KULTŪRA: Redzēt Tadenavu

MĀJA, KUR DZĪVOJIS MAZAIS RAINIS. Dzejnieka tēvs Krišjānis Pliekšāns bijis vīrs ar vērienu. Lielā ēka liecina par saimniecisku domāšanu un varēšanu. Tiesa gan, par dažām tagadējo celtnieku izdarībām vecais Pliekšāns droši vien pacienātu meistarus ar rungu © Arno Jundze

Pagājušajā nedēļā pēc atjaunošanas tika atklāts Raiņa muzejs Tadenava. Kā Neatkarīgā rakstīja 25. jūlija numurā, pēc rekonstrukcijas darbiem šī Raiņa piemiņas vieta galvenokārt orientēsies uz noteiktu mērķauditoriju – ģimenēm ar bērniem.

Atklāšanas dienā esot muzejā, šo rindu autoram nācās pārliecināties - ģimeniska ekskursija saulainā un siltā laikā muzeja apmeklējumam, pēc pašu izvēles pievienojot klāt, iespējams, vēl kādus citus brauciena mērķus, būs labākais variants. Diezin vai Tadenava spēs iejūsmināt tos, kas meklē kādus īpašus Raiņa sākotnes simbolus vai dokumentus. Tie atrodami Rakstniecības un Mūzikas muzeja fondos. Savukārt pie Tadenavas ēku kompleksa ierīkotas pieklājīgas stāvvietas, informācijas stendi un lapene, kā arī soli lejā pie dīķa - ir padomāts, lai no pilsētas izbraukušajiem ceļiniekiem nebūtu jābrien pa brikšņiem.

Arī tradicionālos stendus un mētelīšus uz vadža aizdurvē Tadenavā neatrast, un tas tiešām jāņem vērā visiem tiem, kas vairāk vai mazāk muzeju uzskata par vietu, kurā izvietoti tematiski eksponāti aiz stikla vitrīnām. Arī augsto tehnoloģiju gadžetu te ir maz, ja par tādiem neuzskata audiogidus un televizoru. Tadenavas tehnoloģijas ir darinātas no koka. Viens no ekspozīcijas veidotājiem Holgers Elers Neatkarīgajai uzsvēra, ka visgrūtākais bijis neiet ierasto ceļu un Tadenavā pilnībā atteikties no skārienjūtīgo ekrānu pīkstināšanas. To, kā tas izdevies, vislabāk pārliecināties pašiem savām acīm. Muzejs atvērts no 15. maija līdz 31. oktobrim no pulksten 10 līdz 17. Brīvdienas - pirmdiena, otrdiena.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais