KULTŪRA: Garanča un Hvorostovskis koncertā Dzintaros

TANDĒMS UZ SKATUVES. «Tādu solistu kā Elīna Garanča ir ļoti maz. Katru gadu man ir dilemma, ko gan uzaicināt uz projektu Hvorostovskis un draugi, un arvien biežāk domāju par to, ka vajadzētu aicināt zemāku balsu īpašniekus, tas ir – vīriešus. Šogad esmu uzaicinājis Marselo Alvaresu, esmu arī runājis ar Renē Pape. Tas nozīmē – pēc koncerta pērnā gada nogalē kopā ar Elīnu šajā projektā es vairs neuzstājos kopā ar daiļo dzimumu,» smaidot teica Dmitrijs Hvorostovskis © F64

Šovakar Dzintaru koncertzālē notiks Elīnas Garančas un Dmitrija Hvorostovska koncerts Kauņas Simfoniskā orķestra pavadībā ar Konstantīnu Orbeljanu pie diriģenta pults.

Šī būs otrā reize, kad Elīna Garanča un Dmitrijs Hvorostovskis uzstājas kopīgā programmā, pirmo reizi abi kopā muzicējuši 2015. gada nogalē Krievijā projektā Hvorostovskis un draugi uz Valsts Kremļa Pils skatuves. Tā arī bija pirmā reize, kad mākslinieks uzstājās dzimtenē pēc tam, kad viņam tika atklāts vēzis un bija nepieciešams iziet ārstēšanās kursu. Vakar preses konferencē abi mākslinieki neprecizēja koncerta programmu, vien atklāja, ka tiks izpildīti «skaistākie gabali, kas ir operas literatūrā». «Katram bija savas idejas un vēlmes. Ziniet, šāda koncerta programma top līdzīgi kā salāti - katrs kaut ko piedāvā, viss tiek samests kopā lielā traukā, samaisīts, un tad kļūst skaidrs, kas sanācis,» šīvakara koncerta programmu raksturoja Hvorostovskis. Savukārt Elīna Garanča uzsvēra, ka mecosoprānam un basbaritonam nav nemaz tik liels repertuārs, tāpēc izvēles iespējas ir ierobežotas. Tomēr skaidrs, ka šī programma diezgan krasi atšķirsies no tās, kas tika atskaņota pērnā gada nogalē Krievijā. «Mēs mēģinām spiest uz dramatiskāku repertuāru,» piebilda Garanča. Savu iesaistīšanos projektā Hvorostovskis un draugi Elīna Garanča Neatkarīgajai komentēja: «Kāpēc gan ne? Arī man Austrijā ir festivāls Garanča un draugi, mūzikas vēsturē atrodami vēl citi projekti, piemēram, Pavaroti un draugi. Hvorostovskis ir brīnišķīgs dziedātājs un kolēģis, un, ja vien ir iespēja satikties un pabūt kopā ne tikai uz operas skatuves, bet arī koncertā, tad - kāpēc ne? Mūzika ir internacionāla, tā būtu šaura domāšana, ja to limitētu ar jēdzieniem «tautu draudzība» vai «tautu naidība». Pirmais uzaicinājums piedalīties koncertā man nāca uz ļoti emocionālas nots - uzzinot par viņa veselības pagriezieniem. Hvorostovskis ir viens no retajiem māksliniekiem, kas iet uz skatuves nevis tādēļ, lai izpatiku, bet tāda ir viņa iekšējā būtība, tas ir veids, kā viņš var izteikties.»

Rīgā Hvorostovskis ieradies no Vīnes, kur pirmdien saņēmis Austrijas Muzikālā teātra un TV balvu, kas viņam bijis patīkams pārsteigums. Solista dzīvesbiedre devusies uz Londonu, kur ir ģimenes pastāvīgā dzīvesvieta. Dmitrijam Hvorostovskim ir ne tikai Krievijas, bet arī Lielbritānijas pase, tomēr viņš nav piedalījies referendumā par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības. «Es būtu balsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības. Jo mazāk izglītoti ir ļaudis, jo vairāk viņi iedomājas sevi esam par pasaules centru. Tieši šādi cilvēki demokrātiskās vēlēšanās izlemj valsts likteni, un es uzskatu, ka ir nepareizi tik svarīgu jautājumu izlemt tautas balsojumā, to vajag atstāt valdības, parlamenta kompetencē, jo no šī lēmuma būs atkarīga visas valsts, visas sabiedrības nākotne. Protams, referenduma rezultāti ietekmēs manu karjeru, jo ar Lielbritānijas pasi es varēju brīvi pārvietoties Eiropā. Man ir bail, ka tam pienāks gals, būs nepieciešamas vīzas. Kad es biju tikai Padomju Savienības pilsonis, man bija piecas vai pat sešas pases, kas regulāri atradās kādas valsts vēstniecībā vai konsulātā, jo tika taisītas vīzas. Es nevaru pat iedomāties, ka pie tā atgriezīsies. Mana sieva ir šveiciete, bērniem ir Krievijas, Šveices un Lielbritānijas pases, mums vispār ir daudzas pases... Lai gan es tagad nevaru domāt pārāk tālā nākotnē. Nezinu, kā būs... Mana solista karjera ir saplānota apmēram četrus gadus uz priekšu, bet ar skatuvi nesaistītos projektos zinu darbus apmēram pusotru gadu uz priekšu. Ir idejas, kas rodas spontāni un tikpat strauji tiek realizētas. Tomēr pārāk tālu uz priekšu es neplānoju. Pērn, kad man noritēja ārstēšanās kurss, es nestrādāju tikai jūlijā un augustā, jau septembrī sāku strādāt un to daru joprojām.»

Savukārt Elīna Garanča Latvijā ieradusies jau Jāņu dienā, 24. jūnija pēcpusdienā (viņas tēvs un brālis ir Jāņi), bijusi ārkārtīgi pārsteigta par lielo karstumu un to pārlaidusi, «pagrabā gludinot un kārtojot plauktus, jo visur citur bija neiespējami uzturēties». Pirmdien strādājusi kopā ar maestro Raimondu Paulu, ar kuru kopā top disks, kas klajā nāks septembrī. Starp citu, arī maestro Raimonds Pauls apsolījis apmeklēt šo koncertu. Elīnas Garančas ģimene palikusi Vīnē, proti, abas meitas - kopā ar vīramāti, bet solistes dzīvesbiedram diriģentam Karelam Markam Šišonam ir koncerts Amsterdamā. Tomēr ģimenes plānos ir uz Latviju braukt vasaras otrajā pusē, lai «aizmuktu no visiem un atpūstos». Rudenī Elīna Garanča atkal uzstāsies Rīgā - kopā ar maestro Raimondu Paulu ieplānots koncerts Nacionālajā teātrī. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ieplānots arī viņas 40 gadu jubilejas koncerts, Elīna Garanča atbildēja: «Nosacīts. Kopā ar maestro Paulu atzīmēsim katrs savu jubileju koncertā Nacionālajā teātrī. Sākumā es šaubījos par šo sadarbību, tagad esmu ļoti gandarīta. Laikam ar maestro esam satikušies pareizajā laikā - viņš man uzrakstīja jaunas dziesmas speciāli manai balsij, tā man ir iespēja izteikties citādā veidā.»

Projektu Hvorostovskis un draugi operdziedātājs aizsāka 2006. gadā ar mērķi Krievijas publiku iepazīstināt ar pasaules opermākslas zvaigznēm. Par Dzintaru koncertzāli, kur notiks koncerts, Hvorostovskis izteicās diplomātiski: «Tur esmu uzstājies konkursā Jaunais vilnis kopā ar Igoru Krutoju, varat iedomāties, kādas man ir asociācijas par šo zāli.» .



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais