Bijušais Eiroparlamentārietis izveidojis Padomju armiju slavinošu filmu ar sevi galvenajā lomā

Bijušais Saeimas un Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis divus gadus ir strādājis pie filmas par Otro pasaules karu. Gatava tā būšot gada beigās, taču šonedēļ viņš daugavpiliešiem sarīkoja tehnisko pirmizrādi. Padomju armiju slavinošās filmas pirmizrāde notika Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos 4.maijā, taču tā esot sakritība. Mirskis saka, ka filma ir patiesos notikums balstīta māksla, taču neitrālam vērotājiem ir redzams, ka tas ir padomju armiju un pašu Mirski slavinošs materiāls, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Filma ir par varonīgu ebreju izcelsmes padomju lidotāju Volfu Gutmanu, kuram uzdots caur vāciešu kontrolētu teritoriju nogādāt slepenu vēstījumu padomju armijas daļai Latgalē. Uzdevumā viņam jādodas nevis ar lidmašīnu, bet gan motociklu. Ceļā viņam sanāk saķeršanās ar latviešu leģionāriem. Četrus viņam izdodas nogalināt tuvcīņā. Turpinājumā viņš kopā ar ceļā satiktiem sarkanarmiešiem iesaistās cīņā ar leģionāru pārspēku, ko komandē viņa bērnības draugs. Arī no šī slaktiņa viņš izkuļas sveikā. Kad uzdevums izpildīts, viņu sagaida nevis apbalvojumi, bet gan nopratināšana, jo nenovīdīgi cīņu biedri viņu nosūdzējuši par brīvdomību un cilvēcīgu attieksmi pret ienaidnieku. Tomēr viss beidzas labi - viņu izglābj radniecība ar augstu virsnieku, ko spēlē Arnis Līcītis. Drosmīgo lidotāju filmā tēlo pats Aleksandrs Mirskis.

Filma “Gūtmaņa alternatīva” uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Mirska sarakstīta, nepublicēta romāna, kas esot balstīts patiesos notikumos. Galvenā varoņa prototips esot Krāslavā dzimušais Mirska vectēvs. Galvenā loma bijusi paredzēta citam aktierim, taču filmēšanas sākumā viņš neesot ticis, tāpēc politiķim pašam nācies uzņemties šo pienākumu.

Lai gan Mirskis stāsta, ka filma ir patiesa, objektīva un ir tikai nedaudz atkāpes no vēstures, vēstures pētniekiem ir cits viedoklis.

"Tā nav filma par otro pasaules karu. Tas ir dotā autora viedoklis un skatījums uz otro Pasaules karu. Piemēram, pirmskara Latvijā normāli bija ebrejus saukt par žīdiem. Autora prāt tas nav normāli. Bija moments, ka viņi apsprieda Latvijas Lietuvas robežu. 1944.gadā kā tādas nevarēja būt," pastāstījis Austrumlatvijas Vēstures pētnieku biedrība "Laterna" pārstāvis Viktors Andruškevičs.

Kā zināms, Mirskis Daugavpilī ir populārs politiķis. 9.Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa. 2009.gadā viņu ievēlēja Eiroparlamentā. Pēc šī panākuma viņš pameta Saskaņu. Iemesls esot bijušas domstarpības ar Jāni Urbanoviču. 2013.gadā Mirkis kļuva par vienu no partijas Alternatīve līderiem. Viņš ir arī dziesminieks un rakstnieks.