KULTŪRCEĻVEDIS: Eiropas pilsētu vilinājums
Par īsti klasisku ceļojumu grāmatu to varbūt arī nevar dēvēt, bet apzīmējums «kultūrceļvedis» būs īstā vietā. Lāsmas Gaitnieces grāmata Ciemos uz vilinošākajām Eiropas pilsētām ir apjomā neliela, tomēr cilvēkiem, kam patīk ceļot, un tā varētu būt visnotaļ noderīga, maršrutus plānojot.
Vispirms jau autore nemudina meklēt eksotiku tālās, dārgās un tāpēc grūti aizsniedzamās zemēs. Tepat Eiropā, izmantojot izcilās Šengenas zonas priekšrocības, kas neprasa nedz vīzas, nedz kādas speciālas atļaujas (pat valūta nav jāmaina!), ir iespējams labi atpūsties un gūt estētisku baudījumu, apskatot skaistas un vēsturiski piesātinātas vietas. Turklāt arī milzu nauda tam pavisam noteikti nav jātērē. Autores ceļojumu galamērķi ir tepat blakus: Šveice, Vācija, Luksemburga, Austrija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Polija, Ungārija, Zviedrija. Uzmanīgs lasītājs grāmatā izlobīs sistēmu, kā ceļot lēti, bet ar labu komfortu, laikus, reizēm, iespējams, pat gandrīz gadu iepriekš ķerot aviobiļetes, rezervējot viesnīcas, pērkot vilcienu biļetes internetā, t.i., darot visu to, ko neuzņēmīgāki ļaudis, maksājot savu naudiņu, uztic profesionālām tūrfirmām. Iespējams, Lāsmas Gaitnieces piemērs iedrošinās vēl vairāk ceļotājus plānot savus braucienus pašiem.
Otrs padoms, ko dod grāmatas autore (un tas ir zelta vērts), - mājās laikus izpētīt vietas, ko apceļosiet: to vēsturi, kultūru pieminekļus, nacionālo specifiku. Tas ļoti palīdz izvairīties no bezmērķīgas klīšanas uz dullo pa svešas pilsētas ielām, meklējot piedzīvojumus un dažkārt tikai kvartāla attālumā paejot garām kādai izcilai vietai, piemineklim, arhitektūras pērlei. Visu zemju nelabojamie patērētājsabiedrības adepti, protams, var smīkņāt par kultūrtūrismu, bet, lai viņi piedod, Eiropas gastronomi un tirdzniecības centri pēdējo padsmit gadu laikā ir kļuvuši atbaidoši vienveidīgi. Jebkurā valstī uz jebkuras tirdzniecības ielas (tās taču visur ir gandrīz vienādas) jums pretim raugās vienu un to pašu zīmolu un veikalu ķēžu nosaukumi. Šopings ir kļuvis tik garlaicīgs, ka jau sen uz mājām nav pat ko īsti dāvanai aizvest. Piemēram, šokolādes konfektes visur ir vienas un tās pašas! Toties Lāsmas Gaitnieces grāmatā aplūkotās pilsētas tiek atklātas kā vietas, kur ir, ko apskatīties. Godīgi jāatzīst, ka daža laba no tām ieintriģēja tik ļoti, ka sāku apsvērt - varbūt tomēr ir vērts aizbraukt pašam un pārliecināties.
Trešais secinājums - šī grāmata būs rosinoša tiem, kam patīk ceļot pašiem. Kolektīvo ekskursiju cienītājiem, kas pieraduši, ka svešā vietā viņus sagaida tūrfirmas pārstāvis un saliek visu pa plauktiņiem, tā varētu arī nešķist pareizā lasāmviela, tomēr es ieteiktu vienreiz pamēģināt. Protams, kaut ko no visa aprakstītā jūs varētu iegūt tūrismu grupu draudzīgajā bariņā, izmantojot dažādu firmu piedāvājumus, taču auļošana no punkta A līdz punktam Z, neļaujot pabaudīt un iedziļināties, parasti notiek pa aktuālajiem un pieprasītajiem maršrutiem. Diez vai ar kādu ekskursantu grupu jums izdosies iemaldīties Brno, Marburgā, Darmštatē, Vīsbādenē, Badačoņtomajā vai Maincā.
Ja nu ir par ko grāmatu pakritizēt, tad vienīgi par to, ka tās vizuālais ietērps varēja būt acīm tīkamāks un fantāziju mudinošāks. Ļoti pietrūkst fotogrāfiju un ceļvedīgāka grāmatas maketa, kas ļautu labāk izkārtot tajā ietverto informāciju un darītu pārskatāmāku tās struktūru. Bet nu jebkurā gadījumā šī ir latviešu autores sarakstīta mūsu kultūrtūristiem noderīga grāmata. Tā jūs noteikti neievedīs kaut kādā drausmīgā kokteiļu bārā, kas slavens vien ar to, ka pirms gadiem septiņdesmit tur žūpojis Hemingvejs, bet tagad izceļas ar astronomiskām cenām un pretīgu apkalpošanu, kā tas dažkārt notiek, ja pārāk paļaujamies uz britu sacerēto ceļvežu aprakstiem, kur reizēm īsti nevar saprast, cik ir samaksāts autoriem par to, ka viņi šo miskasti atzīst par ievērības vērtu. Pat ja neizmantosiet Ciemos uz vilinošākajām Eiropas pilsētām kā tiešo padomdevēju, kur iedvesmu pasmelt, noteikti atradīsiet.