Paziņoti Purvīša balvas otrā ceturkšņa nominanti. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2017. gada februārī, izvirzījusi trīs autorus.
Kristaps Epners ticis nominēts par personālizstādi Vingrinājumi (1. attēlā) peldošajā mākslas centrā Noass (tā apskatāma līdz 24. jūlijam) Neatkarīgo ekspertu grupa Aigas Dzalbes personā savu lēmumu pamato šādi: «Izstādē video un instalācijas formātā notikusi iedziļināšanās profesionāla vingrotāja ikdienā. Inscenēts, fragmentēts dokumentālisms kā metode māksliniekam ļauj ne vien bezkaislīgi fiksēt, bet arī apbrīnot specifisko vidi un mērķtiecību, koncentrēšanos, neatlaidību, kas vērojama sportista it kā monotonajā dzīvē, tiecoties pēc skaidri definēta ideāla (šķietami kontrastējoša radošo profesiju pārstāvju dzīvesveidam).»
Anda Lāce Purvīša balvas pretendentu lokā iekļuvusi par performanci Atindēšana izstādes Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība ietvaros (2. attēlā), kas notika laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 10. maijā, tomēr interesenti to var noskatīties vietnē youtube.com. Neatkarīgo ekspertu grupas loceklis Jānis Taurens šo lēmumu pamato tā: «Latvijas performanču mākslā ir viena spilgta autore, un tā ir Anda Lāce. Viņas pēdējā performance Atindēšana ir kā daudzpakāpju ekoloģiski femīna raķete (Dišāna un Brūsa Naumana strūklakas, citāti, muzikāli čuksti, indivīds un sabiedrība, mākslinieks un publika...), kas piezemējusies uz mākslas jumta (tiešā un pārnestā nozīmē). Šo darbu nevar atstāt neievērotu, lai arī tas bija aplūkojams tikai dažas stundas.»
Inga Meldere Purvīša balvai tikusi nominēta par personālizstādi Māja pie ūdenskrituma jeb Krāsojamās grāmatas pieaugušajiem (3. attēlā), kas Tallinas Temnikova&Kasela galerijā bija apskatāma līdz jūnija vidum. Eksperte Elita Ansone par šo lēmumu saka: «Nominēju šo izstādi par kritisko domu par pašas mākslas attīstību uz... ne uz kurieni. Izstāde problematizē mūsdienu mākslas situāciju, kurā grūti kaut ko nebijušu izdomāt. Pat mākslinieki ķeras pie savas mākslas kā krāsojamās grāmatas. Var izmantot banalitātes no privātās un kolektīvās vēstures, var vērsties pie antīkiem sižetiem, atpazīstamām ornamentācijām, rotaļāties ar tām. Pasaulē netrūkst attēlu - gatavu paraugu, kurus var izmantot mākslas tapšanai. Māksla top kā kaut kādu nedefinētu un sentimentālu atmiņu un fragmentu kolāža, kurai var arī uztaisīt labu formu.»
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses - 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Dr. art. Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, LMA asociētais profesors Dr. phil. Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.