21.janvāra jubilāre: Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska

«Vislielākie svētki man ir tad, kad esmu mājās ar ģimeni, jo vīrs un bērni ir mana lielākā vērtība. Sestdien es atkal būšu mājās – reizi nedēļā man ir tāds prieks, tad cepšu jogurta torti un kopā ar tuvākajiem draugiem pasvinēsim,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska. Šodien viņai dzimšanas diena.

«Man ļoti patīk uzņemt viesus, bet šobrīd saku – tajā, ka esmu piedzimusi, nav nu nekādu manu nopelnu, turklāt šodien ir darbadiena, tāpēc tā īpaši svinēt negrasos. Bet atšķirībā no pagājušā gada, kad tiešām sēdēju četrās sienās un rakstīju divus projektus Kultūrkapitāla fondam, šodien tomēr atļaušos vismaz uz stundiņu izrauties, lai satiktos ar saviem Rotari kluba draugiem, kurus pēdējo trīs gadu laikā, kopš strādāju ar opereti, redzu gaužām reti,» stāsta šodienas gaviļniece, operetes atdzimšanas idejas patriote. Jau trīs gadus Agija kopā ar ģimeni ir pārcēlusies no Rīgas uz Murjāņiem, taču darbs galvaspilsētā prasa tik daudz laika un enerģijas, ka mājās viņa ir tikai reizi nedēļā. Dēls Henrijs (12, apgūst klarnetes spēli) tagad ir kopā ar mammu Rīgā, bet meita Patrīcija (11, dzied bērnu operetē Paukojam un šmaukojam) vienmēr viņu sagaida mājās ar pagatavotām vakariņām un siltu tēju. Meita sestdien būšot arī lielais palīgs kūkas cepšanā – viņai ļoti patīk gan rosīties pa virtuvi, gan dekorēt un servēt svētku galdu.

Agija atklāj, ka šobrīd viņas galvenā rūpe ir Paula Abrahama džeziskā operete Balle Savojā, ko iestudē režisors Gundars Silakaktiņš un kuras pirmizrāde kultūras pilī Ziemeļblāzma plānota 13. martā. Pie diriģenta pults būs Normunds Vaicis. «Operete ir par to, ko pārdzīvo mīloša sieviete, no sava vīra piedevas kļūstot par patstāvīgu personību. Ļoti skaista mūzika, interesants, asprātīgs darbs, netipisks savam laikam. Tajā būs gan džezs, gan tango, gan ungāru čigānu melodijas, gan, protams, romantiski valši. Būs daudz deju – horeogrāfam Albertam Kivleniekam būs kur izvērsties. Un būs ļoti skaisti Jurates Jurjānes-Silakaktiņas veidoti kostīmi,» aizrautīgi stāsta Operetes fonda valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka Balle Savojā tiks spēlēta Ziemeļblāzmā, kā arī vesta ārpus Rīgas – uz Liepāju, Ventspili. «Pagaidām Rīgā citu piemērotu telpu mums nav, bet mēs ceram uz kultūras namu VEF pēc remonta. Tiešām ļoti ceram, ka Rīgas dome dos mums šādu iespēju.»

Agija stāsta: pēdējos trīs gadus viņas dzīve paiet par un ap opereti, un viņa ir apņēmusies darīt visu, lai operetes tradīciju Latvijā atjaunotu. Tas nav viegli, nepavisam nav vienkārši, tāpēc viņa saka paldies par sapratni savai ģimenei un pirmām kārtām jau vīram, «ka viņš to visu pacieš». «Šis nav komercprojekts – mūsu lielais mērķis ir izveidot Rīgā Operetes teātri, pēc kura cilvēki ilgojas jau divdesmit gadus. Par opereti cilvēki balso ar izrāžu apmeklējumu – zāles ir pilnas pat ģeogrāfiski neērtajā Ziemeļblāzmā! Turklāt mums ir tik daudz labu dziedātāju – ir jādod iespēja daudzpusīgi attīstīties viņu talantam un publikai viņus iepazīt. Tāpēc sev dzimšanas dienā varu vien novēlēt – lai tie, kuri var mums palīdzēt, sadzird mūs! Kultūras ministrija un Rīgas dome mūs, protams, atbalsta, bet ideju atbalstīt ir viena lieta, pavisam cita – iegūt kaut nelielu, bet stabilu finansiālu pamatu profesionālam ikdienas darbam. Bet mēs – visa operetes trupa – plecu pie pleca kopā ejam uz šo mērķi, jo saprotam, cik Latvijai tas ir svarīgs un nozīmīgs. Un, lai arī dažreiz rokas nolaižas, es apzinos, ka man vairs nav kur likties – es nedrīkstu padoties, jo aiz manis ir cilvēki un mēs kopā jau tik daudz esam paveikuši!».