Idejas brīvdienām
ASTOTNIEKA SATIKŠANĀS
Naktī uz pirmdienu kļūs zināmi šī gada Golden Globes ieguvēji un, iespējams, to saņems arī režisors Kventins Tarantino, kurš šai prestižajai balvai par filmu Pretīgais 8nieks izvirzīts nominācijā Labākais scenārijs. Tarantino ir iestrēdzis 19. gadsimta ASV vēsturē, jo šī ir viņa kārtējā filma, kas pievēršas šim laika posmam. Par ko stāsta jaunākā filma, kas no šīs piektdienas skatāma Latvijas kinoteātros? Par ASV pēc Pilsoņu kara. Džons Ruts, leģendārais mednieks par atlīdzību, konvojē noziedznieci Deiziju, lai viņai spriestu tiesu par slepkavību. Kad, satiekot vēl dažus ceļiniekus, visus pārsteidz sniega vētra, kompānijai nākas meklēt patvērumu meža būdā, kur viņus jau sagaida visai raiba sabiedrība četru cilvēku sastāvā. Izrādās, šī tikšanās nav nejauša, un katram no astotnieka ir savi iemesli šeit atrasties. Lomās: Semjuels L. Džeksons, Dženifera Džeisone Lī, Kurts Rasels, Tims Rots un citi. Jābrīdina, ka šis ir ilgs pārbaudījums – filma ir turpat trīs stundu ilga. Mūziku filmai ir sarakstījis leģendārais Enio Morikone.
Var piebilst, ka šajā piektdienā uz kinoteātriem iznāk arī pērnā gada nogales skaļākā Eiropas komēdija Siržu lauzēja – Parīzes padauza. Tā ir jauna, popularitāti guvusi franču filma, kas no sākuma līdz beigām uzņemta, izmantojot vienīgi slēpto kameru. Filma ir moderna pasaka par to, kas notiek, ja meitene vēlas apprecēt savu sapņu princi. Filmas veidotāju komanda «pasmaida» par daudziem modernās sabiedrības paradumiem. Galvenajā lomā – Kamilla Kotēna.
SIDARA MEKLĒJUMI UN ATRADUMI
Svētdien, 10. janvārī, pulksten 15 izstāžu zālē Arsenāls notiks tikšanās ar tekstilmākslinieku Pēteri Sidaru, kura jaunākā personālizstāde Tveramā kustība nupat atklāta šajā muzejā. Kā zināms, Pētera Sidara radošās darbības lauks ietver dažādas jomas – tekstilmākslu, instalācijas, objektus. Darbu radīšanā bieži tiek izmantoti pazīstami, pirmajā brīdī pat mulsinoši materiāli – silikons, stikls, plastmasa, karstlīme, visdažādākie dabas priekšmeti un rūpnieciskie nelikvīdi, taču uzmanības centrā māksliniekam vienmēr paliek krāsa, forma un struktūra. Izglītības programma Sarunas muzejā apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīties ar pašu mākslinieku, aplūkot ekspozīciju Pētera Sidara pavadībā un noklausīties viņa stāstījumu par sevi un savu daiļradi. Neformālā sarunā varēs uzzināt par oriģinālām autortehnikām, iedvesmas avotiem un konkrētu kompozīciju tapšanu, kā arī noskaidrot, kā notvert kustību un pārtulkot ikdienišķo mākslas valodā.
RĪGAS DOMA AIZSKATUVE
Tirdzniecības centrā Galerija Centrs atklāta savdabīga izstāde Doms meistara acīm, kurā iespējams aplūkot liecības un objektus, ko līdz šim savām acīm lūkoja vien katedrāles atjaunotāji – būvnieki, mūrnieki, skārdnieki, celtnieki, vitrāžisti, arhitekti, restauratori, industriālie alpīnisti. Kā zināms, Rīgas Doms ir lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā un Baltijas reģionā no viduslaiku perioda. 2011. gadā Doms atzīmēja savu 800 gadu jubileju, un kopš šī gada tas arī pieredzējis nozīmīgus atjaunošanas darbus – ne tikai kā kultūrvēsturiska ēka, bet arī kā sabiedriski un kulturāli nozīmīga vieta. Izstāde Doms meistara acīm ļauj aplūkot Domu no cita skatpunkta, iepazīstinot ar nozīmīgajām Doma pārvērtībām, un ļauj piekļūt tuvāk vietām, kas līdz šim bijušas tālu no garāmgājēja vai apmeklētāja acīm. Darbu autors ir fotogrāfs Uldis Muzikants, kas jau kopš 2008. gada caur foto objektīvu seko līdzi dievnama pārvērtībām, ikdienas un svētku notikumiem.
IEPAZĪT BERGMANI
Piektdien, 8. janvārī, var mēģināt tikt uz Jaunā Rīgas teātra jaunākā iestudējuma – Ingmara Bergmaņa slavenās filmas Rudens sonāte teātra versiju. Ja ne, var uz nedēļas nogali iekrist nupat izdevniecības Zvaigzne ABC latviski izdotajā slavenā un skandalozā zviedru režisora Ingmara Bergmaņa biogrāfijā. Zviedru žurnālista Tomasa Šēberga grāmatai Ingmars Bergmanis dots apakšvirsraksts Stāsts par mīlu, seksu un nodevību. Ingmars Bergmanis radījis 62 filmas, vairāk nekā 150 teātra izrādes, saņēmis visus lielākos apbalvojumus, kādus iespējams gūt mūsdienu kinomākslā: gan Kannu festivāla Zelta palmas zaru, gan Berlīnes festivāla Zelta lāci, gan Amerikas kinoakadēmijas balvu Oskars. Tomass Šēbergs par savu grāmatu saka: «Es nolēmu izpētīt privātpersonu Bergmani: dēlu, mīļāko, vīru, tēvu. [..] Ja izdodas izprast cilvēku, kas slēpjas aiz darba, tad nereti kļūst daudz vieglāk izprast arī šī cilvēka radīto darbu.» Mācītāja dēls, deviņu bērnu tēvs, vairākas laulības un neskaitāmas sarežģītas attiecību drāmas – tā bijusi Ingmara Bergmaņa personīgās dzīves ikdiena. Tā, par ko var nojaust viņa filmās.
VIĻA DAUDZIŅA LEKCIJA TIEŠRAIDĒ
Sestdien, 9. janvārī, 19.00 Žaņa Lipkes memoriālā ar pazīstamā aktiera Viļa Daudziņa uzstāšanos Atmiņas uzslāņojumi tiks noslēgts lekciju cikls Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā. Valda uzskats, ka Latvijā pastāv paralēlas, konfliktējošas un bieži izolētas atmiņu telpas, un aktieris Vilis Daudziņš sarunā ar lekcijas viesiem runās par Latvijas traģiskajām atmiņām un iespējām veidot kopīgu atmiņu telpu un kultūru dialogu teātrī. Šī būs noslēdzošā lekcija–diskusija ciklā par dažādām diskriminācijas un stereotipu formām mūsdienu sabiedrībā. Lekciju cikls iecerēts kā diskusiju platforma sarunām par augošo neiecietību un radikālismu Eiropā, arī Latvijas sabiedrībā un iespējām krīzes apstākļos saglabāt Eiropas tradicionālās vērtības – iecietību, humānismu un cilvēktiesības visiem. Sarunas tiešraide būs vērojama interneta portālā www.lipke.lv.