešiem un armēņiem viss būs labi, bet kā valstij Latvijai ir daudz labvēlīgāka situācija tieši ģeopolitiski. Ticiet man - austrumos tikai smejas par tām problēmām, kas ir šeit, jo tur ik brīdi var būt reāls karš. Brīnos, ka Armēnija kā valsts vēl eksistē, ņemot vērā tai apkārt esošās impērijas, kas vēstures gaitā mēģinājušas mainīt armēņu ticību un kultūru. Tomēr pasaule mainās, par to cepties ir bezjēdzīgi, jo neviens neko nevar mainīt, tas ir normāls process, tas jāpieņem. Es pat teiktu - pasaule ir mainījusies, bet tas noticis tik ātri, ka cilvēks tam nav spējis tikt līdzi. Viens cilvēks neko nevar, viņš var tikai strādāt un darīt to, kas pašam patīk.»
***
Aiks KAREPETJANS
• Kinorežisors un mākslas zinātnieks
• Dzimis 1983. gada 10. jūlijā Armēnijā
• Dzīvesbiedre Lote, meita Ani (1,5)
• Mācījies Rīgas 9. vidusskolā (1990-1997) un Rīgas 22. vidusskolā (1997-2000). Ieguvis bakalaura grādu mākslas zinātnē Latvijas Mākslas akadēmijā (2005), izstrādājot bakalaura darbu Nāves tēma latviešu glezniecībā 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā
• Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis maģistra grādu audiovizuālajā mākslā (2007), diplomdarbs - īsfilma Riebums (ir šīs filmas scenārija autors, režisors, montāžas režisors un producents). Filma tika atzīta par labāko studentu filmu nacionālajā kinofestivālā Lielais Kristaps, tā tika nominēta arī kategorijās Labākā īsmetrāžas spēlfilma un Labākā otrā plāna aktrise
• Gadu studējis Parīzes kinoskolā ESEC
• Bavārijas televīzijas organizētajā Starptautiskajā kino augstskolu festivālā 2007 Karapetjans ar savu filmu Dubultdzīve ieguva 2. vietu 49 augstskolu konkurencē, filma iekļauta Minhenes kinofestivāla oficiālajā programmā. Ar filmām Lost, 30x7 un Riebums piedalījies vairākos starptautiskos festivālos
• Veidojis filmas Cilvēki tur un M.O.Ž. Šobrīd strādā pie savas trešās spēlfilmas Pirmdzimtais
• Iestudējis operu Seviljas bārddzinis (2011), kas saņēma Latvijas gāzes gada balvu operai kā 2010./2011. gada sezonas labākais jauniestudējums, kā arī Lielo mūzikas balvu 2011 kategorijā Gada uzvedums. Aiks Karapetjans bija izvirzīts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Sasniegums muzikālajā izrādē