«Daudzi komponisti savas daiļrades sākotnējā periodā uzskatījuši, ka ar skaņdarbu rakstīšanu var izglābt pasauli. Taču agrāk vai vēlāk visi kā viens sapratuši, ka ir naivi tā domāt. Arī man sāk šķist, ka ar mūziku neko īpaši mainīt nevar, bet tā var sniegt cilvēkiem emocijas un likt par kaut ko padomāt. Un tas ir pats skaistākais,» domā jaunais komponists un diriģents Jēkabs Jančevskis. Viņam šovakar debija Latvijas Nacionālajā teātrī – mūzika izrādei Klavigo.
Klavigo ir Johana Volfganga Gētes stāsts par cilvēku, ko plosa pretrunas starp romantiskas un nesavtīgas mīlestības ideālu un pragmatisku attiecību upurēšanu karjeras labā. Arī mūsdienās attiecībās bieži vien lielāka nozīme ir mūsu pašdefinētajai tirgus vērtībai, nevis mīlestībai. Un arī šodien attiecības tiek uztvertas kā maiņas darījums, bet partnere vai partneris - kā statuss. Režisors - Folkers Šmits (Austrija/Vācija).
Klāt mēģinājumu procesā
«Man nav ne jausmas, kā režisors mani atrada, bet, izpētījis manu mājaslapu, viņš piedāvāja sadarboties. Sākotnēji komunicējām caur skaipu, kas valodas ziņā man bija diezgan jautra pieredze, un augustā sākās jau reāls darbs,» stāsta Jēkabs Jančevskis. Izrādes režisors ļoti gribējis, lai komponists ir klāt mēģinājumu procesā, tāpēc, cik vien varējis, viņš arī piedalījies. «Man radās sajūta, ka režisoram ļoti svarīgs bija pats sadarbības process, pat svarīgāk nekā, ja es neaizietu nevienu reizi, bet uzrakstītu kaut ko ģeniālu. Un tas ir forši, jo teātrī sadarbība ir svarīga. Un tā man arī ir devusi lielisku pieredzi,» secina jaunais komponists. Un viņš jau tagad zina, ka viņam pietrūks šādas sadarbības.
Līdz šim Jēkabam Jančevskim bijušas tikai pāris iespējas sadarboties ar teātra režisoriem - rakstot mūziku izrādēm Lauva ziemā (rež. Juris Jonelis, 2012) un Minga rēgi (Teātris TT, rež. Lauris Gundars, 2013). «Ja var tā salīdzināt, Folkers Šmits bija ļoti pacietīgs attiecībā pret mūziku un jauneklīgi pozitīvi atvērts dažādām idejām. Patiesībā, viņa uzmanību bija piesaistījusi viena dziesma, kas ir manā mājaslapā - Aus den himmelsaugen droben - un kas ir daļa no aktiera Kārļa Tola monoizrādes Nakts pēc kāzām muzikālā materiāla. No šā gabaliņa tad arī būvējām tālāk,» stāsta jauniestudējuma Klavigo mūzikas autors, neslēpjot, ka, lai arī mūzika ir jau ierakstīta un teorētiski nekas nevar noiet greizi, tomēr pirms pirmizrādes ir zināms lampudrudzis. Galvenokārt emocionāli, jo šis viņam ir pirmais darbs Latvijas Nacionālajā teātrī, kur strādā viņa mamma aktrise Zane Jančevska un ko viņš bērnībā sauca par savām otrajām mājām.
Kordiriģents un komponists
«Pieļauju, ka interese par teātra un kino mūziku man agrāk ir bijusi daudz izteiktāka, bet šobrīd tā manā dzīvē nespēlē galveno lomu. Bet tas nenozīmē, ka tas nav interesanti. Man ir interesanti, jo tas ir kaut kas pilnīgi citādāks nekā tas, ko jau esmu ieradis darīt akadēmiskajā mūzikā,» saka Jēkabs Jančevskis.
Viņa ikdiena, kas saistīta pamatā ar mūziku, sadalīta divos paralēlos blokos - viņš darbojas gan kā kordiriģents, vadot korus Sõla un Anima, un Ķekavas vokālo ansambli Jūti, gan rakstot mūziku. «Es rakstu koriem, orķestriem, kamermūziku. Jo neierastāks sastāvs un foršākas idejas, jo man ir interesantāk. Visvairāk gan esmu rakstījis koriem, jo arī pats esmu nācis no koru vides,» stāsta Jēkabs Jančevskis.
«Man pašam ir grūti runāt par saviem sasniegumiem. Protams, tas ir forši, ka tevi novērtē, bet man pašam sasniegums ir, ja jūtu, ka skaņdarbā neatkārtojos, ka apzināti vai neapzināti atklāju sevī kādas jaunas pieejas. Tas man pašam ir svarīgākais,» sapratis jaunais komponists.
Cietākais rieksts
Bet par savu līdz šim vislielāko izaicinājumu un uzdrošināšanos Jēkabs Jančevskis uzskata apjomīgo jaundarbu 18. Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam (2015. gada 25. augustā Rīgā, Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā), kas sarakstīts korim, stīgu orķestrim, perkusijām un teicējam, kurš stāsta leģendu. Tas ir stāsts par Lietuvas karali Mindaugu un viņa mīļoto Martu, kura, iespējams, nākusi no Latgales. Skaņdarba idejas autore bijusi Zane Jančevska, un viņai šajā skaņdarbā bija teicējas loma. To izpildīja Valsts akadēmiskais koris Latvija, diriģents - Māris Sirmais.
«Tas laikam bija mans līdz šim cietākais rieksts, jo šajā darbā satiekas ne tikai mūzika, bet arī drāma, un man tas viss bija jāsaliek vienotā kompozīcijā. Tas tiešām nebija viegli, jo man šķita būtiski šo stāstu, kas ir četrdesmit minūšu garš, veidot tā, lai nevienam nebūtu garlaicīgi. Es to vairākkārt izmēģināju uz sevi un katrreiz, kad kļuva garlaicīgi, mēģināju būvēt no jauna un savādāk,» stāsta Jēkabs Jančevskis, piebilstot, ka jaundarba pirmatskaņojums patiesi bija neaizmirstams.
«Un, lai arī savu mammu es, protams, pazīstu ļoti labi, šajā darbā viņu iepazinu kā fantastisku aktrisi, kas neaizmirstami spēj izstāstīt stāstu,» viņš neslēpj gandarījumu un izstāsta, ka 18. novembrī šo stāstu varēs dzirdēt vēlreiz - tikai šoreiz Vidzemes koncertzālē Cēsis Cēsu Pils kora un Vidzemes kamerorķestra izpildījumā ar Andri Veismani pie diriģenta pults.
Starp citu, Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs diriģents Māris Sirmais, novērtējis šo jaundarbu, atzina, ka Jēkabs Jančevskis esot viens no pašlaik uzlecošajām pasaules līmeņa zvaigznēm.
Nav izteikti sarežģīta
Taujāts, pie kā viņš šobrīd strādā, jaunais komponists atteic, ka vēl līdz šovakaram būs maksimāli koncentrējies Klavigo pirmizrādei, bet tūliņ pēc tam ķersies klāt vienai miniatūriņai, kas tiks pirmatskaņota 17. oktobrī kamermūzikas koncertā Nakts dziesmas. Savukārt 4. decembrī Lielajā ģildē, koncertā Gaismas ceļā, būs dzirdams vēl viens viņa jaundarbs kokļu ansamblim. Tas ir jau uzrakstīts jeb, kā viņš pats saka, brīnums ir noticis.
«Protams, nav vienkārši visus darbus apvienot, jo ir ļoti grūti paredzēt, kad skaņdarbs radīsies. Es zinu, ka ir komponisti, kuri šim darbam pieiet racionāli - es šodien uzkomponēšu tik un tik taktis. Es komponēju absolūti intuitīvi un emocionāli, protams, ar racionalitātes pieskaņu instrumentācijas vai formas jautājumos, bet man ir ļoti grūti paredzēt, kad taps brīnums, kas būs interesants gan man, gan klausītājam.»
Jēkabs Jančevskis domā, ka viņa mūzika pagaidām nav izteikti sarežģīta, uz matemātiskām formulām balstīta struktūra, lai gan viņš nenoliedz, ka viņu ārkārtīgi fascinē arī šāda veida šedevri. Viņš savā mūzikā galveno uzsvaru liek uz emocionālo piesātinātību, nepārtrauktu dramaturģisko virzību un attīstību, formas stabilitāti un noturību, kā arī pēc iespējas spilgtāku instrumentāciju. «Man mūzikā šķiet svarīgi gan atklāti runāt par laikmeta aktualitātēm un notikumiem, gan nekautrēties no iekšējiem pārdzīvojumiem un emociju uzplaiksnījumiem. Un es jūtu, ka daļa cilvēku mani saprot.»
Dalīties emocijās
«Mūsu laikmetā, kas pārpildīts ar informāciju, ne vienmēr izdodas kaut ko pateikt tā, ka tevi sadzird. Domāju, mums katram ir vēlme ko pavēstīt šaurākai vai plašākai sabiedrībai, un man šķiet, ka mūzika nereti ir vienīgais veids, kā komunicēt ar cilvēkiem. Es gan esmu sapratis, ka ar mūziku neko mainīt nav iespējams, bet tā var likt cilvēkiem aizdomāties. Jo, ja savu mūziku esi rakstījis, esot galējas atklātības un patiesības punktā, šīs emocijas nevar nenolasīt,» uzskata talantīgais jaunais komponists. Un, viņaprāt, tas arī ir pats būtiskākais - dalīties emocijās. «Turklāt mūzika ir paliekoša vērtība - tu kaut ko atstāj aiz sevis, un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Tā ir liela dāvana, ko komponistam vajadzētu novērtēt.»
***
Jēkabs JANČEVSKIS
• Komponists, pianists, diriģents
• Dzimis 1992. gada 18. aprīlī Rīgā
• Izglītība: Rīgas Franču licejs, Rīgas 1. bērnu mūzikas skola (pianistu klase, pasniedzēja Z. Mežgaile; kompozīcija, komponiste I. Arne); Rīgas Doma kora skolas Kordiriģēšanas nodaļa (pasniedzēji: V. Bernhofs, I. Kamarūte, 2012); Doma skolā praktizējies kompozīcijā pie komponistiem P. Dambja un Ē. Ešenvalda; Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (JVLVK) šogad iegūts bakalaura grāds kompozīcijā (pie prof. S. Mences)
• Skolas gados spēlējis Latvijas Nacionālā teātra izrādēs Rīga, Sīkstulis, Vasaras rīts, Sapnis vasaras naktī, Pepija, Sensācija; kā aktieris piedalījies filmā Izpostītā ligzda
• Studē JVLVK maģistrantūrā (kompozīcijas klasē pie prof. J. Petraškeviča)
• Šobrīd kā diriģents darbojas koros Sõla un Anima, vada Ķekavas vokālo ansambli Jūti
• Konkursi: 2. vieta Valmieras Starptautiskajā pianistu konkursā (2004, 2009), 1. vieta un klausītāju simpātiju balva kompozīciju konkursā Latviskais skaņas kods (2010), 3. vieta Alojas jaunrades kora dziesmu konkursā Kas mēs bijām, būsim, esam (2011), 1. vieta un klausītāju simpātiju balva P. Vaska fonda rīkotajā vokālās kamermūzikas jaundarbu konkursā (2013), Grand Prix un specbalva par labāko brīvās izvēles skaņdarbu korim Sõla XXV Vispārējo dziesmu un XV deju svētku koru konkursā Koru kari (2013), Tālivalža Ķeniņa balva (2016)
• Kino mūzika: Dubļi (rež. D. Kļava, 2010); daudzkārt sadarbojies ar režisoru Ivaru Zviedri
• Teātra mūzika: Lauva ziemā (2012, rež. J. Jonelis), Minga rēgi (2012, rež. L. Gundars), Nakts pēc kāzām (2015, Kārļa Tola monoizrāde), Klavigo (2016, rež. F. Šmits, Austrija/Vācija)
• Mājaslapa: jekabsjancevskis.lv