KULTŪRA: Latvija Kannu kinofestivālā

SAULE. JŪRA. KINO. Latvijas paviljons Kannu kinofestivālā jau atvērts un pieņem apmeklētājus. Mūsējie informēs pasaules kino profesionāļus par sadarbības iespējām un tuvāko filmu plāniem © Publicitātes foto

Šonedēļ Francijā Kannās sācies viens no prestižākajiem starptautiskajiem kinofestivāliem, kurā darbosies arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija.

Kannu festivāla programmās Latvijas filmas šogad nav iekļautas. Rosīgs darbs noritēs filmu tirgū Marché du film. Latvijai jau piekto gadu ir savs paviljons Kruazetas pludmalē, arī šogad tā ierīkošanu atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tur Nacionālais kino centrs sadarbībā ar Rīgas domi un tās finansēto programmu Rīgas filmu fonds popularizēs filmēšanas iespējas Latvijā un jaunākos darbus, kas apkopoti katalogā Films from Latvia 2016-2018. Kataloga gadskaitļi norāda, ka tajā topošo filmu sadaļā iekļauta arī programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kas Latviju raksturo kā valsti ar intensīvu kinoražošanu vismaz 2016. un 2017. gadā līdz 2018. gada pirmizrādēm.

Kannu festivāla tirgus skatē ar seansu 16. maijā startēs šobrīd Berlināles Kristāla lāča ieguvēja Es esmu šeit. Savukārt prestižajai kinoproducentu platformai Producers on the Move, kurai Eiropas Kinoakadēmijas apvienība European Film Promotion katru gadu atlasa 20 profesionālus un perspektīvus producentus no visas Eiropas, šogad izvēlēts arī Roberts Vinovskis no Latvijas (producējis Dāvja Sīmaņa spēlfilmu Pelnu sanatorija, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, Aika Karapetjana spēlfilmas).

69. Kannu starptautiskais kinofestivāls startē ar lielisku konkursa programmu. Šogad uz Zelta palmas zaru pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari - Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi.



Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais