Toms Treinis. Ar abām kājām režijas laivā

 
©F64

Šovakar Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Dramatiskā teātra aktiermākslas un režijas 4. kursa studentu diplomdarba izrāde Sapnis vasaras naktī. «Tā ir mūsu pirmā diplomdarba izrāde, šīs sezonas laikā būs nākamās. Var teikt, ka ar to mēs sevi piesakām darba tirgū,» saka šā kursa students un šīs izrādes režisora asistents Toms Treinis.

Spēks, kas ietekmē dzīvi

Izrādes Sapnis vasaras naktī režisors ir Elmārs Seņkovs, kas jau trīs gadus ir arī šā kursa pasniedzējs. «Šis ir mūsu kursa pirmais diplomdarbs, un šajā iestudējumā iesaistīta ļoti liela komanda, un iestudēšanai dots ļoti īss periods, tāpēc Elmāram bija nepieciešams palīgs. Esmu priecīgs, ka viņš šo iespēju piedāvāja man,» atzīst topošais režisors Toms Treinis. «Līdz šim mēs bijām veidojuši kursa darbus, bet ar šo būs citādi, to nāks skatīties režisori, teātru direktori un mākslinieciskie vadītāji, kritiķi, un var teikt, ka mēs pirmo reizi saskarsimies ar profesionālu attieksmi pret sevi. Trīs gadus esam mācījušies, uzklausījuši savus pedagogus, kuri mūs jau pazīst, bet ar šo darbu izpeldam citos ūdeņos. Tagad ir jābliež ar īstu jaudu,» uzskata Toms Treinis.

Topošais režisors uzskata, ka Viljama Šekspīra luga Sapnis vasaras naktī esot ļoti piemērota aktieru diplomdarba izrādei, jo tur ir daudz lomu, tas nozīmē, ka visiem ir iespējas sevi parādīt. «Man kā topošajam režisoram pirmo reizi bija iespēja strādāt Nacionālajā teātrī, turklāt - uz lielās skatuves. Protams, ka izrādes režisors ir Elmārs Seņkovs, bet viņš man uzticēja iespēju patstāvīgi strādāt pie vairākām ainām. Tāda savdabīga sajūta. Iespējams, tāpēc, ka mums nebija dots daudz laika iestudēšanai, bet, respektējot visu šajā teātrī, nebija daudz laika filozofēt, tātad - arī nobīties,» saka Toms Treinis. Jaunais režisors atzīst, ka vidusskolas laikā nācies mācīties par Šekspīru, bet tolaik viņš tā arī neesot ticis pāri aizspriedumam, ka Šekspīrs ir «džeks, kas dzīvojis pirms neskaitāmie gadsimtiem, rakstījis dīvainā valodā un vispār ir kaut kas sens un vecs», savukārt tagad viņa domas ir kardināli mainījušās. «Sapnis vasaras naktī ir jauniešiem domāta izrāde, un mēs to ar savu interpretāciju mēģinām padarīt arī saprotamu, mēģinām lauzt stereotipu, ka tas ir kaut kas nesaprotams. Nezinu, bet man ir iespaids, ka Šekspīra lugas ir tā uzrakstītas, ka tās ļaujas, ja tā var teikt, mīcīšanai teātra valodā. Tāpēc viņš joprojām ir visvairāk iestudētais autors pasaulē, jo - nenoveco,» atzīst Toms Treinis. Jaunais profesionālis ir pārliecināts, ka šī izrāde nav tikai par jaunu cilvēku mīlestību, bet arī par mūsdienās ļoti aktuālu tēmu - šķietamību un realitāti. «Domāju, ikviens ir domājis par to, vai viņš pats kontrolē savu dzīvi, vai nosaka visu, kas notiek, vai tomēr ir kāds spēks, kas nosaka cilvēka rīcību. Vai ir kāds cits spēks, kuram ir lielāka vara, kas var manu dzīvi ietekmēt, respektīvi - vai ir augstāka vara,» saka Toms Treinis. Mūsdienās daudzi «dzīvo telefonā, ķer pokemonus», un tas arī ir piemērs tam, ka cilvēka dzīvi nosaka kāds cits spēks, «kas tomēr ir matērija».

Jau nākamā gada pavasarī Toms Treinis atgriezīsies Nacionālajā teātrī, kur iestudēs savu diplomdarba izrādi - Gunāra Priedes lugu Zilā. Šis darbs viņam saistoties ar apokaliptisku sajūtu un ar latviskās identitātes saglabāšanu.

Kļūt par gudrāku aktieri

Savulaik Toms Treinis Latvijas Kultūras akadēmijā iestājās studēt aktiermākslu, taču paralēli apmeklēja arī lekcijas topošajiem režisoriem, jo domājis, ka tādā veidā kļūs par gudrāku aktieri. «Nezinu, kā tas sanāca, bet ar saviem kursabiedriem sāku taisīt etīdes, un tas man arvien vairāk iepatikās, daudz vairāk, nekā pašam spēlēt,» stāsta Toms Treinis. Studiju laiku Toms atceras kā pamatīgu darbu, kad atšķirībā no daudziem klasesbiedriem, kas studējuši citviet, viņam bijis pamatīgi noslogots laiks, augstskolā pavadījis pat 12-14 stundu dienā sešas dienas nedēļā.

Studiju laikā viņš guvis pieredzi arī kā aktieris profesionālā teātrī. Kad Dailes teātrī bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs iestudējis izrādi Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, bijuši nepieciešami epizodisko lomu atveidotāji, savu laimi izmēģinājuši vairāki, arī Toms. «Interesantais ir tas, ka es gribēju lūgt viņam iespēju skatīties mēģinājumus, bet viss sanāca citādāk... Aizgāju uz pirmo mēģinājumu, un man uzreiz pielēca tas, ko viņš no manis grib. Teksta manai lomai nebija, darīju to, ko režisors lika. Interesantākais ir tas, ka daļa Dailes teātra aktieru domāja, ka es patiešām esmu garīgi slims cilvēks, kas, lielākas ticamības dēļ, paņemts izrādē. Protams, es biju nevienam nezināms jauns cilvēks, ieejot teātrī, visiem tikai pateicu labrīt un devos darīt savu darbu,» smejot atceras Toms Treinis. Un to viņš uztver kā komplimentu, jo tas nozīmē - viņa sniegums bijis tik pārliecinošs, ka pat aktieri noticējuši, ka viņa atveidotajam tēlam ir mentāla rakstura problēmas. «Kad lasīju eksemplāru, man uz skatuves bija jābūt tikai divās vietās, rezultātā es tur esmu gandrīz visu izrādi. Tas arī ir kompliments no Morfova puses,» atzīst Toms Treinis.

Lai gan aktieriskajai pusei punkts nav likts, turpmāk Toms vairāk pievērsīsies režijai, jo mazliet pašam esot bailes no tā, ka ar vienu kāju stāv aktiermākslas laivā, bet ar otru - režijas laivā. «Var sanākt tā, ka vienā brīdī tās sāk virzīties pretējos virzienos, tādu scenāriju es negribu pieredzēt, tāpēc ar abām kājām stāvu režijas laivā, bet otru, striķītī piesietu, velku līdzi.»

Tikpat nejauši viņam atnāca iestudējums profesionālā teātrī. Lietuviešu režisors Ģilds Aleksa ar viņu kursu veidojis izrādi Zelta zirgs, un kādudien it kā pa jokam Toms viņam ieminējies, ka gribētu ar viņa trupu veidot izrādi. Pēc pāris mēnešiem atnākusi ziņa, lai braucot uz Kauņu iestudēt izrādi trupā Trouble on Stage. «Tas bija kārtīgs underground, mēģinājām neapkurinātā pagrabā, proti, riktīgs neatkarīgais teātris. Tomēr tas bija forši, milzīga pieredze. Un mūsu nevalstiskajos teātros ir daudz interesantu iestudējumu.»

Nepazaudēt draugus

«Studiju laikā visa dzīve praktiski paiet akadēmijā un, ja nu gadās brīvs laiks, tas tiek veltīts ģimenei un draugiem,» saka Toms Treinis. Īpaši nākas piestrādāt pie tā, lai saglabātu kontaktus ar draugiem, kuri pat bieži vien neizprot Toma milzīgo slodzi mācībās. «Mēģinu nepazaudēt draugus, negribu pavisam aiziet tikai teātrī, tas var beigties slikti,» uzskata topošais režisors.

Kad gadoties brīvāks laiks, viņš atļaujas lasīt to, ko pašam gribas, un nevis to, kas skolai nepieciešams. Skatās arī filmas, kas jau kādu laiku atliktas.

«Vajadzīgs laiks arī sev pašam, lai sakārtotu savu galvu. Informācijas aprite ir tik blīva... Lai atslēgtos, es braucu peldēt, kopā ar opi eju pirtī, un tā patiešām ir svētīga lieta,» stāsta Toms Treinis. Par konkurenci viņa izvēlētajā profesijā - režijā - viņš nesatraucas, jo režisoru pārprodukcijas neesot, katrā ziņā daudz vairāk diplomētu aktieru meklē savu vietu teātrī. Protams, viņš cerot, ka izdosies atrast savu teātri, bet tas esot nākotnes jautājums, līdz tam vēl noteikti nāksies izmēģināt spēkus uz daudzām skatuvēm. «Man ir daudz ideju, ko darīt, bet es pagaidām tās paturu pie sevis, mēģinu saprast, ko īsti darīt tālāk.»

***

Toms TREINIS

• Aktieris un režisors

• Dzimis 1994. gadā

• Mācījies Berģu pamatskolā (2000-2009), Rīgas Teikas vidusskolā (2009-2012). Šobrīd studē Latvijas Kultūras akadēmijā (kopš 2013)

• Atveidojis Ņižinska lomu Dailes teātra izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (2015)

• Piedalījies Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas bakalauru un maģistru studentu veidotajās īsfilmās (Dārtas Putniņas īsfilmā Bezmiega dziesma u.c.)

• Kā režisors veidojis izrādi Stāsti no abām kabatām pēc Karela Čapeka darba motīviem

• Ieguvis balvu par labāko režiju festivālā Patriarha rudens par izrādi Stāsti no abām kabatām (2015)

• Režisors izrādei Š. Delanī Medus garša (Kauņā, Lietuvas teātrī Trouble on Stage)

• Režisors izrādei Homēra Odisejs (festivāla ITself ietvaros Nīderlandē, Amsterdamā)

• Intereses: vizuālā māksla, literatūras vēsture, citu valstu kultūra un tradīcijas



 

Abonē