VAKARA ZIŅAS: Liepiņš nebaidās, ka Žagars viņu varētu izkonkurēt

Zigmars Liepiņš Latvijas Nacionālās operas un baleta Beletāžas zālē iepazīstināja klātesošos ar opernama jaunās sezonas aktualitātēm, kas sola dažādus pārsteigumus. Liepiņš arī priecīgs, ka cilvēki nāk uz opernama iestudējumiem un zāles ir pilnas ar skatītājiem. 2016./2017. gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets veidos sešus jauniestudējumus – Šarla Guno operu «Fausts», baletu «Pērs Gints» ar Edvarda Grīga mūziku, Pētera Čaikovska operu «Jevgeņijs Oņegins», Žorža Bizē operu «Karmena», baletu «Pie zilās Donavas» ar Johana Štrausa mūziku, kā arī Riharda Vāgnera operu «Tanheizers». Sezonu noslēgs Rīgas Operas festivāls «Viva Romantica» © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš atkal atgriezies apritē, bet visu vasaru bija nodevies gan komponēšanai, gan ceļoja pa Eiropu, turklāt nenoskatījās pat Mihaila Barišņikova monoizrādi «Vēstule cilvēkam», kas smalkajās aprindās bija sacēlusi pamatīgu ažiotāžu un ko opernamā prezentēja viņa priekštecis Andrejs Žagars.

«Gandrīz visu vasaru strādāju pie viena sava darba, kas nākamajā gadā parādīsies uz operas skatuves. Tā ir viena no manām iepriekšējo gadu operām - leģenda par Turaidas rozi, ko uzrakstīju jau pirms 16 gadiem. Tagad tapis šīs operas jauns variants jeb tā saucamā otrā redakcija. Komponisti jau ļoti reti pārstrādā savus darbus, un šis ir pārstrādātais darbs,» sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj Liepiņš.

Vaicāts, kāpēc opernama vadītājs šovasar netika redzēts nevienā saviesīgā pasākumā un koncertā, Zigmars Liepiņš teic, ka nav saviesīgas dzīves cienītājs: «Es ļoti maz apmeklēju pasākumus, jo man nepatīk pārāk liela publicitāte.»

Kamēr Zigmara Liepiņa priekštecis Andrejs Žagars šovasar naski šiverēja pa opernamu, prezentējot Mihaila Barišņikova monoizrādi «Vēstule cilvēkam», un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kā arī pozēja fotokamerām, no Zigmara Liepiņa nebija ne vēsts. «Andrejam Žagaram ir savs privātbizness, kas vienā gadījumā ir saistīts ar struktūrām, kas atrodas Maskavā, citā gadījumā viņam ir atkal savas lietas. Mums operā šādi producenti kā Žagarkungs ir vairāki, piemēram, «Latvijas koncerti» šeit rīko koncertus,» skaidrību ievieš Liepiņš. Vaicāts, kāpēc pats nav klātienē vērojis Barišņikova monoizrādi, opernama vadītājs ir tiešs: «Mani pārāk šis darbs neinteresēja. Es tikko kā biju Jaunajā Rīgas teātrī redzējis citu Barišņokova darbu - Alvja Hermaņa iestudējumu «Brodskis/Barišņikovs», un man ar to pietika. Tas bija interesanti un intriģējoši, bet monoizrāde uz lielās skatuves mani neuzrunāja. Turklāt biju ieslīdzis arī savā personiskajā dzīvē. Komponēju mūziku jaunajai operai, un tā man ir atpūta, hobijs. Lielu daļu vasaras pavadīju savās lauku mājās, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometrus prom no Rīgas, kā arī biju izbraucis ārpus Latvijas, apmeklēju Zalcburgas festivālu, kurā izpētīju trīs operas un divus simfoniskās mūzikas koncertus, kā arī apmeklēju citus starptautiskas nozīmes pasākumus, ar kuriem apkārt neplātos,» savu viedokli pauž Liepiņš.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais