Brīvdienu ceļvedis
Idejas brīvdienām
DIZAINS FILMĀS
Šodien un rīt, 8. un 9. jūlijā, Kuldīgā, Mākslinieku rezidences ierīkotajā kinozālē un brīvdabas kinoteātrī Goldingen Knight Cinema, iespējams apmeklēt Dizaina filmu festivālu, kura programmā iekļautas sešas pilnmetrāžas dokumentālās filmas, no kurām visas piedzīvos savas Latvijas pirmizrādes. Filmu tematika ir plaša un saistoša - par pēdējo filmu plakātu gleznotāju Mumbajā Indijā, par izzūdošiem rokdarbu amatiem, kas gadu desmitiem ir veidojuši un bijuši sirds dziļumos tam, ko mēs saprotam ar augstās klases modi Francijā, par Marku Landisu, vienu no darbīgākajiem mākslas viltotājiem ASV vēsturē, par humoru, mākslu un izdevuma The New Yorker karikatūru vienkāršo ģenialitāti, kas pēdējo deviņdesmit gadu laikā ir kļuvušas par labi pazīstamu kultūras stūrakmeni. Festivāla noslēgumā - pirmā pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas veltīta crowdfunding jeb pūļa finansēšanas fenomenam, kas radījis vēl nepieredzētu iespēju veselai mākslinieku, lietu radītāju un izgudrotāju paaudzei, apejot vidutājus, padarīt inovācijas tiešām demokrātiskas.
LEONS BAKSTS UN VIŅA LAIKS
No šodienas Mākslas muzejā Rīgas birža skatāma izstāde Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas, tā veltīta ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai. Baltkrievijā dzimušais, Krievijā un Francijā studējušais mākslinieks kopā ar krievu mākslinieku, scenogrāfu, mākslas kritiķi un teorētiķi Aleksandru Benuā bijis viens no slavenās mākslinieku apvienības un žurnāla Mir iskusstva dibinātājiem. No 1909. gada galvenokārt darbojies kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks trupai Djagiļeva krievu balets. Ar spilgtu individuālu rokrakstu un izsmalcinātu gaumi apveltītais Leons Baksts kļuvis par vienu no orientālisma modes radītājiem un eksotikas elegances kultivētājiem Eiropā 20. gadsimta sākumā. Mākslinieks dzīvojis un strādājis divās galvaspilsētās - Sanktpēterburgā un Parīzē, tāpēc viņa talants vienlīdz pieder gan krievu, gan franču kultūrai. Ekspozīcijā iekļautas Leona Baksta kostīmu skices, portretu zīmējumi, oriģinālkostīmi, kas saglabājušies no izrādēm, izrāžu afišas un plašs foto materiāls, kas dokumentē Djagiļeva trupas uzvedumus.
NEIKENAS BEZGALĪBA
Māksla XO galerijā atklāta 2014. gada SEB stipendijas glezniecībā un Premio Marina di Ravenna 2014 (Itālija) ieguvējas, arī Borisa Bērziņa vārdā nosauktās stipendijas ieguvējas, jaunās mākslinieces Madaras Neikenas personālizstāde Bezgalība. Māksliniece par savu jaunāko darbu izstādi saka: «Mani interesē daba un apkārtne, īpaši jūrmala, kuru pati gan neuztveru šā vārda vistiešākajā nozīmē. Gleznoto jūrmalu neuztveru kā konkrētu vietu, bet gan savu sajūtu radītu pasauli. Jūrmala un jūras klātbūtne pakļauj visas maņas, uztverot skaņu, garšu, tausti un redzi. Jūrmala man ir bezgalība. Tie (gleznas) ir stāsti par kādu konkrētu un reizē absolūti nekonkrētu vietu, kas ļauj nonākt citā realitātē. Daba pārvēršas par krāsu un līniju ritmu uz audekla. Krāsu laukumi iemieso dzīvību reizē mierā un bezgalīgā mainībā.»
INTROVERTIE ARMĒŅI
Svētdien, 10. jūlijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Introvertās mākslas festivāla Ad Lucem ietvaros uzstāsies armēņu etnodžeza grupas The Naghash Ensemble. Koncertā tiks atskaņoti senās Armēnijas priestera un dzejnieka Mkrtiča Nagaša garīgie teksti komponista un ansambļa vadītāja Džona Hodiana (ASV) oriģinālmūzikas programmā. Mkrtičs Nagašs bija senās Armēnijas priesteris, un viņa dzeja ir viņa sprediķu augļi, bet Džonu Hodianu īpaši saistīja teksti par trimdinieku likteni - kā armēnim pēc izcelsmes, kurš uzaudzis Filadelfijā un Ņujorkā un šobrīd dzīvo Berlīnē un dažbrīd Erevānā, tēma par skumjām trimdā īpaši atbalsojas viņa sirdī. Komponists stāsta: «Man ir grūti raksturot The Naghash Ensemble mūziku. Tradicionāla vai klasiska? Etniska vai kosmopolītiska? Sena vai moderna? Galu galā, tas ir dabisks rezultāts komponistam, kurš uzaudzis, mājās klausoties tikai armēņu mūziku, jaunībā studējis Eiropas klasisko mūziku, iztiku pelnījis kā džeza improvizators, bet kuru, kā mūs visus, ikdienā pastāvīgi ieskauj modernā rokmūzika.».