KULTŪRA: Joks ar nopietnām sekām
 
PATEICĪGA. Elīna Vaska: «Cilvēkiem šķiet, ka, pieminot Pēteri Vasku, manā dzīvē notiek lietas tikai tāpēc, ka esmu viņa mazmeita. Es nenoliedzu savas saknes, esmu priecīga un lepojos ar tām, bet par to, ko esmu sasniegusi, esmu pateicīga saviem vecākiem, kas mani atbalsta, un varu būt pateicīga, lai cik tas lecīgi arī izklausītos, sev.» ©F64

No 26. februāra Latvijā skatāma režisora Renāra Vimbas veidotā debijas spēlfilma Es esmu šeit, kas nupat Berlīnes starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā Generation saņēmusi kategorijas 14plus galveno balvu Kristāla lāci – tikai otro Latvijas kino vēsturē, turklāt – pēc 20 gadu pārtraukuma.

Festivāla konkursam Generation šogad bija pieteikts vairāk nekā 2000 filmu, programmas kategorijā 14plus kopā ar Renāra Vimbas veidoto Es esmu šeit, kas starptautiskajai auditorijai tiek piedāvāta ar nosaukumu Mellow Mud, bija iekļautas 15 pilnmetrāžas filmas. Uzreiz pēc filmas pasaules pirmizrādes Berlīnes 66. starptautiskajā kinofestivālā, kino industrijas žurnālā The Hollywood Repoter publicēta slavinoša recenzija par filmu. Kritiķis Stīvens Daltons uzslavējis režisora darbu un aktrises Elīnas Vaskas tēlojumu: «Lai arī šī ir Vimbas pirmā filma, viņam jau ir izkopta vizuālā gramatika, kurā sižetu bieži virza graciozas bezvārdu vinjetes. Viņa divi jaunie aktieri arī ir lieliski, īpaši Vaska, kura veiksmīgi parāda trauslu personības dziļumu aiz huligāniskas nekaunības maskas.» Savukārt žurnāls Variety lielā ekrāna debitantes Elīnas Vaskas darbu raksturoja ar vārdiem «nokautējošs sniegums» un aktrisi nodēvēja par «fenomenālu», izteicot prognozi, ka pēc viņas «noteikti būs pieprasījums mājās un ārzemēs».

Mērķtiecīgas un apņēmīgas

Filma Es esmu šeit ir stāsts par 17 gadus veco meiteni Raju un viņas 12 gadus veco brāli Robi, kuri spiesti dzīvot kopā ar vecmāmiņu Olgu, jo viņu tēvs miris un māte aizbraukusi meklēt darbu Anglijā. Dzīve sagādā vēl vienu pārbaudījumu – vecmāmiņa nomirst, Rajai un Robim ir jāizvēlas – vai ziņot par viņas nāvi un nokļūt bērnunamā, vai noslēpt šo faktu un cīnīties par savām dzimtajām mājām un ģimeni. Rajai jābeidz skola, jākļūst par ģimenes apgādātāju, un vienlaikus viņa piedzīvo savu pirmo mīlestību.

Galveno lomu filmā atveido Latvijas Kultūras akadēmijas studente Elīna Vaska. Filmas pirmizrādē Berlīnes 66. starptautiskajā kinofestivālā piedalījās arī Elīna Vaska. «Notika vairākas intervijas, arī fotosesija. Piesātinātas dienas bija, esmu nedaudz apmulsusi,» smaidot saka Elīna Vaska. Nu beidzot filmu redzējusi arī pati galvenās lomas atveidotāja, vina atzīst, ka «nav spējusi atsvešināties. Bija sajūta, ka skatījos mirkļu savirknējumu, kas saplūst ar pašas atmiņām uzņemšanas laukumā. Domāju, ka skatītāji, kas nav saistīti ar šīs filmas uzņemšanu, šo filmu redzēs citādāk, katram savs stāsts. Man šī filma ir vairāk par galvenās varones raksturu, kas caur dažādiem pārbaudījumiem nostiprinās. Raksturs rūdās, top jauna sieviete. Sociāli ekonomiskais fons ir svarīgs, bet noteikti ne noteicošais šajā stāstā».

Uz provēm galvenajai lomai filmā Elīna Vaska pieteicās, būdama vēl 12. klases skolniece. Skolas mācību pārzine attiecīga vecuma meitenēm esot pateikusi par iespēju piedalīties kinoprovēs latviešu spēlfilmai. «Aizgāju joka pēc. Redz, cik nopietni tas beidzās. Lomai mani apstiprināja jau tad, kad es biju sākusi studēt,» nosaka Elīna Vaska. «Man, Elīnai, ar Raju nav lielu pretrunu, tieši otrādi – mēs esam līdzīgas īpašībās un raksturā. Man šķiet, ka abas esam mērķtiecīgas, spītīgas un apņēmīgas. Jo arī es par visām iespējām, kas man dzīvē ir gadījušās vai gājušas secen, pati esmu cīnījusies, neviens man tās nav pasniedzis,» uzskata Elīna Vaska. Starp citu, līdzīgi kā filmā, kur Elīnas Vaskas atveidotā varone ir vecākā māsa savam brālim, pati Elīna ir vecākā trīs bērnu ģimenē. «Pieļauju, ka vecākie bērni ir tādi, kas paši sajūt to, ka viņiem jāuzņemas rūpe par jaunākajiem, un tā vēlme ir nevis uzspiesta, bet dabiska – pasargāt un parūpēties.»

Bez viensētas sindroma

Esot finiša taisnē vidusskolā, Elīna Vaska, kuras ģimenē visiem ir pastiprināta interese par vēsturi, domājusi arī par studijām Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, taču aizgājusi studēt Kultūras akadēmijā. «Studēju kino un teātra vēsturi, strādāju aktieru atlases kompānijā un vēl filmējos – šis komplekts pilnībā nosedz visas manas vēlmes. Ja būtu tikai studijas, iespējams, būtu nepiepildītības sajūta, jo tikai ar teorētiskām zināšanām būtu par īsu. Man tomēr ir vēlme darboties praktiski, piedaloties filmas veidošanā, ne tikai analizēt gatavo darbu. Esmu visai pārliecināta, ka nebūšu teātra un kino kritiķe, bet šī programma ir laba man. Man patīk šīs programmas pamatīgums – izzināt visu, kas bijis pirms tevis, un saprast, ka neatklāj kaut ko jaunu, kā nereti daudziem šķiet, jo vienkārši nav iepazinušies ar to, ko cilvēki darījuši pirms viņiem. Turklāt kino ir 20. gadsimta fenomens, un mani ļoti interesē tieši 20. gadsimta vēsture gan Latvijā, gan pasaulē, un akadēmija man sniedz pamatīgas teorētiskās zināšanas. Tas ir svētīgi un vērtīgi studēt teoriju, pēc tam es viegli varu pārkāpt praktiskā lauciņā, jo pēc šīm studijām es plānoju doties studēt maģistrantūrā ārzemēs. Pati sev šobrīd mēģinu noskaidrot – kur tas būs un kas tas būs, jo man ir vairāki varianti, turklāt man ir pusotra gada laika, lai es pati saprastu,» saka Elīna Vaska.

Tiesa, Elīna Vaska apsvērusi arī domu par aktiermākslas studijām. «Tāda doma bija, bet uzskatu, ka es būtu štruntīga aktrise teātrī. Man arī nav tik lielas kaislības pret teātri, ka es varētu ar to stāties brīvprātīga verga attiecībās, strādāt sešas, pat septiņas dienas nedēļā, būtībā – dzīvot teātrī. Jā, es gribētu būt kino aktrise, bet es arī saprotu, ka šādas opcijas Latvijā nav, jo valstī, kurā viena gada laikā labākajā gadījumā tiek uzņemtas trīs četras spēlfilmas, profesija «kinoaktrise» nav iespējama,» atzīst Elīna Vaska un piebilst, ka tā ir normāla situācija valstī, kas ir maza. «Tas jau neliedz dzīvot Latvijā, un izlikt sevi citos virzienos vai arī sabalansēt dzīvi Latvijā ar dzīvi un darbu citviet pasaulē. To sakot, ceru, ka dators nekļūs par manu galveno darba rīku,» saka jaunā aktrise. Starp citu, Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā viņa saņēmusi piedāvājumu piedalīties kino provēs ārpus Latvijas. «Protams, es mēģināšu. Ja paspīd šāda iespēja, kādu nemaz nav daudz, tad izsisties var, un es nedomāju, ka mums vajadzētu dzīvot kā viensētās, kopt tikai savu sētu un neiet no tās ārā. Pasaule ir tepat un pat ļoti sasniedzama.»

Forši, ja ir liela ģimene

Dzimusi Elīna Vaska ir Rīgā, septiņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Cesvainē. «Pusi mūža esmu dzīvojusi Cesvainē, otru pusi Rīgā. Kad pēc skolas beigšanas pārvācos uz Rīgu, sajūta bija jocīga, jo es šobrīd dzīvoju netālu no tās vietas, kur kādreiz dzīvoja mana ģimene. Brīžam šķiet, ka tas prombūtnes laiks nav vispār bijis. Nav sajūtas, ka esmu atpakaļ un viss ir tieši tāpat, bet... It kā ilgs un svarīgs dzīves posms pavadīts laukos, bet arī viss, kas bijis Rīgā, ir svaigs, un tas viss jaucas kopā. Jā, man ir vajadzīga gan lielpilsēta, gan viensēta. Vislabākais, ka abi ir pamīšus, ja man ir iespējas pabūt ik pa laikam gan vietā, gan otrā vietā,» stāsta Elīna Vaska. Protams, galvaspilsēta sniedz nesalīdzināmi vairāk iespēju koncertu, teātru un kino apmeklējumu pieredzei. Elīna Vaska atzīst, ka patiesībā viss, kas viņu šajā dzīvē interesē, ir – «reizē manas mācības, darbs un hobijs».

Uz Cesvaini tagad sen nav izdevies aizbraukt, jo tas atkarīgs no studijām un darba. «Pēdējo reizi laukos biju 27. decembrī. Mana ģimene ir bijusi Rīgā, esmu viņus satikusi, bet laukos sen neesmu bijusi. Sazināmies teju vai katru dienu, bet šis sanāca saspringts posms, jo man visu janvāri bija sesija, pēc tam bija aizņemts brīdis darbā, un tagad filma ir priekšplānā. Man īsti nav sanācis izrauties uz savu mazo lauku paradīzīti – mājām deviņus kilometrus no Cesvaines. Lai arī šobrīd viņa dzīvo akūtā laika trūkumā, viņa aktīvi interesējoties par iespējām atsākt dejot. Dzīvojot Cesvainē, viņa pievērsusies tautas dejām, bet bērnībā apmeklējusi Zitas Errsas baleta studiju. «Disciplīnas, kas ir baletam un klasiskajai dejai, man pietrūkst. Caur klasisko deju es vairāk varētu sevi disciplinēt dzīvē,» viņa nosaka.

Uz filmas pirmizrādi ieradīšoties apmēram trešdaļa no lielās ģimenes šā vārda visplašākajā izpratnē, – uz Rīgu atbrauks Elīnas vecāki, māsa un brālis, vecvecāki un krustvecāki, un iespēju robežās klāt būs arī citi radi. «Manam papam ir brālis un trīs māsas, manai mammai ir divas māsas, mums ir liela ģimene,» stāsta Elīna Vaska. «Īstenībā, forši ir tas, ka tad, kad mēs pārvācāmies uz laukiem, pie mums bieži vien pulcējās plašāka ģimene gan no mammas, no papa puses. Savelkam tautas tērpus, sabrauc draugi, attālāki paziņas. Ir forši, ja ir liela ģimene».

Elīna VASKA

• Studente, aktrise

• Dzimusi 1994. gada 13. jūnijā Rīgā. Komponista Pētera Vaska mazmeita

• Studē Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas apakšprogrammas 3. kursā

• Absolvējusi Cesvaines vidusskolu (2013)

• Cesvaines mūzikas un mākslas skolā apguvusi čella spēli (2002–2010) un flautas spēli (2011–2013)

• Dejojusi Cesvaines vidusskolas jauniešu tautas deju kolektīvā Sprīdītis (2001–2013) un apguvusi baleta prasmes Zitas Errsas studijā (1998–2000)

• SIA Casting Bridge aktieru atlases režisores asistente (kopš 2015)

• Piedalījusies epizodiskā lomā BBC veidotajā daudzsēriju filmā War and Peace (Karš un miers)

• Filmā Es esmu šeit atveido galveno lomu